Valsts kontrole uzskata, ka “airBaltic” jāuzrauga stingrāk 13
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut arī valsts atbalsts Satiksmes ministrijas pārvaldībā esošajām kapitālsabiedrībām bijis pamatots, lai uzņēmumi nebankrotētu, Valsts kontrolei (VK) ir jautājumi par ieguldījumu faktisko izlietojumu un kapitālsabiedrību uzraudzību.
Īpaši pārmetumi un ieteikumi Valsts kontroles ziņojumā “Ieguldījumi Satiksmes ministrijas aviācijas nozares kapitālsabiedrībās Covid-19 krīzes seku mazināšanai” vērsti Satiksmes ministrijas (SM) virzienā saistībā ar lidsabiedrību “Air Baltic”.
Iespējams, būtu jāatbalsta tik un tā
Revīzijā VK vērtēja 250 miljonu eiro piešķīrumu “Air Baltic” un sešu miljonu atbalstu “Latvijas Gaisa satiksmei” (nav kritizēta – Aut.), ko valsts investēja abās kapitālsabiedrībās, lai tās novērstu Covid-19 radītās sekas un izdzīvotu. Gandrīz 50 miljoni pērn tika piešķirti arī lidostai “Rīga”, taču šo atbalstu VK nevērtēja, jo vēl desmit mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas atbalstu lidosta nemaz nav saņēmusi, jo kavējas Eiropas Komisijas (EK) saskaņojuma saņemšana.
Runājot par atbalstu “Air Baltic”, VK uzskata, ka ieguldījums bijis valsts interesēs, pieminot arī EK novērtējumu, kurā teikts, ka bez atbalsta lidsabiedrībai rastos nopietnas grūtības turpināt darbību. Tomēr VK ir iebildumi par lēmuma pieņemšanas gaitu, kā arī kopējo uzņēmuma uzraudzību no Satiksmes ministrijas puses.
Piemēram, VK norāda, ka Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, zinot Pārresoru koordinācijas centra (PKC) viedokli un iebildumus par “Air Baltic” pašu optimistiskajām tirgus izaugsmes un ieņēmumu prognozēm. PKC ieskatā optimismam īsti nav pamata un nebija pamata arī pirms pandēmijas. “Atbalsta sniegšanas nepieciešamība ir pamatota tikai ar Covid-19 krīzes izraisītajām sekām, tomēr arī pirms Covid-19 pandēmijas “Air Baltic” finansiālā neatkarība bija zema, uz ko savos iebildumos uzmanību vērš arī PKC. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka kapitāla struktūras uzlabošanai ieguldījums “Air Baltic” pamatkapitālā vēlākā posmā būtu nepieciešams arī gadījumā, ja pasaule nesaskartos ar pandēmiju,” teikts VK revīzijas ziņojumā.
Savukārt PKC “Latvijas Avīzei” tagad skaidroja, ka pērn pavasarī ziņojuma izstrādes laikā bija ļoti augsta nenoteiktība par vīrusa izplatību, tā prognozēm vidējā termiņā, tādēļ bija arī ļoti problemātiski izveidot precīzas un ticamas pasažieru pārvadāšanas un tirgu attīstības prognozes. Tādēļ PKC vērsa uzmanību par plānotajiem ieņēmumu apjomiem, kas dokumentu izstrādes laikā tika precizēti.
Vairāk jāiesaistās rezultātu noteikšanā
Līdz šā gada 9. februārim lidsabiedrība no 250 miljoniem eiro bija iztērējusi 153,6 miljonus, kuru tēriņi uzskaitīti detalizēti, tomēr neesot iespējams noteikt, vai šie tēriņi bijuši tādi, kurus bija plānots segt ar pamatkapitāla palielināšanu, jo tādu īstenu uzraugošo iestāžu norāžu nemaz nav bijis.
Attiecīgi VK uzsver, ka realitātē ministrija pilnvērtīgi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tos vērtē vien pēc fakta, paļaujoties uz “Air Baltic” vadības sniegto informāciju. Tādējādi VK ieskatā ir mazināta valsts kā akcionāra spēja īstenot savus stratēģiskos mērķus. Interesanti, ka jau vēsturiski “Air Baltic” vadība rīkojusies visai brīvdomājoši, piemēram, lidsabiedrības padome apstiprinājusi uzņēmuma biznesa plānu bez PKC izvērtējuma un atzinuma saņemšanas.
Lai situāciju uzlabotu, VK sagatavojusi ieteikumus SM kapitālsabiedrību pārvaldības procesa pilnveidošanai. VK ieskatā Ministru kabinetam būtu jādomā par īpašas kārtības noteikšanu un pasākumu veikšanu ieguldījumu atgūšanas pārvaldībai. Arī PKC pārstāvis Guntis Rozenbergs atklāja, ka institūcija pērn sagatavoja ieteikumus kapitāla daļu turētājiem un padomēm, lai uzraudzītu piešķirto valsts atbalsta finanšu līdzekļu izlietojumu tām valsts kapitālsabiedrībām, kam palielināts pamatkapitāls vai sniegts cits valsts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā.
Komentējot Valsts kontroles kritiku, SM īsā atbildē “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka piekrīt VK secinājumiem par to, ka valsts ieguldījuma apjoms aviācijas nozarē ir būtisks valsts budžeta kontekstā un ir svarīgi uzraudzīt valsts ieguldījuma atgūšanu. Tāpat SM apstiprināja, ka ieviesīs VK ieteikumus, lai stiprinātu aviācijas nozares uzņēmumu uzraudzību valsts ieguldījumu atgūšanai. Jau šobrīd tiekot sākts darbs pie iekšējo noteikumu par valsts kapitāla daļu pārvaldības kārtības aktualizēšanu un grozīšanu.
