Valsts meža dienests atteicis mikrolieguma izveidi Braku mežā 0
Valsts meža dienests atteicis pieteikumu izveidot mikroliegumu Braku meža bioloģiski vērtīgās daļas aizsardzībai, taču, neraugoties uz to, koku masveida izciršana šajā mežā nebūs, aģentūrai LETA sacīja Valsts meža dienesta preses sekretāre Selva Šulce.
Latvijas Zaļā partija pērn iesniedza Valsts meža dienestam pieteikumu mikrolieguma izveidei Braku meža bioloģiski vērtīgākas daļas aizsardzībai, lūdzot nodrošināt, ka šajā teritorijā netiek veikti ciršanas darbi, ņemot vērā sabiedrības un vides aktīvistu protestus un argumentāciju pret Valsts meža dienesta izsludināto cirsmu izsoli.
Šulce aģentūrai LETA apstiprināja, ka
Valsts meža dienests nepietiekama finansējuma dēļ ir atteicis Braku mežā izveidot mikroliegumu.
Vienlaikus viņa norādīja, ka šajā teritorijā arī bez attiecīgā statusa netiks veikti ciršanas darbi lieguma dēļ – gravās, kādas ir “Brakos” Ērgļu pagastā, Ērgļu novadā, atbilstoši normatīviem ir aizliegts cirst kokus. Tāpat Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pērn izteica protestus pret sanitāro cirti šajā teritorijā, tādēļ ciršanas apliecinājumi atcelti.
Šulce nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai pietiekama finansējuma apstākļos Valsts meža dienests būtu pieņēmis citu lēmumu attiecībā uz mikrolieguma izveidi Braku meža bioloģiski vērtīgās daļas aizsardzībai.
“Mikroliegumi jebkurā gadījumā tiek izveidoti, ievērojot normatīvos noteikto kārtību, pamatojoties uz eksperta atzinumu, un uzklausot iesaistīto pušu – meža īpašnieka, pašvaldības utt. – viedokļus. Tā kā nav eksperta atzinuma, nevar pateikt, kāda būtu atbilde par konkrētā mikrolieguma izveidošanu,” sacīja Šulce, atgādinot, ka atbilstoši normatīviem Valsts meža dienests lēmumu par mikrolieguma izveidošanu drīkst pieņemt tikai pēc eksperta atzinuma saņemšanas, bet finansējums eksperta darba atlīdzībai līdzekļu trūkuma dēļ netika piešķirts, neraugoties uz daudzkārtējiem pieprasījumiem Zemkopības ministrijai.
Pēc Šulces teiktā, tādējādi Valsts meža dienests ir attiecīgās situācijas ķīlnieks.
Viņa piebilda, ka konkrētajā teritorijā ir apturēta jebkāda saimnieciskā darbība saistībā ar Latvijas Zaļās partijas iesniegumu, kurā tā apstrīd Valsts meža dienesta lēmumu atteikt izveidot mikroliegumu.
Latvijas Zaļās partijas pārstāvji aģentūrai LETA pauda, ka Valsts meža dienesta atteikums Braku mežā izveidot mikroliegumu ir pretlikumīgs – partijas ieskatā Valsts meža dienestam nav tiesiska pamata atteikt mikrolieguma veidošanu finansējuma trūkuma vai ekspertu trūkuma dēļ, jo atbilstoši Valsts meža dienesta likumam dienests ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijā.
Līdz ar to Valsts meža dienestam ir saistošs Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktais, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes darbību un nodrošina tās gadskārtējās darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi, proti, Valsts meža dienesta vadītājs ir tieši atbildīgs, lai tai tiktu piešķirti funkciju izpildei pietiekami līdzekļi.
Tādējādi partija ir pārsūdzējusi Valsts meža dienesta lēmumu atteikt izveidot mikroliegumu Braku mežā.
“Valsts meža dienestam ir nopietnas problēmas ar izpratni par dabas aizsardzību un, spriežot pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, prettiesiski mikroliegumu izveidošanas atteikumi ir šajā dienestā ierasta prakse.
Arī šoreiz Valsts meža dienesta vadītājs ir “aizmirsis”, ka likumā par budžetu un finanšu vadību ir paredzētas vairākas iespējas jautājuma risināšanai. Viena – pieprasīt Ministru kabinetam līdzekļus neparedzētiem gadījumiem,” teica partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Viņš piebilda, ka pēc konsultācijām ar dabas aizsardzības ekspertiem tapis skaidrs, ka Braku mežā izsolei nodotajās cirtēs atrodamas īpaši vērtīgas dabas atradnes – mežsaimnieciskās darbības ilgstoši neskarti jaukti egļu-apšu- bērzu meži, kā arī platlapju meži gravās. Liela daļu koku ir bioloģiski veci, ar resniem stumbriem, kas ir mītnes vietas putniem un bezmugurkaulniekiem. Tāpat mežsaimnieciskā darbība nogāzēs, kur daudz kritalu, ir sarežģīta un finansiāli nerentabla. Partijas ieskatā – lai saglabātu šos bioloģiski vērtīgos un aizsargājamos egļu un gravu mežus, ir jāievēro neiejaukšanās režīms, ko nodrošinās mikrolieguma izveidošana.
Jau ziņots, ka vairāki aktīvi Ērgļu novada iedzīvotāji nav apmierināti ar pašvaldības lēmumu izsolīt Braku meža cirsmu pie Blaumaņa dzimtajām mājām un cer nosargāt mežu no izciršanas.
Braku meža nosargāšanai aizvadītā gada novembrī tika rīkots arī iedzīvotāju pikets, kurā aptuveni 25 cilvēki pauda neapmierinātību par ieceri izcirst Braku mežu.
Novada domes opozīcijas deputāts Māris Olte, kurš pārstāv apvienību “Kopā ir spēks”, aģentūrai LETA iepriekš pauda sapratni, ka nav iespējams mainīt pašvaldības plānus attiecībā uz visu Braku mežu, taču, “ja izdosies nosargāt zibens šķelto akmeni un 100 soļu taku, tad to jau varēs uzskatīt par mazo uzvaru”.
Olte skaidroja, ka neapmierinātības pamatā ir “pašvaldības nemākulīgā saimniekošana”, jo pašvaldības iecere esot nocirst visu mežu uzreiz, nevis saimniekot tā, lai to savestu kārtībā vairāku gadu garumā.
