Valsts kontrole nosauc zemo pensiju iemeslu 22
Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, liecina pēc revīzijas publicētie secinājumi.
Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā “virtuāla” kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu “reālas” naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.
Tomēr ne viss pensiju reformā iecerētais ir īstenojies. Pašlaik valstī nav izdevies pilnā apmērā realizēt pensiju 1. līmeņa mērķi – nodrošināt, ka minimālās pensijas apmērs sasniedz 20% no vidējās bruto algas valstī, tā mazinot pensionāru nabadzības risku. 2015. gadā 17% pensionāru valsts vecuma pensijas apmērs bija mazāks par plānoto minimālās pensijas apmēru. Lai gan ir pieteiktas reformas pensiju palielināšanai, tomēr to nav iespējams īstenot pie pašreizējiem un tuvākajā laikā plānotajiem pensiju budžeta ieņēmumiem.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pensiju budžeta ieņēmumi nav pietiekami lielāku pensiju izmaksai, ir lielais personu skaits, kas iemaksas veic samazinātā apmērā vai neveic vispār kā mikrouzņēmumos nodarbinātie, pašnodarbinātas personas, patentmaksas maksātāji. Revīzijā apkopotā informācija liecina, ka kopš 2011. gada šo personu skaitam ir tendence pieaugt.
Mazo iemaksu veicēji līdzvērtīgi nepiedalās solidaritātes principa īstenošanā – pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, jo 2011. gadā vienas vidējās vecuma pensijas izmaksai bija nepieciešamas deviņu mazo iemaksu veicēju iemaksas, bet 2015 gadā – jau 11. Turklāt mazo iemaksu veicēji pietiekami neuzkrāj arī savu sociālo nodrošinājumu, it īpaši nākotnes pensijas kapitālu, tāpēc pārējiem iemaksu veicējiem nākotnē tiem būs jānodrošina minimālās pensijas izmaksa.
Revīzijā veiktās aplēses liecina, ka, saņemot vienādu atlīdzību, mikrouzņēmuma darbinieks piecos gados uzkrāj gandrīz trīs reizes mazāku vidējo pensijas kapitālu nekā vispārējā nodokļu režīmā strādājošais. Mazu iemaksu sekas ir arī mazi slimības, maternitātes, bezdarba un citi pabalsti. Piemēram, 2016. gadā kāda persona, slimojot piecus mēnešus, ir saņēmusi slimības pabalstu 3,55 eiro. Tāpēc Valsts kontrole aicina meklēt risinājumus, lai panāktu mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību ne tikai pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, bet arī sava sociālā nodrošinājuma veidošanā.
