Valsts kontrole: Neskaidrā privatizācijas izbeigšana Latvijā rada papildus budžeta izdevumus 0
Ilgstoša lēmuma nepieņemšana par privatizācijas pabeigšanu ir radījusi papildu izdevumus valsts budžetam, revīzijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) 2018.gada pārskata sagatavošanas pareizību uzsver Valsts kontrole.
Valsts kontrole atzina, ka veiktajā lietderības revīzijā par “Privatizācijas aģentūra” (PA) rīcības lietderību un likumību, nodrošinot tai noteiktās pamatfunkcijas EM un PA tika sniegti vairāki būtiski ieteikumi, tostarp tādi sistēmiska rakstura ieteikumi, kuru ieviešana veicinātu prognozējamu un izmaksu ziņā efektīvu privatizācijas procesa pabeigšanu.
Revidentu vērtējumā, EM un PA ir veikušas darbības privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas veicināšanai, tomēr Valsts kontrole nevar atzīt iepriekš paustos ieteikumus par ieviestiem.
Valsts kontrolē norādīja, ka joprojām nav informācijas par veicamajiem pasākumiem, termiņiem un atbildīgajām institūcijām noteiktā termiņā prognozējamai un izmaksu ziņā efektīvai privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanai. Tāpat pērn valdībā pieņemtais lēmums par privatizācijas izbeigšanu joprojām atrodas galīgajā izskatīšanā Saeimā.
“Ir iestājies risks, kas tika prognozēts lietderības revīzijā, proti, ilgstoša lēmuma nepieņemšana par privatizācijas pabeigšanu nākotnē ir radījusi papildu izdevumus valsts budžetam. PA deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, tajā skaitā privatizācijas pabeigšanai, papildus nepieciešams finansējums 2019.gadā ir 900 000 eiro, bet 2020.gadā – 1,3 miljoni eiro. No tā privatizācijas sertifikātu uzskaites un norēķinu sistēmas nodrošināšanai 2019.gadā papildus būs nepieciešami 381 000 eiro, savukārt 2020.gadā – 471 000 eiro,” pauda Valsts kontrolē.
Revīzijas iestāde arī secinājusi, ka neizmantoto privatizācijas sertifikātu skaits uz 2018.gada beigām ir 2,3 miljoni, un, salīdzinot ar 2014.gadu, to skaits ir samazinājies tikai par 12%. Neizmantoto privatizācijas sertifikātu nominālvērtība ir 91,45 miljons eiro. “Tā kā nav pieņemti lēmumi par privatizācijas un sertifikātu izmantošanas gala termiņiem, papildus nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmērs privatizācijas pabeigšanai ilgtermiņā nav prognozējams,” piebilda iestādē.
Valsts kontroles ieskatā, lemjot par finansējumu PA darbības nodrošināšanai, EM būtu jāvirza priekšlikumi un valdībai jāpieņem lēmumi par izmaksu ziņā efektīvu un laikā terminētu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu.
EM sniegtajā atbildē Valsts kontrolei norādīts, ka visi līdz 2018.gada 8.oktobrim neieviestie revīzijas ieteikumi atzīstami par ieviestiem, jo 2017.gada 6.jūnijā valdība pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu “Par valsts līdzdalību PA un tās vispārējo stratēģisko mērķi”. EM uzsvēra, ka ziņojumā ir ietverta informācija par iespējamiem problēmjautājumiem un risinājumiem privatizācijas sertifikātu, valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un zemes izpirkšanas procesa pabeigšanā.
EM secina, ka informatīvajā ziņojumā plānotie pasākumi veicina privatizācijas procesa pabeigšanu. Vienlaikus ziņojumā nav ietverts konkrēts rīcības plāns ar veicamajiem pasākumiem, termiņiem un atbildīgajām institūcijām noteiktā termiņā prognozējamai un izmaksu ziņā efektīvai privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanai.
Turklāt Informatīvajā ziņojumā ir prognozēts, ka turpmākajos gados no valsts budžeta būs nepieciešama valsts dotācija indikatīvi 1-1,5 miljonu eiro robežās divu valsts pārvaldes uzdevumu – dzīvokļu īpašumu privatizācijas, atsavināšanas un pārvaldības funkcijai un privatizācijas sertifikātu apkalpošanai – izpildei.
