Valsts kontrolēs, vai cilvēki tiešām slimo, saņemot slimības pabalstus 0
Ar katru gadu arvien vairāk nauda tiek tērēta darba nespējas pabalstos. Šā gada pirmajā pusgadā no sociālā budžeta slimības pabalstos izmaksāti 70 miljoni eiro, kas ir pat par 21% vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Valdība min dažādus veidus, kā arvien pieaugošās izmaksas apturēt, piemēram, labklājības ministrs Jānis Reirs piedāvā ieviest jaunu kontroles mehānismu tieši pār slimniekiem, nevis tikai ģimenes ārstiem, kas slimības lapas izraksta. Tādējādi kļūst mazāk gadījumu, kad cilvēki simulē slimošanu un nepamatoti saņem pabalstus, vēsta “TV3 Ziņas”.
Veci un slimi
Šā gada pirmajā pusē slimības pabalstos valsts izmaksājusi jau 70 miljonus eiro jeb par teju 12 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tas pamatīgi satraucis valdību, kas norāda, ja esošā sistēma netiks mainīta, izdevumi tikai augs. Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka Latvijas iedzīvotāju struktūra kļūst vecāka un līdz ar to arī saslimšanas ir nopietnākas. Kā galveno problēmu viņa gan min ielaistās slimības, kas rodas, laikus netiekot pie speciālistiem.
Tā apgrūtinātā pieejamība, kas šobrīd ir – garās rindas un grūtības tikt pie izmeklējumiem, protams, arī nosaka to, ka pacienti netiek laikus izmeklēti. Slimības ir smagākas un ielaistākas. Cilvēki vēlāk vēršas pie ārsta. Tad ilgs laiks paiet pie diagnozēm un tam seko invaliditātes lapas. Mums ir nepieciešams lielāks finansējums veselības aprūpei un tad mēs varam runāt, ka kopējais iedzīvotāju veselības stāvoklis uzlabojas.
Iet uz darbu slimi
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola grib pārliecināties, vai sabiedrība tiešām pēkšņi vairāk slimo vai arī notiek manipulācijas ar pabalstiem un jāmeklē veidi, kā to izskaust. Cilvēki esot jāmotivē strādāt, sakārtojot atalgojuma sistēmu. Tomēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Ilze Aizsilniece norāda, ka reti ir gadījumi, kad cilvēki simulē saslimšanu un labprātīgi “sēž uz pabalstiem”. Nereti notiek pretējais.
Ir jauni cilvēki, kuri ir mainījuši savu attieksmi pret veselību, un tas ir brīnišķīgi, bet diemžēl ļoti daudz ietekmē arī darba devēju attieksme pret darba ņēmējiem. Bieži vien cilvēks ir atnācis pie ārsta, viņš dzer ļoti nopietnas zāles, bet viņš nevar būt mājās. Viņi pat neņem darba nespējas lapu, viņi nevar, viņi tik un tā turpina strādāt.
Kontrolēs, kur un kā slimo
Ar interesantu ierosinājumu domā klajā nākt labklājības ministrs Jānis Reirs. Viņš uzskata, ka ir jāstiprina kontroles mehānisms tieši pār slimniekiem, nevis tikai ģimenes ārstiem, lai cilvēki ļaunprātīgi neizmantotu slimības lapas. Ar šo priekšlikumu Reirs vērsīsies Veselības ministrijā.
Daudzās valstīs ir tā saucamā apdrošināšanas inspekcija, kas kontrolē tieši slimnieku, vai viņš ievēro režīmu, vai viņš atrodas mājas, vai viņš gadījumā plaušu karsoņa rezultātā nav aizlidojis uz siltajām zemēm ārstēties. Mēs ieteiksim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā veidot ļoti nelielu, piecu cilvēku inspekciju, kas varētu sākt kontrolēt un izstrādāt šo mehānismu.
Jāpiebilst, ka visbiežāk slimības lapas izmanto pirmspensijas vecuma cilvēki un jaunās māmiņas, lai būtu kopā ar savām atvasēm, kamēr tās slimo.
