Valsts konsolidētajā kopbudžetā četros mēnešos bija 82,5 miljonu eiro deficīts 0
Valsts konsolidētajā kopbudžetā šogad pirmajos četros mēnešos bija deficīts 82,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 591,5 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz Valsts kases publicētajiem datiem.
Ekonomikā turpinoties izaugsmei, kopbudžetā saņemtie ieņēmumi 2022.gada pirmajos četros mēnešos bija par 602,2 miljoniem eiro jeb 15,3% lielāki nekā pērn pirmajos četros mēnešos, veidojot 4,5 miljardus eiro. Savukārt izdevumi, ņemot vērā augsto līmeni pērn, saglabājās aptuveni tādā pašā līmenī, pieaugot vien par 10,7 miljoniem eiro jeb 0,2%, un veidoja 4,6 miljardus eiro.
Valdības apstiprinātā atbalsta izmaksa nosaka deficīta veidošanos valsts pamatbudžetā, kur tā apmērs sasniedzis 406,4 miljonus eiro, kas bija par 252 miljoniem eiro mazāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos. Valsts speciālajā budžetā tikmēr veidojies 87,7 miljonu eiro pārpalikums, un bilance uzlabojusies par 235,2 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetā pārpalikuma apmērs sasniedzis 164,6 miljonus eiro, kas ir par 92,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada pirmajos četros mēnešos.
Ministrijā norāda, ka 2022.gaad pirmajos četros mēnešos turpinājās strauja ekonomikas izaugsme pēc Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par šā gada pirmo ceturksni norāda uz provizoriski 5,9% iekšzemes kopprodukta reālo pieaugumu salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni.
Tomēr FM atzīmē, ka, ņemot vērā būtisko patēriņa cenu pieaugumu, faktiskais iekšzemes kopprodukta pieaugums bija būtiski lielāks, kas lielā mērā vērojams arī kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieauguma tempos. Strauji augot privātajam patēriņam, tāpat arī palielinoties darba samaksas fondam, nomaksātie nodokļi, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu, šogad pirmajos četros mēnešos bija par 519,4 miljoniem eiro jeb 17,2% lielāki nekā pērn pirmajos četros mēnešos un veidoja 3,5 miljardus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 367,9 miljonus eiro, kas ir par 11,6% vairāk, nekā bija plānots.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos saņemti 1,1 miljarda eiro apmērā, kas ir par 241,1 miljonu eiro jeb 28,8% vairāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos. Tostarp aprīlī ieņēmumi par 76,9 miljoniem eiro jeb 32% pārsniedza pagājušā gada aprīļa PVN ieņēmumu līmeni.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka lielākais ieņēmumu pieaugums bija tirdzniecības nozarē un ar energoresursu apgādi un ražošanu saistītajās nozarēs, ko lielā mērā nosaka arī cenu līmeņa izmaiņas. Pēc CSP datiem, gada inflācija aprīlī, neskatoties uz plašo valsts atbalstu, lai bremzētu straujāku pieaugumu maksājumos par energoresursu patēriņu, sasniedza 13%. Vienlaikus ļoti pozitīva situācija vērojama mazumtirdzniecībā, kurā, pēc CSP datiem, apgrozījums faktiskajās cenās bija par nepilniem 30% lielāks nekā 2021.gada aprīlī.
Šogad augsti nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi, Latvijas ekonomikai atgūstoties no pandēmijas laika ierobežojumiem, ir visās lielākajās tautsaimniecības nozarēs, norāda FM. Vienlaikus ar pirmo mēnešu pozitīvajiem rādītājiem ekonomikā, līdz ar kara sākumu Ukrainā situācija pasaulē un Latvijas ekonomikā ir krasi mainījusies, un gada turpinājumā jārēķinās ar zemākiem izaugsmes tempiem.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā šogad pirmajos četros mēnešos saņemtas par 319,5 miljoniem eiro jeb 37,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 1,2 miljardus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kāpuši par 166,9 miljoniem eiro jeb 34,9%, sasniedzot 645,1 miljonu eiro. VID dati liecina, ka darba samaksas fonds Latvijā pirmajā ceturksnī bija vidēji par 12-15% lielāks nekā gadu iepriekš, bet augstais darba samaksas nodokļu ieņēmumu pieaugums saistāms arī ar zemo ieņēmumu bāzi pērn janvārī, sākoties jaunajai nodokļu samaksas un uzskaites sistēmai, kā arī ar operatīvāku iemaksāto nodokļu sadali no vienotā nodokļu konta.
