18
Ar nomniekiem problēmu mazāk
“Ar nomniekiem problēmu parasti mēdz būt mazāk. Pagājušajā gadā Rīgas biržas ēkas fasādei nokrita apmetuma gabals. Bet, ņemot vērā par nomu saņemtos uzkrājumus, mums bija iespējams atjaunot fasādi, šai vajadzībai neprasot naudu no valsts budžeta vai papildus no nomnieka,” stāsta “VNĪ” vadītājs. “Ja jānovērš avārija, tad to novēršam par savu naudu, kuru pēc tam mums atgriež ministrijas no sava budžeta.
Citādi ir ar ēkām, kuru to pašreizējie lietotāji noslēguši ar “VNĪ” nevis nomas, bet apsaimniekošanas lietošanas līgumus. Pēc tiem pienākums uzturēt ēkas ir tikai to lietotājiem. Ja no valsts budžeta kādas ēkas remontam nav piešķirta nepieciešamā summa vai ja lietotājs tērējis to citām vajadzībām un nolaidis īpašumu līdz kliņķim, tad iznākums ir bēdīgs – plaisā sienas, no fasādēm krīt apmetums, ēkas stāvoklis ik gadu pasliktinās, to vērtība samazinās.”
Pēc “VNĪ” vadītāja domām, lai saglabātu valsts īpašumu vērtību, ar valstij piederošo ēku lietotājiem jābūt tikai nomas attiecībām. “VNĪ” tas ļautu no nomas saņemto naudu uzkrāt, pēc tam laikus izmantot remontiem un labiekārtojumam, kā arī jaunu ēku būvniecībai.
Jautāts, vai neiznāk ačgārni, ka kādai valsts pārvaldes iestādei nomājot telpas no “VNĪ”, valsts pārliek naudu no vienas kabatas otrā, Mārtiņš Tols atbild, ka no malas tā varot šķist. Bet ēkas uzturēšana nozīmē izdevumus ne tikai tās remontam vai pārbūvei, bet arī labiekārtošanai. Savukārt ar uzturēšanu saistītie izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem pilnībā esot šo ēku lietotāju ziņā.
Taču, aptaujājot nomniekus, viņiem ir gluži pretēji – problēmu ar “VNĪ” ir vairāk.
Labāk būvēt nekā remontēt
Mārtiņam Tolam jautāju, kāpēc par valsts, būtībā nodokļu maksātāju, naudu vienmēr jābūvē jaunas valsts pārvaldes biroju ēkas, ja Rīgas centrā ir nami, kuri gadiem ilgi stāv tukši.
“Ja jaunceltnei nav kādu īpašu prasību, piemēram, nepieciešams īpašs iekštelpu klimata režīms, tad tās būvniecības izdevumi ir mazāki, nekā remontējot kādu nolaistu un laika zoba sagrauztu namu,” skaidro viņš.
