Valsts kontrole: ES prezidentūra izmaksās dārgāk nekā apgalvots 1
Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā par 2013. gada finanšu revīzijām īpašu uzmanību pievērsusi Latvijas prezidentūras ES padomē atvēlētajiem līdzekļiem. Valsts finanšu uzraugi secinājuši, ka dažas no izlases kārtībā pārbaudītajām iestādēm pērn prezidentūras vajadzībām piešķirtos līdzekļus tērējušas citu, ar prezidentūru nesaistītu, vajadzību apmaksai. Turklāt VK revīzijas kontekstā parādās skaitļi, kas varētu liecināt par patiesajām iespējamajām prezidentūras izmaksām, kas VK ieskatā ir ap 112 miljonu eiro lielas.
VK padomes locekle Marita Salgrāve preses konferencē atzina, ka VK uztrauc naudas tēriņi. “Mēs ļoti būtu gribējuši redzēt, ka šī nauda tiešām tiek izmantota prezidentūras sagatavošanai, nevis uzskatīta par vēl vienu naudas maciņu, no kura pasmelties un kādu brīdi padzīvot nedaudz zaļāk, lietojot šo finansējumu savu standarta funkciju veikšanai,” norādīja M. Salgrāve. Īpašu uzmanību revīzijās VK pievērsusi ministrijām, kas izmantoja tuvu pie simt procentiem no prezidentūras sagatavošanai piešķirtā finansējumu. Daļa ministriju prezidentūras naudu izmantojusi darbinieku atlīdzības palielināšanai, telpu remontiem, ar prezidentūru nesaistītām iegādēm, kā arī uz tās rēķina papildinājusi komandējumu grafiku. M. Salgrāve min vairākus piemērus. Zemkopības ministrijai (ZM) 2013. gadā prezidentūras izdevumi bija plānoti 300 000 latu apmērā un 97 procenti naudas arī iztērēti. VK norāda, ka 65 ministrijas amatpersonu “motivēšanai” no prezidentūras līdzekļiem piešķīra piemaksas 18 000 latu apmērā, taču Atlīdzības likums to nepieļauj. Decembrī 64 ZM amatpersonām no prezidentūras līdzekļiem tika piešķirtas naudas balvas 25 000 latu apmērā, ko arī nepieļauj Atlīdzības likums. Tāpat ZM veikusi ar prezidentūru grūti saistāmu lietvedības telpu remontu un inventāra iegādi par 33 000 latiem. Pērn no prezidentūras līdzekļiem netika atļauti reprezentācijas izdevumi, taču ZM šīm vajadzībām iztērējusi 7500 latus. Tāpat tiek norādīts, ka ZM no prezidentūras līdzekļiem apmaksājusi saviem darbiniekiem komandējumus uz Minsku, Sanktpēterburgu un Berlīni, kur notiek ikgadējā izstāde “Zaļā nedēļa” (ar prezidentūru gan tai nav tieša sakara).
ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece skaidro: “Gatavojoties prezidentūrai, tās norisē un rīkošanā iesaistītajiem ZM speciālistiem notiek apmācības, kas noris paralēli tiešajiem pienākumiem. ZM atbildībā esošo ES padomes darba grupu skaits ES prezidentūras laikā būs viens no lielākajiem citu ministriju vidū. Ņemot vērā prezidentūras organizēšanā iesaistīto speciālistu papildu pienākumus, ministrija speciālistiem 2013. gada otrajā pusē izmaksāja vienu piemaksu un vienu naudas balvu.” ZM ņemšot vērā VK norādījumus.
Vairāk komandējumu
Atsevišķas ministrijas tērējušas naudu komandējumiem, bet pat nav centušās, lai atskaitē būtu norādīta brauciena saikne ar ES prezidentūru. Kā piemērus VK min Veselības ministrijas darbinieku komandēšanu uz Milānu, Barselonu, Dublinu, Baltkrieviju un Berlīni. Ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders atrunājas, ka komandējumos izskatāmā tematika var būt saistāma ar prezidentūru ļoti dažādā līmenī. “ES prezidējošās valsts loma ir saistīta ne tikai ar jautājumu risināšanu ES, bet arī ārpus tās. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Pasaules Veselības organizācija. Prezidējošās valsts loma ir nodrošināt ES dalībvalstu viedokļa sagatavošanu un paušanu. Veselības jomas specifika ir tāda, ka šo viedokļu galīgā saskaņošana un formulēšana nereti notiek pasākuma laikā. PVO rīko pasākumus visās savās dalībvalstīs, bet Latvijai kā prezidējošajai ES valstij aktuāli ir PVO Eiropas reģiona rīkotie pasākumi, kas notiek ne tikai ES dalībvalstīs,” apgalvo VM pārstāvis.
VK savā ziņojumā norāda, ka tā konstatējusi dažādus pārkāpumus attiecībā uz prezidentūras finansējuma izlietojumu arī Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā un Valsts kancelejā. Savukārt Ārlietu ministrija, pēc VK domām, ir pārsniegusi ar prezidentūru tieši saistītos izdevumus par 17 000 latiem.
