Valsts kontrolei nosaka zaudējumu piedziņas tiesības 0
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.
Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.
Grozījumi paredz, – ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu.
Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.
Informāciju par personu, pret kuru vērsta piedziņa, norādot viņa vārdu, uzvārdu, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru, pēc tam, kad lēmums par zaudējumu piedziņu būs kļuvis neapstrīdams un persona zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājusi, paredzēts publicēt VK mājaslapā.
VK iepriekš arī akcentēja, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā.
Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār VK kontroles lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu.
Grozījumi arī paredz, ka Valsts kontrolierim reizi gadā būs jāziņo Saeimai par VK darbību, un pirmais šāds ziņojums būs jāsniedz 2020.gadā par šī gada darbu.
Izmaiņas Valsts kontroles likumā saistītas arī ar grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, ko Saeima šī gada maija beigās pieņēmusi galīgajā lasījumā. Tie paredz pagarināt noilguma termiņu zaudējumu atgūšanai no līdzšinējiem diviem līdz četriem gadiem un noteikt, ka rupjas neuzmanības rezultātā radītie zaudējumi ir atlīdzināmi ne vairāk kā vainīgās amatpersonas viena gada mēnešalgas apmērā.
