Valsts kontrole janvārī publiskos revīziju par “Rail Baltica” pārvaldību Latvijā 1
Valsts kontrole nākamā gada janvārī publiskos revīziju par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pārvaldību Latvijā, informēja Valsts kontrolē.
Valsts kontrole 2019.gadā veica revīziju par “Rail Baltica” projekta pārvaldību Latvijā.
Tāpat sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas Augstākajām revīzijas iestādēm tika veikta apvienotā revīzija par “Rail Baltica” īstenošanu un iekšējās kontroles sistēmas funkcionēšanu publisko iepirkumu organizēšanā un līgumu izpildes vadībā visu triju Baltijas valstu kopuzņēmumā “RB Rail”.
Valsts kontrole abu revīziju ziņojumus publiskos janvārī, bet līdz tam komentārus par secinājumiem nesniedz.
Jau vēstīts, ka Igaunijas Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka “Rail Baltica” projekts tiek īstenots ar kavēšanos un īstenošanas izmaksas ir lielākas, nekā tika gaidīts, tāpēc, visticamāk, “Rail Baltica” būvniecību paredzētajā termiņā pabeigt neizdosies.
Igaunijas Valsts kontroles analīze liecina, ka Igaunijas atbildībā esošo projekta posmu izpildes termiņi, kas paredzēti līgumos par finansējumu, ir vai tiks pārsniegti vidēji par vairāk nekā diviem gadiem.
Visa “Rail Baltica” projekta īstenošana pašlaik par pusotru gadu atpaliek no finansējuma līgumos ietvertajiem termiņiem. Igaunija ir mēģinājusi pēc iespējas raitāk virzīt “Rail Baltica” īstenošanu un tādēļ uzņēmusies veikt vairāk nekā citas Baltijas valstis – Igaunija ir atbildīga par 27 no 71 darbības, kas ietvertas finansējuma līgumos, norādījusi Igaunijas Valsts kontrole.
Ja dalībvalsts nespēj paredzētajā laikā izmantot līdzfinansējumu, Eiropas Komisijai ir tiesības pieprasīt tā atmaksu. Tomēr, pusēm vienojoties, ir iespējami grozījumu finansējuma līgumos, tostarp darbību pabeigšanas termiņu pagarināšana un darbību sadalīšana daļās. Ministrijas un koordinators “RB Rail” jau ir lūdzis finansējuma līgumu pagarinājumu.
Igaunijas Valsts kontrole secinājusi, ka prognozētās “Rail Baltica” izmaksas Igaunijā jau ir pieaugušas par 31,7 miljoniem eiro jeb 13,9% salīdzinājumā ar trim finansējuma līgumiem, kas noslēgti ar Eiropas Savienību. Piemēram, dzelzceļa pārbrauktuvju izbūves pirmā posma izmaksas par 20,5 miljoniem eiro pārsniedz sākotnējā finansējuma līgumā paredzēto budžetu, arī Pērnavas un Ilemistes termināļu būvniecība būs dārgāka, nekā sākotnēji lēsts.
Šā gada 6.decembrī Baltijas valstu Ministru prezidenti uzdeva satiksmes ministriem vienoties un piedāvāt kopīgu priekšlikumu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta ieviešanas modeļa izveidei līdz 2020.gada februārim. Tāpat valdību vadītāji vienojās par aktīvāku projekta uzraudzību.
Pēc Baltijas Ministru padomes sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka sanāksmē piedalījās arī Polijas infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks un Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra, jo projekts “Rail Baltica” skars arī Poliju un Somiju, jo dzelzceļa projekts ir reģionā lielākais starpvalstu projekts aizvadīto trīsdesmit gadu laikā. “Tas ir liels izaicinājums, jo projekts ir gana sarežģīts. Mēs lēmām, ka mums visiem valdību vadītājiem jānodrošina, ka “Rail Baltica” īsteno,” sacīja premjers.
Tāpat Kariņš pavēstīja, ka projektam ir bijuši zināmi izaicinājumi un “viens otrs jautājums, kas prasījis vairāk laika, lai to atrisinātu, nekā tas būtu bijis vēlams”. “Varu teikt, ka mēs trīs Baltijas valstu premjeri stāvam cieti par projektu “Rail Baltica” un darīsim visu, lai virzītu tā gaitu uz priekšu un tas tiešām tiktu īstenots,” teica Kariņš.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un ka daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
