Valsts nami tukši, bet valstij telpu trūkst 18
Acīgāki rīdzinieki noteikti būs pamanījuši, ka jau ilgāku laiku Rīgā vairāki valstij piederoši daudzstāvu nami stāv tukši. Pašlaik tukšs, piemēram, ir nams Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī, kur agrāk bija izvietota Latvijas Nacionālā bibliotēka, tāpat neizmantots stāv arī nams Kronvalda bulvārī 6, kur savulaik atradās jūrskola un kas pašlaik ir bēdīgā stāvoklī. Bet vairākām ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm trūkst telpu, kuras būtu piemērotas ierēdņu darbam. Kāpēc tā?
Tukšie nav piemēroti
Tukšie nami nav piemēroti valsts pārvaldes vajadzībām – tā skaidro valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols. Galvenokārt naudas trūkuma, arī namu agrāko lietotāju nolaidības dēļ tie netika laikus remontēti un pienācīgi uzturēti. Lai pašlaik šos tukšos namus atjaunotu un iznomātu kādai valsts pārvaldes iestādei vai privātuzņēmumam, jau ir vajadzīgi ļoti prāvi ieguldījumi. Bet to apmēri savukārt atkarīgi no tā, cik naudas ik gadu no valsts budžeta iespējams atvēlēt ēku remontiem un labiekārtošanai.
“Valstij piederošo nekustamo īpašumu portfelis ir raibs kā dzeņa vēders,” raksturo Mārtiņš Tols, “tajā ir dažādi izmantojamas ēkas, apbūves zemes gabali, tostarp ar dažādiem apgrūtinājumiem, arī noliktavas, inženierbūves, tilti. Mūsu galvenais uzdevums ir valstij piederošo biroju ēku uzturēšana. Starp tām ir nesen celtas vai kapitāli izremontētas ēkas ļoti labā stāvoklī. Piemēram, nesen uzceltā Valsts ieņēmumu dienesta ēka Talejas ielā, kas atbilst visaugstākajām mūsdienīgu biroju telpu prasībām, kapitāli izremontētā Rīgas biržas ēka Vecrīgā, Doma laukumā un citas. Bet ir ēkas bēdīgā stāvoklī, būtībā grausti, kuros, iespējams, skraida žurkas.”
Ja nomnieku nav, jāpārdod
“Ja ēku atjaunošanā pietrūkst naudas un ja nomnieku nav, varbūt var atrast pircējus, kuri gribētu ieguldīt savu naudu, pēc tam izmantojot to uzņēmējdarbības nodrošinājumam?” jautāju “”VNĪ”” vadītājam. Viņš apstiprina, ka ik gadu “”VNĪ”” piedāvā izsolēs vairākus simtus dažādu nekustamo īpašumu gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās un novados.
Publiski pieejamās ziņas gan liecina, ka kādai daļai izsolēs piedāvāto īpašumu ne vienmēr atrodas arī pircēji. Piemēram, kopš 2015. gada rudens “VNĪ” mēģina pārdot izsolē pieminēto Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Krišjāņa Barona ielā 14 ar kopējo telpu platību 3968,9 kvadrātmetri. Pirmās izsoles sākumcena bija 3,872 miljoni eiro, 2016. gada februārī – 3,097 miljoni eiro, maijā – 2,904 miljoni eiro, septembrī – 2,71 miljons eiro, novembrī – 2,516 miljoni eiro. Bet arī uz šogad pēdējoreiz izsludināto, kam sākumcena jau bija nolaista līdz 2 323 200 eiro un kam bija jāpiesakās līdz 19. janvārim, nepieteicās neviens.
Pircēju trūkumu Krišjāņa Barona ielas namam pašā Rīgas centrā Mārtiņš Tols izskaidro ar to, ka pārdošanai izsolē piedāvātās telpas aizņem tikai daļu ēkas, pārējā ir 35 privatizēti dzīvokļi, kas pircējam, ja tāds atrastos, apgrūtinātu ēkas izmantošanu pēc saviem ieskatiem. Citos gadījumos izsolē piedāvātie īpašumi iespējamos pircējus nevilina tāpēc, ka tie ir ļoti sliktā stāvoklī, ir ierakstīti valsts aizsargājamās dabas vai kultūras un vēstures pieminekļu sarakstos, namos ir īrnieki vai ir noteikti vēl citi saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Tiesa, esot arī izņēmumi. Piemēram, zemi un ap 30 pussagruvušas noliktavu ēkas Rencēnu ielā 36, kam, kā “VNĪ” pārstāvjiem pašiem šķitis, pircēja nekad nebūs, esot izdevies izdevīgi pārdot jau pirmajā izsolē. Tikpat veiksmīgi pirmajā izsolē pārdots nams Vecrīgā, Anglikāņu ielā 5, kurā agrāk bija izvietota Latvijas Nacionālā bibliotēka un kam tāpat bija vajadzīgs remonts. Taču krietni grūtāk pārdot zemi vai ēkas citās Latvijas pilsētās un novados.
