Pret iedzīvotāju gribu 30 metrus no Mucenieku dzīvokļu mājām būvēs izolatoru 16
Uz publisko apspriešanu par aizturēto ārzemnieku izolatora būvniecību trešdien Zaķumuižā bija ieradušies daži desmiti Ropažu novada iedzīvotāji. Tā kā projekts pasludināts par nacionālas nozīmes, to apstādināt vairs nevar un vietējie Ropažu novada, īpaši Mucenieku, iedzīvotāji nonākuši neapskaužamā situācijā – pret pašu gribu būs jādzīvo pretī jaunajam aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centram. Attēlā: biedrības “Attīstības centrs “Mucenieki”” vadītājs Normunds Vagalis bija viens no runīgākajiem iedzīvotāju aizstāvjiem. “Pakāpeniski notiek Mucenieku dzīvestelpas samazināšana – ciematā būvēs vēl vienu ciematu,” sacīja N. Vagalis.
Uz publisko apspriešanu, kas gan situāciju mainīt nevar, jo vietējas nozīmes referendumus likums neparedz, bija ieradušies daži desmiti Ropažu novada iedzīvotāji, kuri no četriem projektā iesaistīto institūciju pārstāvjiem vēlējās izvilināt skaidrību par lielā ātrumā pieņemto lēmumu būvēt vēl vienu 84 vietu ietilpīgu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru, ko vietējie jau iesaukuši par “cietumu”. Kā zināms, līdz šim šāda veida aizturētos pārveda uz Daugavpili. Kā norādīja Valsts robežsardzes pārstāvis Mareks Petrušins, lēmums būvēt jaunu centru pieņemts strauji augošā aizturēto robežpārkāpēju skaita dēļ. Līdz šim Daugavpils centra noslodze vairākkārt pārsniegusi maksimāli pieļaujamo 80 cilvēku skaitu, brīžiem sasniedzot pat vairāk nekā 140 cilvēkus, kuriem nav iespējams nodrošināt kvalitatīvus dzīves apstākļus.
Mucenieki – imigrantu centrs
Sanākušo prātos, kuri bija bruņojušies ar vairākiem plakātiem, visvairāk šaudījās viens jautājums: “Kāpēc atkal Muceniekos?” Uz šo jautājumu kopīgi mēģināja atbildēt Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs un jau minētais M. Petrušins. Izrādās, pirms Mucenieku apstiprināšanas izskatīti pat veseli 13 īpašumi, piemēram, Čiekurkalnā, Skrundā, Ludzā, Daugavpils cietokšņa teritorijā utt. Tomēr Muceniekiem par labu runāja salīdzinoši nelielās investīcijas, kas būs jāiegulda projektā – aizturēto izolatoru būvēšot IeM piederošajās Mucenieku pamestajās kazarmās, kas atrodas 30 m no cilvēku apdzīvotām mājām, gar vienu no galvenajām ciemata ielām.
Tomēr uz klātesošo jautājumiem – “Cik liels būs ietaupījums?” – neviens tā arī nespēja vai nevēlējās atbildēt, nosakot, ka ietaupītā nauda būs liela. Pamestās kazarmas, pirmkārt, nebūs jāatpērk no kāda privātīpašnieka, tuvumā ir arī labi zināmais patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs, un pavisam netālu ir arī Rīga ar vitāli svarīgo lidostu, kas gandrīz vienmēr kalpo kā aizturēto izraidīšanas vieta.
“Skaistais” žogs
Pēc tam kad tapa skaidrs, ka no “cietuma” nevarēs izvairīties, cilvēki jau pievērsās būves izskatam, norādot, ka žogs, kas apjozīs lielo teritoriju, nebūs vis no metāla un caurskatāms, kā to paredz likums, bet gan no betona. Interesantu atbildi sniedza Nodrošinājuma valsts aģentūras Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Jānis Ungurs, kurš atzinās, ka šajā gadījumā projekts paredz likumu pārkāpt, bet betona žogs būšot no dekoratīviem paneļiem – līdzīgs tiem, ko izmanto privātmāju apbūvē. Līdz ar to žogs būšot acij tīkams. Tomēr rodas jautājums, vai atbraukušie projekta virzītāji vēlētos dzīvot blakus “skaistajam” žogam, ko aktīvi skandēja arī sanākušie iedzīvotāji. Ivonna pat laipni vaicāja, vai projekta pārstāvji nevēlas mainīties pajumtēm, ja jau žogs būs tik apburošs. Protams, jautājums palika neatbildēts.
