Valsts naudas medicīnai – arvien mazāk 0
Nākamā gada budžeta projektā veselības aprūpei ir paredzēts par 35 miljoniem latu mazāk nekā šogad (471 miljons šā gada 506 miljonu latu vietā). To grūti saprast, dzirdot, kā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis mūs cenšas pārliecināt, ka Latvija iziet no krīzes, ka pieaug iekšzemes kopprodukts (IKP) un ka mūs gaida labākas dienas.
Nesen Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre intervijā man ar gandarījumu sacīja, ka “budžets pēc apjoma tuvojas 2007. gada līmenim, kas liecina, ka esam krīzi pārvarējuši agrāk, nekā iepriekš prognozēts”. Tomēr, iepazīstoties ar medicīnas budžeta projektu 2013. gadam, redzams, ka izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai nākamgad saruks par 13 miljoniem, salīdzinot ar 2012. gadu. Tātad Latvija pakāpeniski tuvojas Bulgārijas līmenim, kurā, kā noskaidrojis “Eurostat”, ar veselības aprūpi ir neapmierināti 14,7% cilvēku (Eiropas Savienības vidējais neapmierinātības procents ir 6,7).
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgenijs Kalējs prognozē, ka, sarūkot finansējumam, tiks samazināts arī to pakalpojumu klāsts, īpaši ambulatorajā aprūpē, ko iestādes nodrošinās par valsts naudu. Bet Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris regulāri atgādina valdībai, ka tās rīcības plānā ir paredzēts veselības aprūpes valsts finansējumu pakāpeniski palielināt, līdz tas 2014. gadā sasniedz 4,5% no iekšzemes kopprodukta. Izskatās, ka valdībai šis dokuments vairs nav saistošs, jo tā rīkojas pilnīgi pretēji solītajam – pēc diviem gadiem veselības aprūpei paredzēts atvēlēt 2,8% no IKP, bet 2015. gadā – vēl mazāk. Šāds secinājums radies, izpētot valdības apstiprināto budžeta ietvaru 2013. – 2015. gadam.
V. Keris: “Valdība ir sagatvojusi nevis valsts attīstības, bet izmērdēšanas un melu budžetu. Ja Saeima to apstiprinās bez būtiskiem uzlabojumiem, sekas būs ļoti nopietnas.”
Arodbiedrība jau 3. septembrī iesniedza Saeimā priekšlikumus, ka nākamajā gadā veselības aprūpes budžets jāpalielina līdz vismaz 563 miljoniem latu, papildus piešķirto naudu sadalot pacientu iemaksu samazināšanai, darba samaksas paaugstināšanai nozarē, kā arī pakalpojuma apjoma palielināšanai un rindu saīsināšanai.
Bet Latvijas Veselības ekonomikas asociācija nākamnedēļ Latvijas Universitātē analizēs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pēc 2008. gadā uzsāktajām reformām. “Jāatzīst, ka Latvijā ir labi mediķi, daudz modernu tehnoloģiju, arī pietiekami labi attīstīta infrastruktūra un pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, taču rezultāts šiem ieguldījumiem – vesels cilvēks – kopumā nav panākts,” atzīst asociācijas valdes locekle Daiga Behmane.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) sacīja, ka nākamajās divās nedēļās gan viņas vadītās komisijas, gan arī Budžeta komisijas deputāti, pieaicinot mediķu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, izvērtēšot Veselības ministrijas izstrādāto 2013. gada medicīnas budžeta projektu. Visticamāk, ka ZZS cīnīšoties par papildu naudas piešķiršanu.
