Valsts mežiem – jauna ēra. Kā pārmaiņas valdē varētu ietekmēt uzņēmuma darbu? 16
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūlijā akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valde sāka darbu jaunā sastāvā. Par tās locekļiem kļuvuši Toms Reiziņš un Jānis Stankēvičs, bet par priekšsēdētāju – Pēters Putniņš. Kā pārmaiņas valdē varētu ietekmēt visa uzņēmuma darbu, lūdzām vērtēt “Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski.
Līdz šim uzņēmuma vīzijā bija rakstīts: kļūt par straujāk augošo mežsaimniecības uzņēmumu Baltijas jūras reģionā. Vai tas īstenojās?
E. Beļskis: “Latvijas valsts meži”, uzsākot darbu, bija ļoti atvērti prakses pārņemšanai no Somijas un Zviedrijas, kur mežsaimniecības pieredze krājusies simtiem gadu. Šodien vairākās jomās, īpaši digitālajos jautājumos, mēs jau esam saviem ziemeļu kolēģiem priekšā. Uzņēmums ir sasniedzis šo brieduma pakāpi, un nu mežsaimniecībai nāk klāt arī jaunas jomas, kurās redzam iespēju investēt. Tas notiek ciešā sadarbībā ar kapitāldaļu turētāju – Zemkopības ministriju un valdību.
Kādi vārdi uzņēmuma vīzijā būs rakstīti šodien?
Sadarbība ekonomiski pamatotu, inovatīvu projektu īstenošanā.
Vai uz darba vietām “Latvijas valsts mežu” valdē bija liels konkurss?
Konkurss bija liels. Tā kā šovasar beidzās iepriekšējās valdes locekļu pilnvaru termiņš, un Strīpnieka kungs, ar kuru man, strādājot padomē, bija veidojusies ļoti laba sadarbība, jau ziemā bija pieņēmis izaicinājumu vadīt citu uzņēmumu, izsludinājām konkursu uz četrām vietām, arī uz valdes priekšsēdētāja amatu. Pieteicās vairāk nekā piecdesmit kandidātu. Konkurss noritēja trīs kārtās un ilga piecus mēnešus. Nominācijas komisijas sastāvā bija pārstāvji no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” padomes, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, LTRK un vēl citām institūcijām. Tika pieaicināta arī personāla atlases kompānija, kas veica neatkarīgu pretendentu testēšanu. Tā bija prasmju un zināšanu pārbaude, kurā komisija neiejaucās. Tika vērtētas gan valodas zināšanas, gan personiskās prasmes, gan spēja būt līderim. Notika arī reputācijas pārbaude. Vērtējumā piedalījās arī akcionāra – Zemkopības ministrijas – pārstāvis, valsts sekretārs.
Darbam valdē komisija nominēja trīs profilu pretendentus – diemžēl starp pretendentiem uz vides aizsardzības jomu komisijas vērtējumā pietiekami augsti novērtēta kandidāta nebija.
Vai atbildība par izvēlētajiem valdes locekļiem gulstas uz konkursa komisiju vai padomi?
Gala lēmumu pieņem padome. Komisija veic smagāko darbu, atlasot kandidātus, kuru sarakstu tā nodod padomei. Padome vērtē augstāko punktu skaitu ieguvušo pretendentu spēju savstarpēji sadarboties un veidot vienotu komandu. Es savā vērtējumā esmu bijis neitrāls, jo ne ar vienu jauno valdes locekli man nav bijušas darba attiecības.
Raksturi taču atklājas tikai pēc kāda laika…
Bijušas dažādas situācijas. Atceros, kādreiz kāda uzņēmuma valde tika veidota no vieniem vien līderiem, tad to starpā parādījās sadarbības grūtības. Visi gribēja būt pirmie. Pašreiz mūsu apstiprinātajā valdē katrs loceklis ir ar specifiskām zināšanām: ar pieredzi vadīšanā, ražošanā, mežsaimniecības administrēšanā, infrastruktūras būvniecībā un finanšu vadībā. Tas lielā uzņēmumā ir ļoti būtiski. Īpaši šobrīd, kad mums priekšā uzdevums, ko izvirzījusi valdība – iesaistīties vēja parku izveidē.
Un tomēr – kāpēc par valsts mežu valdes priekšsēdētāju izvēlējāties finansistu, nevis mežsaimnieku?
Tāpēc, ka svarīgākā bija kandidāta vadības prasme un spēja saturēt visus kopā. Es ļoti labi saprotu, ka “Latvijas valsts mežus” no dibināšanas ir vadījis viens līderis un tā valdes komanda. Ne tā, kā citos valsts uzņēmumos, kur valde mainījusies ik pēc pieciem gadiem. Šeit bijusi viena vienota komanda. Tam tā ir jāturpinās.
