Valsts kontrole konstatē nepilnības Covid-19 atbalsta programmās 14
Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).
VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums – gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.
Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.
VK padomes locekle Inga Vilka skaidro – ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.
Savukārt lēmumu pieņēmēji bez “lielās kopbildes” nevar veikt pieredzes izvērtējumu un gūt mācības labākiem lēmumiem un rīcībai turpmāk. Tādēļ situācijas izpētē VK pirmo reizi piedāvā vienkopus dažādos aspektos apkopotu publiski pieejamo informāciju par faktiski piešķirto atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 seku mazināšanai un iespēju to analizēt, izmantojot revidentu apkopoto informāciju “Power BI” rīkā, pauž Vilka.
Situācijas izpētē apkopota informācija par uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai 2020. un 2021.gadā piešķirto atbalstu 25 atbalsta programmās, kā arī analizēti atbalsta saņēmēji un to turpmākā darbība pēc atbalsta saņemšanas. 24 programmu īstenošanai tika atvēlēti valsts budžeta līdzekļi, bet viena programma saistīta ar komersantu izdevumu samazināšanu – nomas maksas atlaidēm, ko nomniekiem piešķīra publiskā sektora institūcijas un to kapitālsabiedrības.
Atbalsta programmas uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem sagatavoja Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija (FM), Kultūras ministrija (KM) un Zemkopības ministrija (ZM), īstenoja vairākas institūcijas – Valsts ieņēmumu dienests (VID), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Altum, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) un Lauku atbalsta dienests (LAD).
2020. un 2021.gadā 24 atbalsta programmu ietvaros tika paredzēti līdz 1,4 miljardiem eiro, un faktiski tika piešķirts 1 miljards eiro grantu, stipendiju, aizdevumu, ieguldījumu kapitālā un garantiju veidā, kā arī saskaņā ar FM sniegto informāciju no publiskā sektora institūcijām saņemtais atbalsts nomas maksas samazinājuma vai atbrīvojuma veidā norādītajā laika posmā bija 9 miljoni eiro.
Kopumā atbalsts piešķirts 36 928 dažādiem atbalsta saņēmējiem. Viens atbalsta saņēmējs atbalstu varēja saņemt vairākās programmās – kopumā šo iespēju izmantoja 11 648 uzņēmumi, dažiem saņemot atbalstu līdz pat septiņās dažādās programmās. Būtiskākais atbalsts (gan apmēra, gan uzņēmumu skaita ziņā) piešķirts vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, apstrādes rūpniecības nozarē un būvniecības nozarē.
Trīs atbalsta programmās netika iesniegts neviens pieteikums. Rezultātā, piemēram, 63 miljoni eiro no divām EM programmām tika pārdalīti ar Covid-19 seku mazināšanu tieši nesaistītu programmu finansēšanai. Tas VK liek uzdot jautājumu – vai, plānojot atbalstu Covid-19 seku mazināšanai, tika vērtēts uzņēmējdarbībai nepieciešamākais atbalsta veids.
Vislielāko atbalstu uzņēmumi un nodarbinātie ir saņēmuši grantu jeb dāvinājumu veidā – 848 miljonus eiro – piemēram, tādās programmās kā atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, dīkstāves atbalsts, algu subsīdijas, atbalsts tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem, atbalsts preču un pakalpojumu eksportētājiem, atbalsts ražotājiem un citiem uzņēmumiem lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozarē, kā arī biļešu kompensācijas kultūras pasākumu rīkotājiem.
Attiecībā uz atbalsta veidiem “aizdevumi” un “ieguldījums kapitālā” (127 miljoni eiro 2020., 2021.gadā) tiek sagaidīts, ka pēc līgumā paredzētā laika tie tiks atmaksāti AS “Attīstības finanšu institūcijai “Altum”” (“Altum”), un attiecīgi tiem budžeta līdzekļiem, ko “Altum” saņēma no valsts budžeta iespējamo zaudējumu segšanai, vajadzētu tikt atmaksātiem valsts budžetā.
