Valsts kontroliere: Godīgajiem nav jābaidās, negodīgie sajutīs 7
Autore – Valsts kontroliere Elita Krūmiņa
Lai veicinātu godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu un lai pārkāpumus izdarījušie saņemtu taisnīgu sodu un atlīdzinātu valstij nodarītos zaudējumus, Valsts kontrole vērīgi seko, kā tiesībaizsardzības iestādes rīkojas ar mūsu sniegto informāciju par revīzijās konstatētajiem likumpārkāpumiem.
Sabiedrībai var rasties iespaids, ka pārkāpumi gan tiek atklāti, bet tam neseko ne sodīšana, ne nodarītā kaitējuma atlīdzināšana. Taču liela sabiedrības daļa tieši to no mums gaida, prasa un pārmet – kur ir rezultāts, kur notiesātie un aiz restēm iebāztie? Kur “asinis”?
Sodīšana ir tiesībaizsardzības institūciju atbildība un pilnvaras, viņu rokās ir operatīvie līdzekļi, kādu nav revidentiem. Valsts kontroles rīcībā nav tiešu instrumentu un pilnvaru, lai sodītu katru negodprātīgo amatpersonu. Tomēr mums nav vienalga, kas tālāk notiek ar mūsu darba rezultātu. Mana pārliecība ir, ka tiem, kuri apzināti ar valsts mantu rīkojas negodīgi, ir jāsaņem taisnīgs sods. Atbildībai par nelikumīgu rīcību ar nodokļu maksātāju līdzekļiem ir jāiestājas visos gadījumos, turklāt tam jānotiek ātri, nevilcinoties gadiem.
Kopš 2014. gada tiesai pēc Valsts kontroles ziņojumiem nosūtītas 19 krimināllietas pret 21 personu, kriminālsods piemērots un spriedums stājies spēkā sešām personām, tiesā atrodas 13 krimināllietas pret 14 personām. Pirmstiesas stadijā ir 14 kriminālprocesi, no kuriem divi – kriminālvajāšanas posmā pret 11 personām kriminālprocesā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Divi piemēri:
- Tiesā divās instancēs izskatīta krimināllieta pret Rīgas brīvostas pārvaldes bijušajām amatpersonām Leonīdu Loginovu un Aigaru Pečaku par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un otrajā instancē nolemts, ka vainīgajiem jāatmaksā gandrīz viens miljons eiro, uz kuru nelikumīgu izlietošanu revīzijā norādīja Valsts kontrole. Apgabaltiesas spriedums šai lietā nupat pārsūdzēts, un mēs turpinām sekot lietas virzībai.
- Nesen tiesā nonākusi apsūdzība pret bijušo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Armandu Ploriņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nodarot valsts budžetam zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Arī šai lietā izmeklēšanu KNAB uzsāka tieši pēc Valsts kontroles ziņojuma.
Bez tam pagājušajā gadā pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem tiešās pārvaldes iestādēs un pašvaldībās 36 personas sauktas pie disciplinārās atbildības, tas ir, uz gadu samazināts atalgojums par piektdaļu, izteiktas mutiskas piezīmes, aizrādījumi, rājieni un brīdinājumi par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu, KNAB saucis trīs personas un Iepirkumu uzraudzības birojs – vienu personu.
Valsts policija uzsākusi vairākas pārbaudes par finanšu revīzijās konstatētiem pārkāpumiem ministrijās un to padotības iestādēs. Par vairākiem pašvaldību finanšu revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem Ģenerālprokuratūra nosūtījusi informāciju Valsts policijas reģionālajām pārvaldēm pārbaužu veikšanai.
Tomēr jāsecina, ka amatpersonas par pārkāpumiem sodus saņem nepietiekami bieži. Piemēram, pirmstiesas izmeklēšanu kavē ne tikai problēmas izmeklētāju kvalifikācijā, bet arī nepilnības Valsts policijas darba organizācijā un trūkumi būtiskajā pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā, ko veic prokurori. To esam konstatējuši arī revīzijā par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Izmeklētājs gadiem neveic nekādas izmeklēšanas darbības, lai gan aizdomās turamā persona ir un tai nereti gadiem ilgi jau piemērots drošības līdzeklis. Izmeklētāja priekšnieks neizmanto pilnvaras kontrolēt kriminālprocesa virzību, jo acīmredzot nav pietiekami skaidri sadalīti amatpersonu pienākumi un atbildība.
Vēl arvien daudzos gadījumos Valsts kontroles ziņojumu izskatīšana policijā sākas ar lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, kas praktiski nozīmē atteikšanos veikt izmeklēšanu, vai kriminālprocesa izbeigšanu. Šo lēmumu kvalitāte izraisa neizpratni par to pieņēmēju motivāciju. Kriminālprocess izbeigts, jo amatpersona lēmuma pieņemšanas brīdī nebija iepazinusies ar konkrēto noteikumu punktu, jo noteikumi bija uzrakstīti likuma apakšējā daļā, tādējādi amatpersona to neizlasīja. Zaudējumi nav radīti un kaitējums nav nodarīts, jo nelikumīgi piešķirtos pabalstos izmaksāts mazāk, nekā ietaupīts no atlaisto darbinieku algām. Krāpšana nav konstatējama, jo iestādes, kuras finanšu līdzekļi izkrāpti, vadītājs zināja, ka notiek krāpšana. Bez saskaņošanas nozāģējot kokus, nav izdarīts noziedzīgs nodarījums, jo tos aizvilkuši apkārtējie iedzīvotāji.
Situācija ar vainīgo sodīšanu gan uzlabojusies pēc tam, kad 2014. gadā stājās spēkā Valsts kontroles iniciētie grozījumi likumā, kas uzliek par pienākumu revidētajai iestādei vai tās darbu pārraugošai institūcijai piecu mēnešu laikā pēc revīzijas informēt par atbildības izvērtēšanas rezultātiem. Mēs arī ceram, ka beidzot apstiprināšanai trešajā lasījumā Saeimā tiks virzītas mūsu ierosinātās izmaiņas likumā, kas paredz Valsts kontroles tiesības sodīt nelikumīgu rīcību pieļāvušās amatpersonas un darbiniekus, ja viņu rīcība radījusi valstij zaudējumus un ja piemērot sodu nepamatoti atsakās pati iestādes vadība.
Nereti nācies dzirdēt – ja prasīsim amatpersonu aktīvāku sodīšanu, valsts pārvalde gluži vai sabruks, jo ierēdņi baidīšoties pieņemt jebkādus lēmumus. Nebiedēsim ierēdņus ar Valsts kontroli! Mūsuprāt, atbildības izvērtēšana un sodīšana var radīt bailes tad, ja pieņemti nelikumīgi lēmumi. Godīgajiem no Valsts kontroles nav jābaidās.
“Ja negribi ieklausīties, būs jāsajūt,” par apzināti nelikumīgas rīcības sodīšanu reiz teicis kāds klasiķis. To esam skaidri formulējuši savā stratēģijā: mēs palīdzēsim tiem, kuri grib strādāt godīgi, un vērīgi pieskatīsim tos, kuri ar valsts līdzekļiem rīkojas negodprātīgi.
Atcerēsimies, ka taisnīgs sods par pārkāpumu ir nozīmīgs veids, kā valsts pasaka saviem iedzīvotājiem – jūs varat uzticēties valstij. Tāpēc tiesībaizsardzības un uzraugošo institūciju profesionalitātei un gatavībai sadarboties ar Valsts kontroli ir īpaša nozīme – atbildība par valsti.
