Valsts kontrole vēlas aizliegt vilku un lūšu medības? Latvijas mednieki pārsteigti un pauž sašutumu 13
Atsaucoties uz Valsts kontroles veikto revīziju par to, ka Latvijā tiek neefektīvi veikta medību uzraudzība attiecībā uz vilku un lūšu medībām, komentāru sniedz Latvijas mednieku asociācija (LATMA).
LATMA pārstāvji atzīmē, ka mednieku profesionālās organizācijas ir pārsteigtas par šo ziņojumu kā tādu, jo “kopš kura laika Valsts kontroles kompetencē ir aizsargājamo dzīvnieku sugu uzraudzība, uzskaite un citi ar šo tēmu saistītie jautājumi.”
Valsts kontroles likums skaidri un gaiši nosaka, ka šī iestāde kontrolē:
1) valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
2) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;
3) rīcību ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē.
Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.
Valsts kontroles uzdevumos neietilpst diskusijas par to, kā Zemkopības ministrija veic medījamo dzīvnieku uzraudzību Latvijā.
Ņemot vērā revīzijā izteiktos pieņēmumus, medniekiem pastāv ļoti lielas aizdomas, ka šeit tiek virzītas konkrētu nevalstisko organizāciju intereses, jo argumenti Valsts kontrolei un šīm nevalstiskajām dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijām ir ļoti līdzīgi.
Piemēram, Valsts kontrole secinājusi, ka pēc VMD datiem, Latvijā 2018. gadā, noslēdzot medību sezonu, bija 1578 lūši, kamēr eksperta vērtējumā lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks – 450-650, bet valsts mežzinātnes institūta “Silava” speciālā monitoringa dati liecina, ka lūšu skaits ir astoņas reizes mazāks – 190.
Šis apgalvojums ir melīgs un nepatiess, uzsver LATMA pārstāvji, jo VMD un ekspertu uzskaites metodes ir atšķirīgas un nav salīdzināmas. Tiek vērtēti dažādi lielumi: VMD norāda maksimālo skaitu, savukārt eksperti – absolūti minimālo iespējamo.
Abu metožu rezultātā iegūtie dati norāda uz līdzīgām tendencēm – un nav pretrunā viens ar otru. Tas, ka mums ir vairāki datu avoti, kuru tendences iespējams salīdzināt, ir tikai pozitīvi, jo ļauj daudz efektīvāk kontrolēt populācijas stāvokli un nepieciešamības gadījumā attiecīgi rīkoties.
Mednieku asociācijas pārstāvji paziņojumā arī uzsver, ka Latvijā lūšu un vilku medības bijušas atļautas vienmēr.
Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES), šo sugu dzīvnieku medības tiek kontrolētas saskaņā ar Biotopu direktīvas nosacījumiem – medības ir stingri kontrolētas, tiek noteikts nomedīšanas apjoms un sezona. Mednieks atskaitās individuāli par katru nomedīto dzīvnieku, aizpildot noteikta parauga aktu. Tas nozīmē, ka šīs medības pēc principa jau tiek daudz stingrāk kontrolētas, nekā pārnadžu medības.
Ņemot to vērā, uzskaites liecina, ka vilku un lūšu skaits Latvijā, kopš Latvija ir iestājusies ES un kopš notiek medības, nav samazinājies, bet ir stabils vai pieaugošs.
Tas nozīmē, ka medības kā šo populāciju apsaimniekošanas veids, kas ir pieļaujams saskaņā ar attiecīgo direktīvu, Latvijas apstākļos neapdraud lūšu un vilku populāciju.
Pēdējo 20 gadu laikā lielo plēsēju skaists Eiropā ir strauji palielinājies. Daudzās valstīs šī iemesla dēļ ir problēmas, tajā skaitā Vācijā, Polijā, Francijā, Rumānijā, Beļģijā, Dānijā un citās valstīs, atzīmē LATMA pārstāvji.
Šīs valstis pašlaik mēģina rast risinājumus kā šīs sugas apsaimniekot saskaņā ar direktīvas prasībām. Ja tiek atļautas legālas kontrolētas medības, tad lauku iedzīvotājiem ir daudz vieglāk akceptēt šo dzīvnieku klātesamību. Tas mazina konfliktus, mazina postījumus.
LATMA uzsver, ka medības nav vienīgais postījumu novēršanas veids, taču jautājums jāvērtē kompleksi.
Latvijā lūšu un vilku populācijas nav apdraudētas, tās ir stabilas ar tendenci pieaugt.
“Dzīvā daba ir mainīgs lielums un pastāv populāciju izmaiņas ilgtermiņā,” teikts LATMA paziņojumā.
Mednieku profesionālās organizācijas uzskata, ka vienmēr ir iespējami sistēmas uzlabojumi attiecībā uz dzīvnieku uzskaiti un apsaimniekošanu.
Daudzu gadu pieredze liecina, ka Latvijā esošā sistēma ir efektīva un pietiekami elastīga, lai mēs varētu pielāgoties konkrētajiem apstākļiem.
Piemēram, 2019./2020. gada medību sezonā saņemot indikācijas par izmaiņām lūšu populācijā, tika samazināta kā sezona, tā nomedīšanas apjoms.
Šie ir tikai daži piemēri tam, ka Valsts Kontrole nav izpratusi lietas būtību un iedziļinājusies jautājumā, norāda LATMA.
Valsts Kontroles ziņojums atrodams šeit!
