Valsts maksās atlīdzību par zemes dzīlēm. Cik liela daļa no kadastrālās vērtības tā būs? 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par zemes dzīļu īpašuma tiesību ierobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos to īpašniekiem valsts maksātu vienreizēju atlīdzību 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie un šodien, 22. martā, valdībai apstiprināšanai iesniegtie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kā zemes īpašniekiem aprēķinātu un maksātu atlīdzību par zemes dzīļu īpašuma tiesību ierobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos.
Tiesības uz atlīdzību īpašniekam būtu tikai par tādu zemi, kas ir ierakstīta zemesgrāmatā. Zemes īpašnieks saņemtu atlīdzību tikai par to platību, kurā zemes dzīļu izmantošana būtu ierobežota, jo valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals var aptvert tikai daļu no viņam piederošā zemes gabala. Atlīdzību zemes īpašnieks varētu saņemt tikai tad, ja valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā viņš nevar veikt iecerēto saimniecisko darbību.
2021. gada 25. februārī Saeimā pieņēma likuma “Par zemes dzīlēm” grozījumus, kuri paver iespējas pievērsties zemes dzīļu izpētei – vara, niķeļa, platīna vai citu krāsaino metālu rūdu iegulu atrašanai un rūpnieciskai ieguvei. Šie grozījumi dod valdībai tiesības noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus, kuros par labu valstij noteiktu zemes dzīļu lietošanas tiesību ierobežojumus, vienlaikus paredzot atlīdzību zemes īpašniekiem.
Pašlaik Latvijā ir divi valsts nozīmes zemes dzīļu nogabali – “Dobeles struktūra” un “Inčukalna dabasgāzes krātuve”. Bet valsts nozīmes dzīļu nogabalu skaits varētu pieaugt, ņemot vērā, ka Latvijā varētu būt atrodamas krāsaino metālu rūdu iegulas.
Ka Latvijā tās jāmeklē, par to jau pirms desmit gadiem pirmie ierunājās Kanādas ģeoloģijas uzņēmuma “Inventus Mining Corp.” (agrāk “Ginguro Exploration Inc”) pārstāvji, tostarp šajā uzņēmumā strādājošais ģeologs un mūsu tautietis Andrejs Bite. Kanādieši mudināja mūsu toreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kuri viesojās Kanādā, atbalstīt zemes dzīļu izpēti un metālu rūdu meklējumus. Ja tās atrastu, Latvija kļūtu stāvus bagāta.
Pēc kanādiešu ieceres izpēte būtu jāsāk Kurzemes dienvidu daļā, Vaiņodes un Priekules apkaimē, tuvāk robežai ar Lietuvu – ap 9300 kvadrātkilometru platībā, kur pēc sastāva un ģeoloģiskā vecuma ieži līdzīgi tiem, kas ir Zviedrijā, Somijā, Krievijai piederošajā Kolas pussalā, kur krāsaino metālu rūdas jau atrastas un tiek iegūtas. Bet vēlāk atklājās, ka zemes dzīļu izpētei liedz pievērsties Latvijas likumos noteiktās īpašuma tiesības. Pēc Civillikuma zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī tās dziļākie slāņi līdz pat zemes asij.
Aizvadītajos desmit gados vairākkārt viesodamies Latvijā, kanādieši taujāja, kā sokas ar tiesību dokumentu grozījumiem, kuri pavērtu ceļu zemes dzīļu izpētei un apgūšanai. Bet VARAM vilcinājās, aizbildinādamies ar pieredzes un prasmes trūkumu to sagatavošanai.
Zemes dzīļu izpēte un krāsaino metālu rūdu atradņu ieguve pašlaik ir viens no Latvijas Nacionālā attīstības plāna punktiem. Ja dzīļu izpēte sāktos un rūdu meklējumi būtu sekmīgi, to iegūšana, iespējams, kļūtu par vienu no svarīgākajiem Latvijas tautsaimniecības attīstības virzieniem.
Bez tās vienreiz maksājamās atlīdzības, ko paredz šie Ministru kabineta noteikumi, Vaiņodes vai Priekules zemes īpašniekam būtu svarīgi zināt, ko viņš saņemtu, ja viņam piederošās zemes dzīlēs patiešām atrastu krāsaino metālu rūdas. VARAM plānotais atlīdzības apmērs, ko rūdu ieguvējs maksātu zemes īpašniekam, ir 30 eiro par hektāru gadā un 0,15–2% no iegūto rūdu tirgus vērtības.
