Valsts mežu piedāvājums var būt intriģējošs 0
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Savas pastāvēšanas laikā – 21 gadā – akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (“LVM”) iegādājušies 13 000 ha zemes. Visvairāk zemes nopirkts pēdējos desmit gados.
Pagājuši nedaudz vairāk kā divdesmit gadi, un “LVM” savām apsaimniekošanā nodotajām platībām klāt nopirkuši vairāk nekā 13 000 ha zemes, no kurām aptuveni 1000 ha ir bijusi lauksaimniecībā mazāk perspektīva zeme.
Kas tur ir izdarīts? Tur mežs ir gan iestādīts, gan ieaudzēts, kā arī veikta gan agrotehniskā, gan jaunaudžu kopšana. Tāpat ir audzes, kurās kopšanas un atjaunošanas cirtēs ir iegūti apaļie kokmateriāli.
“Tas nozīmē, ka 13 000 ha būs apsaimniekoti efektīvi. Audzes būs ražīgas. Aktīvi tiks piesaistīts ogleklis un ražots skābeklis. Un gana savlaicīgi no šīs zemes varēs iegūt sortimentus, kas vajadzīgi visai tautsaimniecībai,” stāsta Valdis Kalns, “LVM” Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs.
Šajās platībās visvairāk ir egļu, priežu, bērzu, baltalkšņu un arī melnalkšņu. Nupat Zemgalē nopirkts īpašums, kur divos hektāros aug ozoli. Ozolu audzēs “LVM” atjaunošanas cirtes neplāno. Šeit darbība notiks izlases veidā.
Madonas novada Sarkaņu pagastā netālu no Cesvaines pirms sešpadsmit gadiem iestādīti 19 ha egļu. Tagad tajā vietā ir kādus desmit metrus augsta audze. Tas nozīmē, ka darbu plānošana un realizācija paveikta lieliski.
Valdis Kalns: “Uzņēmums ir tikai 21 gadu vecs, bet paveikts šajā laikā ir daudz. Meža zemes tiek pirktas par uzņēmuma, nevis valsts budžeta līdzekļiem. Tāpēc tās tiek reģistrētas kā akciju sabiedrības īpašums, bet uz tiem attiecas visas tās pašas prasības, kas uz valsts meža zemes. Arī apsaimniekošanā nav nekādas atšķirības. Kā mēs saimniekojam iegādātajos mežos un kā valsts mežos.”
“LVM” ar savu apsaimniekojamo mežu platību vēlas augt savā darbībā un vairot savu pienesumu valstij. Līdz ar to kopš uzņēmuma dibināšanas tas piedalījies zemes tirgū. Pa visiem šiem gadiem iegādāti 13 000 ha zemes meža audzēšanai. Nopirkto platību apjoms svārstās. Ir bijuši gadi, kad iegādāti pāri par 1500 ha, bet pēdējos divos gados tie bijuši 500 ha.
Valdis Kalns secina, ka, neskatoties uz to, ka pēdējo desmit gadu laikā samaksātā summa vidēji par hektāru ir divas reizes pieaugusi, “LVM” viskonkurētspējīgākie cenas ziņā tomēr nav. Tas tāpēc, ka valsts zemes apsaimniekošana tiek rēķināta pēc ilgtermiņa atdeves.
“Mēs zinām, ko pēc šodienas cenām varam saražot nākotnē. Un mums nav tiesību rīkoties citādi, balstoties uz pieņēmumiem, ka zemei un, iespējams, arī koksnei vērtība tikai pieaugs. Mēs esam valsts uzņēmums, un mums nav iespējas maksāt nākotnes cenas,” atzīst Valdis Kalns un turpina: “Tas, ka neesam konkurētpējīgākie vidējas cenas ziņā, nenozīmē, ka mums jāizstājas no spēles, jo mums ir virkne priekšrocību, kuras vērts zināt katram meža īpašniekam, kurš nolēmis savu mežu pārdot.
Viens mūsu pluss ir tas, ka visā valstī visas audzes vērtējam pēc vieniem un tiem pašiem principiem. Otra lieta – mums kā jebkuram mežsaimniecības uzņēmumam ir vēlme pēc platību optimizācijas, kas ļauj ietaupīt uz transporta mobilizāciju citiem apsaimniekošanas aspektiem.
Tāpēc bieži vien mūsu platību tuvums citiem īpašumiem liek piedāvāt augstāku cenu, nekā to dara citi. Tās ir divas lietas, kas jāatceras – vienota pieeja visā Latvijā un vilinošs piedāvājums ar valsts mežiem blīvās teritorijās.”
Taču meža īpašniekiem der atcerēties – kaut arī citi, labāki piedāvājumi nav izslēgti, tomēr tie meži, kas robežojas ar valsts mežiem, bieži vien “LVM” interesē īpaši. Taču ir iegādāti arī tādi īpašumi, kas nerobežojas ne ar ceļu, ne “LVM” platībām.
Valdis Kalns uzsver: “Tā kā arī valsts meži piedalās zemes tirgū, privātajiem īpašniekiem noteikti vajag iesniegt savu piedāvājumu, mēs nosauksim savu ekonomiskās atdeves līmeni, kādu mēs konkrētam īpašumam redzam.”
Ja pārdod mežu “LVM”, tad izceļama vēl šāda priekšrocība, ka brīva ieeja šajā mežā netiks liegta nevienai personai. Tajā pašā laikā jebkurš cits meža apsaimniekotājs vai īpašnieks drīkst izlemt, vai to atļaut vai ne.
Ja zeme pieder valstij, tad sabiedrībai ir visas tiesības uzturēties mežā – atpūsties, lasīt ogas un sēnes, kā arī vākt ārstniecības augus.
Tomēr Valdis Kalns neapstiprina domu par to, ka zemes iegāde palielinātu valsts mežu platības, kurās iespējams saimniekot. Pēdējos piecos gados vairāk nekā 10 000 ha nodoti militārai aizsardzībai.
Valdis Kalns: “Zemes iegāde mums ir nepieciešama, un mēs to turpināsim. Tomēr pilnībā platības, kas aiziet dabas aizsardzībai, pašvaldībām un militārām vajadzībām, klāt nopirktā zeme nekompensē. Valsts aizsardzība ir viena no valsts virsfunkcijām, kuras mērķis nav apspriežams.”
