Kopš reformas uzsākšanas ir izdevies sasniegt pensiju 2. līmeņa mērķi – nepalielinot kopējo iemaksu likmi valsts vecuma pensijām, daļu iemaksu novirzīt finanšu un kapitāla tirgū un iegūt pensijas kapitāla palielinājumu. Tomēr, lai kapitāla pieaugums sasniegtu vēl labākus rezultātus, Valsts kontrole iesaka atkārtoti pārskatīt pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanas kārtību. Lai segtu pārvaldīšanas izmaksas, pašlaik līdzekļu pārvaldītāji saņem fiksētu pārvaldīšanas maksas daļu 1% apmērā no aktīvu vērtības neatkarīgi no faktiskajām pārvaldīšanas izmaksām. Tā kā ar katru gadu, dalībniekiem uzkrājot iemaksas, būtiski pieaug pārvaldāmo aktīvu vērtība, attiecīgi būtiski pieaug arī pārvaldītāju ieturēto līdzekļu apmērs. Saskaņā ar revidentu aplēsēm laikā no 2011. līdz 2015. gadam pārvaldītāju pastāvīgo izmaksu segšanai ieturēto līdzekļu apmērs ir gandrīz divkāršojies no 12 milj. līdz apmēram 22 milj. eiro. Tāpēc Valsts kontrole aicina izvērtēt, vai pārvaldītāju izmaksas pieaug proporcionāli aktīvu vērtības pieaugumam, ja nepieciešams, pārskatot to aprēķināšanas kārtību. 22
Valsts kontrole aicina domāt arī par mērķtiecīgu pensiju budžeta rezerves jeb “drošības spilvena” veidošanu, lai nākotnē, palielinoties pensionāru īpatsvaram pret strādājošajiem, sistēma spētu saglabāt stabilitāti un nodrošināt pensiju izmaksu uzkrātajā un piešķirtajā apmērā. Šāda mehānisma izveide pensiju budžetu pasargātu arī no netālredzīgu lēmumu pieņemšanas, piemēram, esošo pakalpojumu palielināšanas vai jaunu pakalpojumu ieviešanas, nerēķinoties ar ilgtermiņa sekām.
Nozīmīgs aspekts Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējai ir arī sabiedrības uzticēšanās tai, uzsver Valsts kontrole. Šobrīd uzticēšanās ir zema, jo iedzīvotāji nav pārliecināti, ka nākotnes pensiju apmērs būs tiešā veidā atkarīgs no darba mūžā uzkrātā kapitāla. Arī publiski pieejamā informācija par pensiju sistēmas darbību nav pietiekama. Valsts kontrole norāda uz nepilnībām gan publiski pieejamajos pensiju kalkulatoros, gan citos informācijas avotos – informēšanā par uzkrāto pensijas kapitālu un tā izmantošanu un statistikā par pensiju apmēriem.
Revīzijā Valsts kontrole analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai.
Valsts kontrole revīzijā ir sniegusi 12 ieteikumus Labklājības ministrijai, kurus Labklājības ministrija pilnībā ir apņēmusies ieviest līdz 2020. gada beigām. Tā kā vairāki ieteikumi nav īstenojami bez Saeimas, Ministru prezidenta un finanšu ministra atbalsta, par revīzijas konstatējumiem Valsts kontrole informēs arī minētās amatpersonas un institūcijas, aicinot rast risinājumus revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai.