Tā pati nodokļu maksātāju nauda
VK vērš uzmanību uz to, ka iestādes it kā atslogojušas savu pamata budžetu, lai gan tam nav attaisnojuma, jo šī nauda nenāk no Briseles. “Šī ir tā pati Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Tāpēc aicināsim Ministru kabinetu sasmelt jau nedaudz izlieto ūdeni un daudz stingrāk reglamentēt un uzraudzīt šā gada un nākamā gada prezidentūras izdevumus. Mūsuprāt, tas radītu būtisku nodokļu maksātāju naudas ietaupījumu,” uzsver M. Salgrāve.
Latvijas Prezidentūras ES padomē sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa par Valsts kontroles atzinumu ir izvairīga. Viņa uzsver, ka sekretariātam neesot juridisku instrumentu, lai šos procesus ietekmētu un, ja iestādes ir tērējušas līdzekļus citur, tad tā esot to vadītāju atbildība. Nesen izskatītas vadlīnijas ES prezidentūras budžeta tēriņiem, tomēr kopējā summa prezidentūras potenciālajām izmaksas tikšot nosaukta gada beigās. Tomēr jautājumus liek uzdot VK ziņojumā minētie skaitļi par potenciālajiem prezidentūras izdevumiem. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka plānotie izdevumi prezidentūras nodrošināšanai ar katru gadu pieaug – 2013. gadā tam iztērēti 5,1 miljons latu, 2014. gadā tai paredzēti 31,9 miljoni latu, bet 2015. gadā – 42,2 miljoni latu. Pārrēķinot eiro, tie ir ap 112 miljoniem – krietni vairāk, nekā iepriekš solīts. I. Skujiņa gan izsaka pārmetumus, ka VK operē ar nepareiziem skaitļiem. “Man ir žēl, ka VK, revidējot iepriekšējos periodus, nodarbojas ar spekulācijām attiecībā uz 2015. gada izdevumiem,” teic I. Skujiņa. Viņa skaidro, ka prezidentūras budžets nākamajam gadam vēl tikai top.
Tikmēr VK savā ziņojumā izsaka vērtējumu, ka stingrāka prezidentūras izdevumu reglamentēšana atvieglos dzīvo izpildvarai, ja tā varēs atbildēt uz jautājumu: “Cik maksāja iespēja būt ES prožektoru gaismā?” Par šiem jautājumiem VK runās ar premjerministri L. Straujumu. “Mēs jau laikus tikāmies ar Skujiņas kundzi, kad redzējām faktus, kā iestādes rīkojas. Likās, ka saruna bija produktīva. Taču pagājušā nedēļā, kad valdībā skatīja prezidentūras finansēšanas vadlīnijas, mums palika iespaids, ka durvis līdzekļu izlietošanai ir kļuvušas plašākas,” saka M. Salgrāve, piebilstot, ka izveidojusies negodīga situācija. Daļa iestāžu vadītāju saprot, kas ir laba finanšu vadība, bet citi joprojām skatās uz šīm lietām vaļīgi.
Viedoklis
Premjerministre Laimdota Straujuma: “Katras iestādes budžeta izdevumi ir tās vadītāja atbildība, piemēram, ministriju gadījumā valsts sekretāra kā iestādes administratīvā vadītāja atbildība, un par jebkuru dokumentu ir atbildīga konkrēta amatpersona. Savukārt ņemot vērā, ka valsts sekretārs ir ministram pakļauta amatpersona, tad ministra pienākums ir vērtēt attiecīgās amatpersonas atbildību. Ziņojumā paustais neliecina par mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Gribētu norādīt, ka kolektīvos pasākumus valsts iestādes nedrīkst organizēt par nodokļu maksātāju līdzekļiem un prezidentūrai atvēlētā nauda nav domāta kārtējo izdevumu segšanai, kā arī valsts iestādēm, tostarp ministrijām, ir jāievēro Publiskā iepirkuma likuma prasības, un nepamatota avansu izmaksa nav pieļaujama. Vienlaikus, iespējams, ir jāpārskata administratīvie noteikumi par prezidentūras izdevumu izmantošanu. Kā man paskaidroja, prezidentūras budžeta līdzekļi tikuši arī izmantoti, lai prēmētu cilvēkus, kas strādā pie prezidentūras jautājumiem. Cilvēcīgi tas ir saprotams, ņemot vērā lielo cilvēku rotāciju valsts iestādēs, kā dēļ cieš darba kvalitāte, tāpēc, lai noturētu “atslēgas cilvēkus”, tiek izmantoti visi līdzekļi, arī piemaksas par papildu darbu. Līdz ar to aicinu atbildīgo ministriju par attiecīgo tiesisko regulējumu, kas nosaka, kam attiecīgie ES prezidentūras līdzekļi ir izlietojami, izvērtēt normu atbilstību reālajai situācijai, un, iespējams, jāpieļauj iespēja, ka no prezidentūras budžeta tiek atļauts šādas piemaksas izmaksāt.
