Pazudušie bērni – viltus ziņa vai fakts? Valsts kontrole pievēršas bērnu likteņiem 0
Valsts kontrole (VK) ir veikusi tai neraksturīgu revīziju – iedziļinājusies, kā bērni tiek aprūpēti ārpus ģimenēm, vai institūcijas dara visu iespējamo, lai nodrošinātu bērnu tiesības izaugt labvēlīgos apstākļos. Revidenti apmeklējuši 16 bāriņtiesas, 11 sociālos dienestus un tikpat bērnunamus. Detalizēti pārbaudījuši 75 ģimeņu lietas, kurās iekļauti 186 bērnu likteņi.
Valsts politika ir virzīta uz to, lai arvien vairāk bērnu dzīvotu ģimenēs, un, kā atzina VK padomes pārstāve un departamenta vadītāja Inga Vārava, bērnunamos bērnu skaits sarūkot. Tomēr desmitā daļa bērnunama bērnu esot pusaudžu vecumā. Viņi tur nonākuši laikā, kad tika uzskatīts, ka bērnunamos ir viņu attīstībai atbilstoša vide. Bet laiki mainās, un šāda situācija vairs neesot pieļaujama.
1214 pazudušie bērni – viltus ziņa vai fakts?
Revīzijā konstatēts, ka 76% pašvaldību pat nezina, cik ģimeņu ar bērniem dzīvo attiecīgajā teritorijā, nemaz nerunājot par to, ka viņiem būtu zināms, cik no tām ir tā sauktās problemātiskās ģimenes. “Tāpēc lielākoties darbs ar sociālā riska ģimenēm tiek uzsākts tikai tad, kad jau ir apdraudēta bērnu veselība un pat dzīvība un par to informēta sabiedrība, skola un policija,” stāsta I. Vārava.
Bet Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte ir pārsteigta par revidentu atzinumu, ka pašvaldībām būtu jāzina visas ģimenes. Pašvaldību uzdevums atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam ir turēt rūpi pār problemātiskajām ģimenēm un tās nu gan esot zināmas. Tāpat kā daudzbērnu ģimenes, kurām ir nepieciešama sociālā palīdzība, kā arī visi bērni, kuri apmeklē bērnudārzus un skolas. Vietējās varas uzdevums neesot uzskaitīt visas šķirtās un pilnās ģimenes ar bērniem. Turklāt jāņemot vērā arī datu aizsardzība, kas liedz tikt pie tik vispusīgas informācijas, ja tāda būtu nepieciešama.
“To, ka visām pašvaldībām nav informācijas par tur deklarētajiem bērniem, apliecina arī statistika. Piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienests ik gadu apkopo datus par bērniem, kam ir jāsāk mācības skolā, bet tie nevienā skolā nav reģistrēti. Mēs konstatējām, ka 2017./2018. mācību gadā vismaz par 1214 bērniem pašvaldībām nebija nekādas informācijas. Institūcijām nerūp, kas notiek ar bērnu, un viņš var vienkārši pazust,” stāsta departamenta direktore un piebilst, ka šie bērni neesot tie, kas pametuši valsti – par tiem esot atsevišķa statistika.
Savukārt LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure ir pārliecināta, ka pašvaldības zina savā teritorijā dzīvojošos bērnus un jauniešus. Ikviens bērns, kurš piedzimst, ir reģistrēts konkrētā dzīvesvietā. Taču te ir stāsts par vecākiem, jo viņi ne vienmēr paziņo par dzīvesvietas maiņu. Gadoties, ka tas tiekot darīts ar nolūku, jo radušies parādi un parādnieks nevēlas, lai viņam sadzen pēdas.
“Bērns nekur nevar pazust. Kad sākas mācību gads, viņš noteikti parādīsies datubāzē,” skaidro Dundure.
Smagie lēmumi par aizgādības tiesību atņemšanu
Revidenti kritiski vērtē arī bāriņtiesas, kuras nereti vilcinās ar aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem, kuri par bērnu nerūpējas un kuru uzraudzībā bērns ir apdraudēts.
I. Vārava: “Konstatējām, ka bāriņtiesas redzeslokā ir māte, kurai jau bija atņemtas aizgādības tiesības par sešiem bērniem un kura pati bija atteikusies no diviem bērniem, bet saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, viens bērns piecu gadu vecumā arvien bija mātes aizgādībā. Lūdzām bāriņtiesu paskaidrot, kas notiek ar šo bērnu. Ja māte ir atteikusies no septiņiem bērniem, kāpēc viens bērns arvien ir pie viņas? Bāriņtiesa mums paziņoja, ka 2015. gadā māte ir sniegusi paskaidrojumu, ka bērns 2013. gadā uzreiz pēc piedzimšanas ir ievietots glābējsilītē. Tas nozīmē, ka piecus gadus nevienam nebija svarīgi noskaidrot, kāds ir šī bērna liktenis, vai viņš tur patiešām ir ievietots.