Viņa arī uzsvēra, ka valstij būtu jāpalīdz Muceniekos dzīvojošajiem ar jaunu dzīvokļu vai māju atrašanu, jo valsts dēļ, kura Muceniekus padarījusi par imigrantu centru, neviena nekustamo īpašumu kompānija nemaz neizskata iespēju palīdzēt ar dzīvokļu pārdošanu, tāpat arī īrnieki parādās vien uz gadu, pēcāk rodot jaunas mājas. “Gribu dzīvot citur, negribu dzīvot pie cietuma! Nevaru ne pārdot, ne apmainīt savu labi iekārtoto divistabu dzīvokli, turklāt esam visiem mīļajā Pierīgā. Kur ir manas cilvēktiesības? Ja gribētu nopirkt dzīvokli pie cietuma, es to darītu,” asā tonī noteica publiskās apspriešanas dalībniece.
Nav noziedznieki, bet žogu vajag
Tāpat vietējie ir neizpratnē par to, kāpēc vispār ir nepieciešams žogs, ja centrā dzīvojošie pēc Imigrācijas likuma neskaitīsies noziedznieki. Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs uzsvēra, ka bieži vien izolatorā esošie cenšas no tā izbēgt – nevis lai sāktu sirot, bet ar mērķi ātrāk tikt uz kāda prāmja vai lidmašīnas klāja, kas viņu aizvedīs uz Skandināviju vai Rietumeiropu. Lai tā nenotiktu, žogs ir nepieciešamība, jo nelegālais imigrants – aizturēts citviet Eiropā – tāpat tiks nosūtīts atpakaļ uz Latviju. “Imigranta ķeršana pa visu Latviju arī izmaksās vairāk nekā viņa izmitināšana 20 dienas, kuru laikā par viņu noskaidros visu informāciju un izlems – pārvest uz patvēruma meklētāju centru vai izraidīt no valsts,” sacīja Ē. Ivanovs.
Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Antons Cibuļskis gauži noteica, ka radušos situāciju izraisījusi sliktā komunikācija starp pašvaldību un valsti. “Ar Iekšlietu ministriju sadarbība vēl ir laba, bet mums ir jārunā valsts līmenī, gribējām, lai šodien mums pretī sēž Māris Kučinskis un Rihards Kozlovskis, bet atsūtīja tikai izpildītājus,” sacīja bijušais Ropažu novada priekšsēdētājs.
Saprāta balss abu pušu mazajā kariņā parādījās Jāņa Eglīša personā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs nemaz uz pasākumu nebija saukts un atradās pasākuma viesu vidū. Viņš uzsvēra, ka starp abām pusēm ir jāpanāk kompromiss, jo nedrīkst neņemt vērā iedzīvotāju vēlmes. Savukārt akmentiņu viņš iemeta vietējās pašvaldības dārziņā, uzsverot, ka tai nav nekāda pamata vērsties pie valsts ar prasību par jauna apgaismojuma, ietvju u.c. tikai pašvaldības pārziņā esošu infrastruktūras objektu izbūvi.
Neizpratni radīja sava veida tirgošanās, kas sākās publiskās apspriešanas beigu daļā. Radās sajūta, ka D. Trofimovs gandrīz vai vēlējās uzpirkt vietējos iedzīvotājus, solot visādus labumus, piemēram, jauna multifunkcionālā centra un bibliotēkas izbūvi, videonovērošanas kameru ierīkošanu un ietvju saremontēšanu, lai tikai iedzīvotāji klusi paietu maliņā. Kas viņiem, visticamāk, būs arī jādara, jo viņu rokās nav sviru, lai grozītu būvniecības plānus Muceniekos.
