Valsts kontrolieris par to, vai ir pareizi, ka krīzes apstākļos tiek palielināts valsts amatpersonu atalgojums 75
Vai ir pareizi, ka krīzes apstākļos tiek palielināts valsts amatpersonu atalgojums? TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” komentāru sniedz Valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Viņš stāsta, ka viens no valsts reformu plāna mērķiem bija reformēt atlīdzības sistēmu. Pagājušajā gadā ir pieņemti attiecīgi grozījumi, kas būtiski šo sistēmu pilnveido un maina.
“Konceptuālais virziens savā ziņā ir pareizs,” Irklis saka.
Viņš skaidro, ja vēsturiski inflācijai un vidējās algas pieaugumam bija pieskaņotas tikai augstāko amatpersonu – politiķu un vēlēto amatpersonu atalgojums, tad jaunā sistēma līdzīgu piesaisti pie bāzes mēnešalgas paredz arī pārējiem valsts pārvaldes darbiniekiem.
Valsts kontrolieris gan norāda, ka problēma ir tāda, ja politiķiem un vēlētām amatpersonām līdzekļi tiek piešķirti automātiski, tad pārējiem šie līdzekļi ir jāatrod iestādes ietvaros.
Plāns ir to izlīdzināt līdz 2027. gadam.
“Faktiski šis ir divu ātrumu princips, kad vieniem algas aug straujāk citiem. […] Tas diemžēl nav novērsts,” Valsts kontrolieris uzsver, piebilstot, ka nākamgad mēs to redzēsim, iespējams, vēl izteiktāk.
Jau vēstīts, ka pagājušajā gadā valdība akceptēja un 13. Saeima gada nogalē (2021. gada 16. novembrī) steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ļaus no 2023. gada 1. janvāra strauji palielināt Latvijas valsts amatpersonu algas.
No 2023. gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam pat par 75%. Tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta.
