Deputāti norāda uz vājajām vietām Levita priekšlikumā par valsts ministra amata izveidošanu 20
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien uz divām nedēļām atlika lēmuma pieņemšanu par Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz valsts ministra amata izveidošanu.
Vairākums komisijas sēdes dalībnieku piekrita, ka šajā likumā ir nepieciešamas izmaiņas, tāpēc diskusija par to ir atbalstāma.
Taču risinājumi varētu būt dažādi – piemēram, pārnozaru sadarbības koordināciju varētu uzticēt jau tagad likumā paredzētajiem premjera biedriem, lai tas nav tikai goda amats, vai arī īpašu uzdevumu ministriem, kāds pēdējo reizi bijis Valda Dombrovska (“Vienotība”) pirmajā valdībā.
Juris Pūce (“AP”) ieteica palūkoties uz to Eiropas valstu pieredzi, kur likumā nav skaidri noteikts, kādiem ministru amatiem ir jābūt valdībā. To nosaka katras valdības veidošanas laikā, ņemot vērā tā laika prioritātes un nepieciešamību. Tādā gadījumā likumā varētu noteikt tikai ministriju skaitu, kā to paredz Satversme, piebilda J. Pūce. Viņš bija gandrīz vienīgais, kas konceptuāli atbalstīja Valsts prezidenta iniciatīvu. Deputāts piekrita, ka ir ministri, kuriem ir jāatbild par vairākām nozarēm, kā arī ir jautājumi, kas vienlaikus ir vairāku ministriju kompetencē.
Vairākums komisijas deputātu uzskatīja, ka vēl ir nepieciešama diskusija frakcijās un tikai pēc tam varētu pieņemt lēmumu komisijā.
Valsts prezidents E. Levits ir paredzējis, ka likuma grozījumi stātos spēkā pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kad viņa piedāvātā valsts ministru institūcija būtu iespēja nākamajai valdībai labāk koordinēt starpnozaru darbu. Taču noskaņojums komisijā liecināja, ka šī Saeima projektu, visticamāk, nepieņems galīgajā lasījumā un to varētu mantot 14. Saeima.
Iespēja, kas nebūs obligāta
Valsts prezidenta E. Levita padomnieks Jānis Pleps Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputātiem vēlreiz atgādināja projekta būtību. E. Levits to ir iesniedzis, konstatējot, ka nav skaidrs, kas ir politiski atbildīgs par tām jomām, kuras ir vairāku ministriju kompetencē. Līdz ar to ir apgrūtināta starpnozaru sadarbības koordinācija.
Tāpēc valdība pēc premjera priekšlikuma varētu iecelt valsts ministrus kā politiski atbildīgas amatpersonas konkrētās jomas pārvaldībai.
Par šiem ministriem lemtu nevis Saeima, bet Ministru kabinets. Viņiem nebūtu balsstiesības valdības sēdēs, bet tiktu dotas iniciatīvas tiesības iesniegt ar savu atbildības jomu saistītus priekšlikumus.
“Nav teikts, ka valdībai ir jāieceļ valsts ministri, bet tā ir iespēja, ko tā var izmantot, ja ir tāda nepieciešamība,” paskaidroja J. Pleps. Viņš informēja, ka Eiropas valstīs “šādas pozīcijas valdībā ir”, kas tiek dēvēti dažādi – gan par valsts, gan jaunākajiem ministriem.
Ja salīdzina ar to kārtību, kas bija 90. gados, tad toreiz par valsts ministriem balsoja Saeima un tie bija kādas ministrijas sastāvā. Tagad ierosināts, ka šīs amatpersonas “strādā sazobē ar Ministru prezidentu un kā atbalsts premjeram ir ievietotas Valsts kancelejas struktūrā”, skaidroja prezidenta padomnieks. Valsts ministru konkrēta uzdevuma veikšanai var iecelt uz visu valdības pilnvaru laiku, bet viņa darbības termiņš var būt arī īsāks.
Divu kungu kalps?
Komisijas sēdē deputāti par vienu no vājākajām projekta vietām uzskatīja to, ka valsts ministru padotībā var būt vairāku ministriju attiecīgās jomas struktūras, kurām šī persona varēs dot uzdevumus. Līdz ar to daļa ierēdņu vienlaikus būs pakļauti diviem ministriem. “Divu kungu kalps,” tā šo situāciju raksturoja Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), pēc kura domām, pārnozaru sadarbības koordinēšanu var uzticēt premjera biedriem.
Viktors Valainis (ZZS) to salīdzināja ar Vakcinācijas biroja izveidi, nododot tam uzdevumus, ar kuriem jau nodarbojās kādas citas struktūras.
“Vai, piemēram, premjeram ir padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, bet tie jautājumi vienalga ir kādas ministrijas kompetencē. Ja viņš būtu valsts ministrs, ar to tāpat nodarbotos citas institūcijas,” uzskata V. Valainis. Viņaprāt, valsts ministriem nebūs nekādas ietekmes.
S. Dolgopolovs to redz arī kā iespējamo strīdus objektu valdības veidošanas laikā. Uldis Budriķis (JKP), kura balsī arī bija jūtama skepse, aplinkus mēģināja pateikt, ka šie amati tikai veicinās politisko tirgu. “Man nav pārliecības, ka šis priekšlikums sasniegs mērķi. Tas drīzāk ir politiskās vienošanās instruments, lai izveidotu draudzīgāku koalīciju,” teica U. Budriķis.
“Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka prezidenta piedāvājumā saredz iespēju stiprināt premjera institūciju ar valsts ministru.
To viņa uztver kā valdības vadītāja politisko palīgu, kam būtu lielāka ietekme nekā padomniekam vai parlamentārajam sekretāram. “Tā ir laba doma, ja tā nav formāla iespēja un valsts ministri neizveidojas tikai amatu pēc. Lai tā nav ministru struktūrā peldoša amatpersona, bet lai premjers ar viņu palīdzību spētu risināt samilzušus jautājumus. Taču tad vajadzētu skaidri noteikt, ka par valsts ministru darbu politisko atbildību uzņemas premjers,” uzskata I. Kažoka.
Noklausoties debates komisijas sēdē, J. Pleps teica – tās parādījušas, ka šāda diskusija ir nepieciešama, kas būs iespējama, ja komisija un pēc tam Saeima atbalstīs likuma atvēršanu, kas ļaušot atrast iespējamos uzlabojumus tajā. Komisija lēmumu plāno pieņemt pēc divām nedēļām.
