Vai Valsts kontrole ir iesniegusi arī kādu informāciju prokuratūrai? 1
Pēc katras revīzijas mēs lemjam, kuri pārkāpumi būtu izvērtējami kriminālprocesa kārtībā un šo informāciju iesniedzam prokuratūrai. Valsts kontrolei ir atsevišķa pārkāpumu izskatīšanas daļa, kurā strādā divi bijušie prokurori. Regulāri informējam Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs par sadarbības rezultātiem ar prokuratūru. Jāatzīst, ka šī sadarbība ir nesusi augļus. Arvien vairāk personu pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem vai nu ir jau notiesātas, vai atrodas kriminālvajāšanā, vai arī viņu lietas iesniegtas tiesā. Laika posmā no 2006. līdz 2012. gadam tika notiesātas trīs personas, bet no 2013. līdz 2016. gadam – jau piecas personas. Pret septiņām personām sākta kriminālvajāšana, bet pret deviņām personām iesniegta prasība tiesā. Likums noteic, ka atbildība ir jāizvērtē arī pašai revidējamajai institūcijai, negaidot, kad iestāsies kriminālatbildība. Arī šeit ir panākts progress, jo laika posmā no 2006. līdz 2013. gadam bija izvērtēta tikai 30 personu darbība, bet no 2014. gada, kad ar likumu tika noteikts, ka ir jārīkojas pašai institūcijai, līdz 2016. gadam ir izvērtēta vairāk nekā 60 personu rīcība. Tām ir piemēroti visdažādākie sodi – līdz pat atlaišanai no darba un algas samazināšanai. Iestāžu vadībai ir jāizanalizē, kāpēc konkrētā persona ir pieļāvusi pārkāpumu, lai saprastu, kas jādara, lai turpmāk šādi pārkāpumi nenotiktu.
Kādi ir augstākās revīzijas iestādes tuvākās nākotnes plāni?
Valsts kontrole vēlas izvērtēt, kas notiek ar stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmu, kad no valsts budžeta tiek maksāts par konkrētu diagnožu ārstēšanu. Gatavojamies arī revidēt pensiju sistēmas ilgtspēju, pārliecināties, kāda situācija ir sociālās apdrošināšanas budžetā, pievērsīsim uzmanību arī izdienas pensiju jautājumam. Tas būs apjomīgs, plašs pētījums.
Vai pētīsiet arī 2. pensiju līmeni, ko apsaimnieko bankas?
Jā!
Kāpēc revidenti neinteresējas par Rīgas domi, kur nereti notiek sabiedrībai neizprotamas lietas?
Valsts kontrole nebaidās ne no Rīgas domes, ne arī citām pašvaldībām. Pašvaldības revidējam reizi trijos gados. Ja runājam par Rīgas domi, iesaku izlasīt Valsts kontroles finanšu revīzijas ziņojumu par 2015. gadu, kurā norādīts uz ļoti būtiskām problēmām Rīgas pašvaldībā. Esam veikuši virkni revīziju Rīgas domes kapitālsabiedrībās, uzsākta revīzija pašvaldības uzņēmumā “Rīgas meži”, regulāri veicam revīzijas ar domi saistītos uzņēmumos.
Ko jūs gribētu izdarīt labāk nākamajā četru gadu periodā?
Turpināt lietderības revīzijas, kas ir ļoti sarežģītas un prasa augstu profesionalitāti. Šajā jomā redzam pilnveides iespējas.
Kā revidentus uzņem – galdiņu uzklāj, kafiju uzliek?
Revidentiem ir noteiktas stingras ētikas normas – nekādas kopīgas pusdienošanas un nekas tamlīdzīgs ar revidējamo vienību nenotiek. Lai cik laba sadarbība Valsts kontrolei būtu ar iestādēm, tomēr revidents tur nav tas gaidītākais viesis – nevienam jau nepatīk, ka viņu pārbauda. Abstrahējoties no emocijām, katram ir jādara savs darbs.
Valsts kontrolierei jau laikam līdzīgi kā tiesnešiem jāzina, ar ko draudzēties un ar ko ne?
Esmu ļoti ierobežojusi tādus kontaktus, kas skar revidējamo vienību loku. Ļoti retos un īpašos gadījumos atsaucos uzaicinājumiem uz pieņemšanām, taču gandrīz vienmēr atsaku – manis tur nav. Uzskatu, ka ir nepieciešams saglabāt distanci, lai neveidotos dažādas satuvināšanās.
Esmu kopā ar savu ģimeni, dēlu un meitu, radiem, draugiem un kolēģiem, kurus es nerevidēju un kurus neviens amats man nedrīkst atņemt. Bez viņu atbalsta šo darbu veikt būtu neizsakāmi grūti.