Mēs konstatējām vismaz 15 gadījumus, kad bāriņtiesas kavējās pieņemt lēmumu par aizgādības tiesību atņemšanu bērna vecākiem, lai gan ilgstoši bija zināms, ka ģimenē regulāri tiek lietots alkohols vai citas apreibinošas vielas, notiek vardarbība, tiek ignorētas bērnu tiesības uz veselības aprūpi un izglītību. Piemēram, bāriņtiesa un sociālais dienests vairāk nekā astoņus gadus vērtēja ģimeni, kurā bērni aug neatbilstošos sadzīves apstākļos. Lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu tika pieņemts tikai tad, kad viens no ģimenes bērniem tika seksuāli izmantots. Turklāt no personas, kura bija sodīta par šādiem noziegumiem un bijis regulārs ģimenes viesis.”
Vairākas bāriņtiesas šādu kavēšanos skaidrojušas ar tiesībsarga atziņu, ka bērnam ir svarīgi izaugt ģimenē. Bet VK revidenti uzskata, ka tiesībsarga pārstāvētajā viedoklī ar ģimeni ir domāta nevis tikai bioloģiskā ģimene, bet jebkura ģimene. Bērna atstāšana bioloģiskajā ģimenē nevarot notikt, upurējot bērna intereses un tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi.
Bāriņtiesu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere, kura ir arī Smiltenes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, uzskata, ka bērna izņemšana no ģimenes ir ļoti smags lēmums, kuru bāriņtiesa nepieņem viena, bet kopā ar sociālo dienestu.
“Ne velti Bāriņtiesu likums tika grozīts un tajā iekļauts pants, ka bāriņtiesai, ierosinot lietu par bērna aizgādības pārtraukšanu vecākiem, ir jāiesaista sociālais dienests, kas izvērtē, vai palikšana ģimenē var bērnam radīt draudus. Turklāt ir bijuši arī tādi gadījumi, kad bāriņtiesām pārmet, ka tās par daudz jaucoties ģiemeņu lietās. Bāriņtiesa nereti ir kā starp diviem dzirnakmeņiem – no vienas puses, ir bērna vēlme dzīvot ģimenē, bet, no otras puses, bērnu tiesību nodrošināšana drošā vidē,” uzskata asociācijas priekšsēdētāja.
Revidenti, vērtējot bāriņtiesu darbu, pamanījuši arī pozitīvu tendenci – bērnu aprūpe arvien vairāk tiekot nodrošināta ģimeniskā vidē audžuģimenēs vai pie aizbildņiem. Tomēr bāriņtiesas reti izvērtējot iespēju par bērna aizbildni iecelt personu, kas nav bērna radinieks. Diemžēl esot divas bāriņtiesas — Garkalnē un Talsu novadā –, kuras bez vecāku gādības palikušos bērnus arvien ievietojot tikai bērnunamā.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā – 13 vakances
Revīzijā pamanīta vēl kāda tendence – pašvaldības izvēloties vienas ģimenes bērnus šķirt, jo mazie bērni līdz divu gadu vecumam valsts bērnunamā var saņemt valsts finansētu pakalpojumu. Savukārt par diviem gadiem vecāki bērni ir jāievieto pašvaldību bērnunamos. “Piemēram, Liepājā no ģimenes tika šķirti septiņi bērni, no kuriem seši tika ievietoti pašvaldību bērnunamā, bet jaunākais – valsts bērnunamā. Talsos pat bija gadījums, ka pēc šādas šķiršanas jaunāko bērnu brāļi un māsas vairs nepieņēma kā savu radinieku,” pastāstīja Inga Vārava.
Revīzijā konstatēts, ka bērnu aprūpe netiekot pienācīgi uzraudzīta. Daudzos gadījumos Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija formāli veicot bāriņtiesu uzraudzību. To darot tikai tad, kad saņemtas sūdzības, bet netiekot sekots līdzi, vai ir novērstas iepriekš konstatētās problēmas. Labklājības ministrija nepietiekami pārraugot inspekcijas darbu. “Inspekcija ilgstoši strādāja bez vadītāja,” atgādināja I. Vārava.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā šā gada aprīlī ir 13 vakances no 66 amata vietām, informēja inspekcijas administratīvās nodaļas vadošais eksperts Taivo Trams. To, ka inspekcijā ir pamatīgas problēmas, pamanījusi arī labklājības ministre Ramona Petraviča, jo inspekcijā ir noticis audits, kurā konstatēts, ka iestādes iedibinātais uzraudzības modelis nav efektīvs.
Pārbaudē konstatēts, ka netiek veikta analīze par bāriņtiesu darbību un īstenotajiem pasākumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā kopumā, vērtējot pastāvošos riskus un cēloņsakarības, lai savlaicīgi un mērķtiecīgi varētu rast risinājumus bāriņtiesu darbības pilnveidošanā un bērnu tiesību aizsardzībā.