Šobrīd valdē ir dažādu jomu speciālisti. Turklāt valde jau nestrādā viena, tā strādā kopā ar uzņēmuma vadības komandu, kurā kolēģi ir ar lielu pieredzi mežsaimniecībā, zemes dzīļu apsaimniekošanā, loģistikā, piegādes ķēžu vadībā.
Vai tie, kuri strādāja iepriekšējā valdē, aiziet vai paliek?
Mēs augstu vērtējam viņu profesionālo sniegumu un zināšanas. Es ļoti ceru, ka Arnis Melnis un Edvīns Zakovics joprojām dalīsies savā kompetencē un turpinās piedalīties procesā, kas veicina nozares attīstību un izaugsmi.
Vai Pēters Putniņš ir pietiekami spēcīgs, lai visus vienotu un arī vadītu?
Es Putniņa kungu līdz šim nepazinu, tāpēc pieņemt lēmumu, balstoties uz personāla atlases kompānijas vērtējumu un nominācijas komisijas ieteikumu, man nebija grūti. Saskatu viņā spējīgu vadītāju, kuram uzkrājusies ļoti liela pieredze, strādājot dažādu lielu uzņēmumu uzraudzības padomēs, arī Eiropas Centrālās bankas Komercbanku uzraudzības valdē, kas vētī milzīgus investīciju projektus un vērtē, kā tie ietekmē ekonomiku un attīsta dažādas nozares. Viņam bijusi iespēja ļoti nopietni iedziļināties dažādos starptautiska mēroga investīciju projektos. Tas dod nepieciešamo pieredzi, lai veidotu komandu un nodrošinātu efektīvu finanšu vadības uzraudzību.
Esmu pārliecināts, ka kolēģi visos vadības līmeņos turpinās veikt savu darbu tā, lai vairotu Latvijas valsts mežu vērtību. Pašlaik svarīgi ir audzēt peļņu, kas nepieciešama iemaksām budžetā un jaunu izaicinājumu īstenošanā, kā arī spert pirmos soļus, ar kuriem “Latvijas valsts meži” no klasiska mežsaimniecības uzņēmuma pāriet par nozīmīgu spēlētāju atjaunojamās enerģētikas jomā. Tas dos pievienoto vērtību ilgtermiņā.
Kādas varētu būt nākamās uzņēmuma prioritātes?
Šobrīd tie ir vēja parki un atjaunojamā enerģija, nākotnē tā varētu būt vēl kāda no ražošanas jomām.
“Latvijas valsts meži” ir viena no tām valsts akciju sabiedrībām, kas šobrīd aktīvi piedalās inovāciju forumā, kur dažādas kapitālsabiedrības liek kopā savas spējas un idejas. Strādājam tur kopā ar “Latvenergo”, kas domā par zaļās enerģijas ražošanu, valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari”, kas runā par 5G tehnoloģijām, SIA “Latvijas Mobilais telefons”, kas strādā pie dronu plašākas izmantošanas arī mežsaimniecībā. Šī būs sadarbība un kooperācija, kuras rezultātā mēs visi iegūsim inovatīvus produktus un pakalpojumus.
Vai uzņēmumam ir uzkrājumi šādiem projektiem?
Mēs izmantosim gan savus uzkrājumus, gan rēķināsim, vai ir vērts aizņemties, jo investīciju projekti prasīs vairākus simtus miljonu. Līdzekļi, kurus iegūstam, ilgtspējīgi apsaimniekojot valsts zemi un mežu, paredzēti arī investīcijām, kurām ir ekonomiskais pamatojums. Kādu peļņas daļu investēsim nākotnes projektos un kādu atdosim valsts budžetā, atkarīgs no valdības lēmumiem. Protams, ka likumā noteiktās dividendes valsts budžetā ieskaitīsim tāpat kā līdz šim.
Kāds nākotnē varētu būt vēja parku pienesums?
Vēja parkus ir plānots veidot uz skaidriem un saprotamiem biznesa principiem, tā, lai ieguldītās investīcijas tiek atpelnītas un galā paliek peļņa abu uzņēmumu akcionāram – Latvijas valstij. Turklāt es gribu uzsvērt, ka šis ir biznesa projekts, kas ir plānots bez jebkādām subsīdijām vai valsts atbalsta, tā misija ir ražot zaļo elektroenerģiju, būtiski palielinot mūsu pašu ražotas zaļās enerģijas apjomu Latvijas tirgū.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
