Valsts kontroli vadīs “politiski angažēts cilvēks no malas”? 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augstu vērtējot Valsts kontroles (VK) līdzšinējo darbu, Saeimas vairākums ceturtdien jaunā valsts kontroliera vēlēšanās tomēr izteica atbalstu nevis kādam no tagadējiem Valsts kontroles padomes locekļiem, bet gan “cilvēkam no malas” – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājam Rolandam Irklim.
Daļa deputātu pret viņa iecelšanu iebilda politiskās piederības dēļ, jo viņš ir “Vienotības” biedrs, lai gan partijas dzīvē nav piedalījies jau aptuveni desmit gadus.
Šīs pieejas oponenti norādīja, ka agrākā politiskā darbība nevarētu kļūt par šķērsli iespējai pretendēt uz amatu, jo tādā gadījumā profesionāli cilvēki nevēlēsies stāties partijās.
Pēc neveiksmīgajām Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanām, kurās četras no piecām koalīcijas partijām bija nominējušas katra savu kandidātu, kā rezultātā nevienu neievēlēja, valdības partijām arī šoreiz neizdevās vienoties par kopīgu kandidātu.
Taču atšķirībā no ST tiesneša vēlēšanām jaunais valsts kontrolieris R. Irklis tika iecelts amatā jau pirmajā balsošanas kārtā.
Par viņu nobalsoja 53 deputāti no “Attīstībai/Par” (“AP”), kas kandidātu izvirzīja, “Jaunās Vienotības”, Nacionālās apvienības, kā arī “Saskaņas”, kura izšķīra šā balsojuma iznākumu.
R. Irkli atbalstīja arī vairāki neatkarīgie deputāti. Par VK padomes locekli Edgaru Korčaginu, kuru nominēja “KPV LV”, balsoja 25 deputāti – viņu atbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība un vairāki neatkarīgie deputāti.
Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izvirzītā amata pretendente, VK padomes locekle Ilze Grīnhofa saņēma 17 balsis. Jāatgādina, ka tieši viņu kā savu pēcteci vēlējās amatā redzēt tagadējā valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kuras otrais pilnvaru termiņš amatā beigsies 19. janvārī.
Grib, lai visi trīs strādā kopā
I. Grīnhofa un E. Korčagins tagad vada katrs savu revīzijas departamentu. I. Grīnhofas kompetencē ir tiesu varas, valsts drošības un korupcijas novēršanas jautājumi.
E. Korčagins savukārt atbild par pašvaldību revīzijām un arī par gada pārskata sagatavošanu, kurā tiek vērtēta valsts budžeta izpilde. Abi varēs turpināt iesākto darbu Valsts kontrolē. Tieši ar to “Saskaņa” skaidroja savu lēmumu atbalstīt R. Irkli.
“Visi trīs kandidāti ir augstas klases profesionāļi. Tāpēc vēlamies, lai visi trīs strādātu kopā kā vienota komanda,” sacīja Valērijs Agešins (“Saskaņa”).
No “Attīstībai/Par” deputātu iepriekš un arī sēdē sacītā varēja secināt, ka viņi VK grib pārmaiņas, lai tie, kuri vēlas īstenot jaunas iniciatīvas, neuztvertu VK kā biedu.
Iepriekš Juridiskās komisijas sēdē, kurā uzklausīja visus kandidātus, R. Irklis teica, ka augstu vērtē līdzšinējo VK darbu, “bet uzlabojumi ir iespējami vienmēr”.
Viņš piedāvā veicināt uzticību valsts pārvaldei, lai būtu pārskatāms tās līdzekļu izlietojums, uzlabot veikto revīziju ieteikumu kvalitāti, lai tie būtu “ne pārāk vispārīgi un ne arī pārāk detalizēti”.
Svarīga esot VK sadarbība ar iestādēm, “lai Valsts kontrole kļūtu pat gaidītu ciemiņu un kopīgi tiktu meklēti uzlabojumi”.
R. Irklis rosinās uz divām vakantajām vietām Valsts kontroles padomē rīkot konkursu, kāds iepriekš nav noticis. Par tā uzvarētājiem tad balsotu Saeima.
Neaizbiedēt profesionāļus no politikas
Debatēs daudz atzinīgu vārdu tika sacīts par VK un tās vadītājas Elitas Krūmiņas līdzšinējo darbu, kas novērtēts arī starptautiski. JKP frakcijas vadītājam Jurim Jurašam nebija skaidrs, kāpēc tādā gadījumā Valsts kontroles līdzšinējai vadībai ir izteikta neuzticība, ieliekot amatā cilvēku no malas, kas tajā nav strādājis.
“Tas liek domāt, ka ir kaut kādi slēpti mērķi, par kuriem nav informācijas. Tiek torpedēts Valsts kontroles kā politiski neitrālas iestādes statuss,” domā J. Jurašs.
Līdzīgos uzskatos bija arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Viktors Valainis norādīja, ka R. Irkļa piederība partijai varētu mest ēnu uz VK arī starptautiski, jo šai revīzijas iestādei ir jābūt politiski neitrālai.
R. Irklis partijas dzīvē jau daudzus gadus nav piedalījies un ir solījis ievēlēšanas gadījumā apturēt darbību “Vienotībā”.
Vienlaikus vairāki deputāti uzsvēra, ka kāda cilvēka agrākā politiskā darbība nevar kļūt par šķērsli viņa karjerai. Starp viņiem bija arī neatkarīgie deputāti Vjačeslavs Dombrovskis un Aldis Gobzems, kuri dibina jaunas partijas.
“Tāda pieeja var novest pie tā, ka profesionāli cilvēki nevēlēsies pievienoties kādai partijai. Es balsošu par Rolandu Irkli, jo ir jāveicina augsta līmeņa profesionāļu rotācija valsts pārvaldē,” sacīja V. Dombrovskis.
A. Gobzems, kurš atbalstīja E. Korčaginu, papildināja: “Vēršanās pret gudriem cilvēkiem, kas grib nākt politikā, ir saknē nepareiza. Tad mums būs tāds parlaments, kāds tas ir.”
Neoficiāli zināms, ka “Vienotība” nebija izrādījusi iniciatīvu R. Irkļa nominēšanā, tās frakcijā balsis sadalījušās starp diviem pretendentiem – E. Korčaginu un R. Irkli, kuru frakcija pēc atkārtotas lemšanas atbalstījusi, jo viņu bija izredzes ievēlēt pirmajā kārtā.
Debatēs atzinīgi tika novērtēta arī R. Irkļa līdzšinējā darbība SPRK, ko atzina arī Ivars Zariņš (“Saskaņa”), kurš pats ir strādājis SPRK. Viņš uzskata, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija varēs vērtēt, vai jaunais valsts kontrolieris savā darbībā nav politiski angažēts.
Vizītkarte. Rolands Irklis
* Dzimis 1981. gadā Rīgā
* 2005. gadā Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju
* 2020. gadā Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa skolā ieguvis maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadībā
* No 2011. gada strādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā – padomes loceklis, no 2016. gada SPRK padomes priekšsēdētājs
* “Vienotības” biedrs, bet pēdējos desmit gadus tās politiskajā darbībā nav iesaistījies
