Valsts kontroliere: E-veselībai absolūti neefektīva projektu vadība 3
Latvijā ar e-veselības sistēmas ieviešanu nav veicies “absolūti neefektīvas” projektu vadības dēļ, tāpat projektam bijusi nepietiekama uzraudzība no Veselības ministrijas (VM) puses, tā Saeimas komisiju kopsēdē sacījusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Krūmiņa norādīja, ka projekta ieviešanas procesā nebija definētas nozares prasības, tika iesaistīti vairāki izstrādātāji, notika liela kadru mainība un, iespējams, bijis arī darbinieku kompetences trūkums. Arī ieviešanas termiņš bijis pārāk ilgs. Tāpat grūti ar e-veselības sistēmu gājis, jo tika nolemts sistēmu īstenot uzreiz, nevis pakāpeniski, kā tas bijis, piemēram, Igaunijā.
Vienlaikus kontroliere uzsvēra, ka Latvijai būtu jāmācās no e-veselības sistēmas un citu lielo projektu īstenošanas, jo e-veselība neesot vienīgais problemātiskais projekts Latvijā, problēma esot lielo projektu vadībā kopumā.
Krūmiņa ieteica valstij domāt par atsevišķas lielo projektu vadības grupas izveidi, lai turpmāk e-veselībai līdzīgus projektus varētu novadīt profesionāli.
E-veselība nesniedz visus labumus
Pēc Krūmiņas paustā, e-veselības sistēma ir ieviesta, tomēr ar to nepietiek, jo patlaban tā nenes visus labumus, ko tā varētu sniegt. E-veselības sistēmas lietojamība nav liela, kas esot saistīts ar to, ka e-veselības projekta par prasību tika izvirzīta izveidošana, nevis lietošana.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) dienas kārtībā ir pārliecināties par e-veselības sistēmas gatavību e-nosūtījuma ieviešanai, to viņš šonedēļ apliecināja intervijā Latvijas Radio.
No 1.janvāra Latvijā tika sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana. Pagaidām ir ieviesta elektroniska darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite.
E-veselības sistēmas lietošanai kļūstot par obligātu, uz problēmām sistēmas darbībā norādīja vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas. Daļa ārstu darbu ar sistēmu sauca par neiespējamu.
Savukārt Nacionālais veselības dienests uzsvēra, ka traucējumi e-veselībā ir īslaicīgi.
Patlaban, salīdzinot ar situāciju līdz janvārim vidum, e-veselības sistēmas darbība ir būtiski uzlabota un tā strādā stabili, uzsver VM.
Saeimā vēlas, lai VK izvērtē par e-veselību atbildīgo amatperonu rīcību
Turklāt Saeimas komisijas aicinās Valsts kontroli (VK), piesaistot ekspertus, divu mēnešu laikā izvērtēt par e-veselības sistēmas izstrādi atbildīgo amatpersonu atbildību, trešdien lēma Sociālo un darba lietu komisijas, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti.
Deputāti vienojās, ka jāizvērtē, kas noticis e-veselības izstrādes laikā, un vai ir amatpersonas, kurām būtu par rezultātu jāuzņemas atbildība.
Vienīgais deputāts, kurš bija pret šādu aicinājumu, bija Artuss Kaimiņš, kurš uzskata, ka šāda VK rīcība nedos nepieciešamo rezultātu, tāpēc aicināja piešķirt VK iespēju ne tikai izvērtēt notikumus, bet arī saukt cilvēkus pie atbildības.
Kaimiņš sēdes laikā aicināja Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) izdarīt politisko spiedienu uz Saeimas deputātiem, lai aktualizētu likumprojektu par VK pilnvaru paplašināšanu virzību, jo patlaban projekts jau labu laiku iestrēdzis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Arī valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kura jau iepriekš paudusi neapmierinātību ar likumprojekta virzību, aicināja deputātus neaizmirst šos grozījumus.
Krūmiņa jau iepriekš paudusi, ka neredz šķēršļus likumprojekta atbalstīšanai trešajā lasījumā, ja tas jau ir atbalstīts divos, vienlaikus atzīstot, ka kavēšanās, iespējams, notiek, jo nav vēlmes šādas pilnvaras VK piešķirt.
Krūmiņa ir pārliecināta, ka likumprojekta pieņemšana ir visas sabiedrības interesēs.
Kā ziņots, Saeima 2016.gada 22.decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt VK pilnvaras zaudējumu piedziņas jomā. Proti, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamajai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.
