Valsts kontrole meklē dzirdīgas ausis , lai runātu par ES prezidentūras izdevumiem 0
Kontroliere Elīna Krūmiņa šonedēļ tiekas ar Valsts prezidentu un premjeri, lai runātu par ES prezidentūras izdevumiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš bija viens no trauksmes cēlājiem pērn, kad atklājās, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanai plānots tērēt ap 100 miljoniem latu. Vakar valsts kontroliere Elita Krūmiņa tikās ar A. Bērziņu, bet ceturtdien viņai iecerēta tikšanās ar premjeri Laimdotu Straujumu. Tikmēr, plaši neafišējot, notikusi Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta vadītājas maiņa – Inga Skujiņa pārcelta par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci, bet sekretariātu vadīs Kristīne Pommere.
Kā informē Prezidenta preses dienests, valsts kontroliere Elita Krūmiņa sarunā ar prezidentu norādījusi, ka visbiežāk līdzekļi nelietderīgi tiek tērēti komandējumiem, kā arī dažādiem remontdarbiem, kas nav saistīti ar prezidentūras vajadzībām. Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne uzsvēra, ka prezidents jau iepriekš interesējies par prezidentūras tēriņiem, un vēlas, lai VK ieteikumi tiktu ņemti vērā.
Ceturtdien valsts kontroliere dosies apspriest revīziju rezultātus pie premjeres Laimdotas Straujumas, kurai tāpat kā Valsts prezidentam ir nosūtītas vēstules ar revīziju rezultātiem. Premjere L. Straujuma man atbildēja, ka arī viņai šķiet nepieļaujami, ka prezidentūras nauda tiek tērēta kārtējo izdevumu segšanai. “Ceru, ka Valsts kontroles ieguldītais darbs pie 2013. gada revīzijas veicinās ministrijas rūpīgāk izvērtēt uz prezidentūru attiecināmos izdevumus, kas ļaus kopumā prezidentūras izdevumus ieguldīt maksimāli efektīvi. Ar rezolūciju esmu uzdevusi visām ministrijām novērst konstatētos trūkumus.” Ministru prezidente rezolūciju ir izdevusi 13. jūnijā, tajā lūgts arī visām ministrijām atskaitīties, kā tiek veikta trūkumu novēršana. Atskaites jāiesniedz līdz 2015. gada 5. janvārim. Jautāta par to, cik vajadzētu maksāt Latvijas prezidentūrai ES Padomē, L. Straujuma atbild: “Šobrīd ir pāragri runāt par prezidentūras kopējo budžetu, jo līdz šim izskanējušie skaitļi ir iezīmēti kā prezidentūras budžeta maksimālie griesti, nevis summa, kas tiešām negrozāmi tiks ieguldīta prezidentūras vajadzībām.”
Jautāts, vai pārmaiņas sekretariāta vadībā saistītas ar VK revīziju rezultātiem, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atbildēja: “Lēmums, ka turpmāk Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts atradīsies Ārlietu ministrijas pakļautībā un Inga Skujiņa iecelta par valsts sekretāra vietnieci ES jautājumos, tika pieņemts, lai, uzsākot trio (Itālija, Latvija, Luksemburga) prezidentūru un vienotu 18 mēnešu ES Padomes darba programmas ieviešanu, nodrošinātu operatīvu koordināciju starp Ārlietu ministriju un sekretariātu.”