Mērenāks pieaugums šogad pirmajos četros mēnešos bija ieņēmumos no akcīzes nodokļa, uzrādot pieaugumu par 21,9 miljoniem eiro jeb 6,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Ņemot vērā naftas produktu un tabakas izstrādājumu patēriņa palielināšanos, šo akcīzes preču grupu ieņēmumi auguši par attiecīgi 12,1 miljonu eiro jeb 7% un 5,2 miljoniem eiro jeb 7,3%.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos saņemti 236 miljonu eiro apmērā, kas ir par 76,9 miljoniem eiro jeb 48,3% vairāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos. Pieaugumu FM skaidro ar augstākiem saņemtajiem valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumiem, tāpat arī ieņēmumiem no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas. Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā tika pārsniegts par 61,4 miljoniem eiro jeb 53,5%.
FM pārstāvji skaidro, ka plāna pārpilde, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, notikusi saņemto Valsts kases eiroobligāciju papildu emisijas prēmijas ieņēmumu dēļ, tāpat saņemti ieņēmumi no konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, un plānoto pārsnieguši arī ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas un dividenžu maksājumi.
Kopbudžetā augstu izdevumu līmeni turpina noteikt valdības apstiprinātā atbalsta izmaksa, skaidro FM. Lai gan kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija tikai nedaudz virs 2021.gada līmeņa, tomēr tie bija par 34% lielāki nekā pirms pandēmijas jeb 2019.gadā.
Atbilstoši FM novērtējumam gada pirmajos četros mēnešos nozīmīgas izmaksas bijušas Covid-19 atbalsta veidā, kas šim gadam kopumā paredzēts 1,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izmaksātā energoatbalsta apmērs tuvojas 0,3 miljardiem eiro un izmaksas turpinās. Tāpat, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, papildu finansējums novirzīts valsts aizsardzības spēju stiprināšanai un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kam pašvaldību budžetā veikto izdevumu apmērs par izmitināšanu, ēdināšanu, izglītību un sociālo palīdzību aprīļa beigās sasniedza 10,8 miljonus eiro.
Finansējuma novirzīšana energoatbalstam un arī veselības nozares vajadzību finansēšana noteica kopbudžeta subsīdiju un dotāciju palielināšanos par 307,1 miljonu eiro jeb 35,4%, tām veidojot 1,2 miljardus eiro. Nozīmīgs pieaugums vērojams arī preču un pakalpojumu izdevumos, kas bija par 111,4 miljoniem eiro jeb 26,2% vairāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos un sasnieguši 535,7 miljonus eiro, atzīmē ministrijā.
Nozīmīgu daļu pieauguma veido vajadzību finansēšana Nacionālajos bruņotajos spēkos, informē FM. Pieaugošās energoresursu cenas būtiski palielinājušas preču un pakalpojumu izdevumus pašvaldību budžetā, kur gada sākumā auguši arī izdevumi autoceļu uzturēšanai. Līdzīga situācija ar izdevumu pieaugumu vērojama arī atvasināto publisko personu (augstskolas, zinātniskās institūcijas un citas) budžetā.
Izdevumi pensijām kopbudžetā bija 883 miljonu eiro apmērā, kas ir par 48,9 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos, un to pieaugumu nosaka pensiju indeksācija pērn oktobrī. Pārējo pabalstu izdevumi kopbudžetā veikti būtiski mazākā apmērā nekā gadu iepriekš, kad tika izmaksāti valdības apstiprinātie vienreizējie pabalsti 500 eiro ģimenēm ar bērniem un 200 eiro pensionāriem. Šogad pārējo pabalstu izdevumi bija 727,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 371,7 miljoniem eiro jeb 33,8% mazāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos.
FM pārstāvji atzīmē, ka izdevumu samazinājums varēja būt vēl straujāks, tomēr arī šogad atbalsta izmaksa turpinājusies un pabalstus, lai mazinātu energoresursu cenu pieauguma ietekmi, par pirmajiem četriem gada mēnešiem 50 eiro apmērā saņem ģimenes ar bērniem un 20 eiro apmērā seniori.
Zemākā apmērā nekā pērn pirmajos četros mēnešos kopbudžetā bijuši procentu izdevumi un kapitālie izdevumi. Procentu izdevumi samazinājušies par 78,6 miljoniem eiro jeb 54,9%, veidojot 64,6 miljonus eiro. Atbilstoši Valsts kases sniegtajai informācijai zemāki procentu maksājumi šogad saistīti ar atsevišķu saistību noslēgšanu pērn, par kurām šogad norēķinu veikšana netiek plānota, tāpat arī kārtējo maksājumu veikšanu šogad vēlākā periodā (maijā) nekā pērn.
Kapitālie izdevumi kopbudžetā bija par 10 miljoniem eiro jeb 4,6% mazāki nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 206,9 miljonus eiro. Zemāki izdevumi investīcijām bija pašvaldību budžetā, tostarp no ārvalstu finanšu palīdzības finansēto pasākumu īstenošanai. Gada sākumā, ņemot vērā pieaugošās izejmateriālu cenas, sarežģījumus piegāžu ķēdēs un no tā izrietošos apgrūtinājumus sekmīgā iepirkumu līgumu izpildes norisē, daļa būvniecības projektu bremzējas, atzīst FM pārstāvji.