Pēc VK 2020.gadā veiktā izvērtējuma par EM piešķirtajiem līdzekļiem ieskaitīšanai “Altum” rezerves kapitālā saimnieciskās darbības veicēju atbalstam Covid-19 krīzes seku mazināšana un sniegtajiem ieteikumiem “Altum” savā tīmekļvietnē publisko un divas reizes gadā aktualizē informāciju par atbalsta programmu līdzekļu izlietojumu, ieņēmumiem un to faktisko atlikumu.
VK atzīmē, ka Covid-19 pandēmijas ietekmi uz saimniecisko darbību visbūtiskāk pamatoja ieņēmumu samazinājums. Atbalsta saņemšanai noteiktais ieņēmumu samazinājuma līmenis programmās bija atšķirīgs – dažās no 5% līdz pat 60%, kamēr citās pat netika prasīts kvantitatīvi pierādīt ieņēmumu samazinājumu.
Lai saņemtu atbalstu, atkarībā no atbalsta programmas ieņēmumiem bija jāsamazinās vienā konkrētā laika posmā vai kādā no vairākiem laika posmiem, turklāt salīdzināmie periodi dažādās programmās bija ļoti atšķirīgi. Tas rada iespēju, ka ieņēmumu samazinājums varētu nebūt tieši saistīts ar noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem, bet citiem iemesliem, piemēram, sezonalitāti. Ir bijušas arī programmas, kurās nebija noteikti Covid-19 ietekmi raksturojoši kvantitatīvi kritēriji, un tajās Covid-19 ietekmi pamatoja dažādi, piemēram, pamatojums tika sniegts par nozari kopumā (ZM), ietekmi atbalsta pretendents tikai apliecināja, nesniedzot detalizētāku informāciju pamatojumam (radošo personu atbalsts).
Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem bija jāatbilst arī dažādiem citiem – ar Covid-19 ietekmi nesaistītiem – kritērijiem, tai skaitā jāsniedz dažādi apliecinājumi par darbības turpināšanu noteiktā laikā periodā.
Astoņās programmās atbalstu nevarēja saņemt, ja pretendentam bija nodokļu parādi (virs 150 vai 1000 eiro). Astoņās programmās atbalstu saņemt nevarēja 2019.gada beigās grūtībās nonākuši komersanti. Tikmēr atsevišķām programmām bija noteikti specifiski kritēriji – telpu platība, epidemioloģisko prasību ievērošana. VK norāda, ka tas rada jautājumu, vai atšķirīgi atbalsta piešķiršanas kritēriji un administratīvais slogs, kas atšķīrās no jomas uz jomu, bija pamatoti un nenostādīja atsevišķas nozares priviliģētā stāvoklī/
Valsts budžeta resursus prasa arī atbalsta izsniegšanas administrēšana, taču nav zināms, cik izmaksāja uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem piešķirtā atbalsta administrēšana. No izlases veidā pārbaudītajām 14 atbalsta programmām astoņu programmu administrēšanai 2021.gadā no valsts budžeta papildu finansējums ir piešķirts VID (0,9 miljoni eiro), VKKF (0,2 miljoni eiro) un arī “Altum”, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, un tāpēc institūcijām VK revīzijas “Altum” tīmekļvietnē publicē informāciju par Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu faktiskajām administrēšanas izmaksām.
Vidējās viena iesnieguma administrēšanas izmaksas no institūcijai papildus piešķirtā valsts budžeta dažādās atbalsta programmās atšķiras – no trīs eiro (VID papildus saņemtie) līdz 3512 eiro (“Altum” faktiski izlietotie) par vienu iesniegumu, bet faktiskie VID, VKKF un LIAA programmu administrēšanas izdevumi, kas finansēti arī no šo institūciju esošo budžetu līdzekļiem, nav aplēsti. LAD programmu administrēšanu veica tikai sava esošā budžeta ietvaros un veikusi arī izmaksu aplēsi – vidēji viena iesnieguma vērtēšanai izlietoti 195 eiro.
