Ierēdņu kļūdas jālabo zemes īpašniekiem: robežu pārkārtošanā valsts neiejauksies 15
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ valdībai iepazīstoties ar Tieslietu ministrijā un Valsts zemes dienestā sagatavoto ziņojumu par to, kā valsts varētu veicināt lauku zemes saimniecisku izmantošanu, valdība izlēmusi to atstāt pašu zemes īpašnieku ziņā.
Kļūdu labošana īpašnieku rokās
Ar šo lēmumu valdība būtībā apstiprinājusi, ka nelabos 90. gados iesāktās zemes reformas radītās kļūdas – tūkstošiem jaunu īpašumu izveidošanu bez precīzi, ar instrumentiem iemērītām robežām, turklāt neparedzot iespēju tiem piekļūt, kā arī zemes īpašumu sadrumstalošanu, kas kavē to saimniecisku izmantošanu.
Iznākumā no vismaz piecus gadus ilgās ierēdņu spriešanas un bikšu dibenu deldēšanas par zemes saimniecisku izmantošanu un sākotnēji labajiem nodomiem būs iznācis vien čiks.
Ziņojumā gan bija piedāvāts arī otrs risinājums – valdības uzdevumā šīs kļūdas labotu Valsts zemes dienests (VZD). Tas noteiktu, kurās lauku teritorijās būtu iespējama zemes robežu iztaisnošana, noslēgtu līgumus ar zemes īpašniekiem, kuri labprātīgi piekrīt pārkārtojumiem, iesaistītos zemes īpašumu vērtības noteikšanā. Bet tagad tas nolikts malā.
Ņemot vērā VZD vadītāju biežo maiņu, darbinieku trūkumu un citus satricinājumus, gan ļoti jāšaubās, vai šī valsts pārvaldes iestāde viena pati spētu izstrēbt zemes reformas gaitā ievārīto putru. To izstrēbt sarežģī kaut vai tas, ka lielai daļai zemes īpašumu robežas joprojām nav uzmērītas ar instrumentiem. Tāpat joprojām daudz ir privātpersonām, valstij un vietējām pašvaldībām piederošu īpašumu, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā.
Joprojām nav precīzu uzmērījumu
Pēc VZD datiem, līdz 2018. gada 1. janvārim ar instrumentiem bija uzmērīti tikai 85% zemes īpašumu. No tiem instrumentālā uzmērīšana veikta 49%, bet 36% zemes gabalu robežas ir tikai ierādītas.
Ja nav zināma precīza zemes platība, tad diezin vai vispār ir iespējama uz maiņas līgumiem balstīta zemes robežu pārkārtošana.
Par robežu pārkārtošanu jeb konsolidāciju, kas veicinātu lauku zemes saimniecisku izmantošanu, krustām šķērsām kabinetos ticis runāts jau gadiem ilgi. 2014. gadā Saeimā pieņēma Zemes pārvaldības likumu, kurā noteica nepieciešamību pievērsties zemes īpašumu sakārtošanai un robežu pārkārtošanai. Taču vēlāk to atlika no gada uz gadu, jo nebija īstas skaidrības, kad un kam to īstenot. Arī pieminētais un šonedēļ apspriestais konceptuālais ziņojums “Zemes konsolidācija Latvijā”, kas Ministru kabinetā bija iesniegts jau 2018. gadā, divus aizvadītos gadus bija palicis bez ievērības.
Konsolidāciju atliek no gada uz gadu
Viens plāns gan paredzēja sākt šo konsolidāciju no 2020. gada 1. janvāra. Bet 2019. gada 13. novembrī Saeima grozīja Zemes pārvaldības likumu, nosakot, ka pārkārtošana sāktos no 2023. gada 1. janvāra. Bet līdz 2022. gada 1. jūnijam valdībai jāizdod noteikumi, kā šī pārkārtošana notiktu un kurš par to maksātu.
Sākotnēji gan plānoja, ka zemes robežu pārkārtošanas izdevumu segšanā iesaistītos valsts un vietējās pašvaldības, cita starpā paredzot zemes robežu pārkārtošanas un zemes maiņas dalībniekiem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, atbrīvojumus no maksājumiem par īpašumu reģistrēšanu zemesgrāmatā. Taču papildu izdevumiem savulaik pretojusies gan Zemkopības ministrija, gan Latvijas Pašvaldību savienība.
Vienīgais atbalsts – atbrīvojums no 2% nodevas
Iznākumā līdz šim vienīgais saglabātais atbalsts labprātīgajiem robežu pārkārtotājiem un maiņas darījumu dalībniekiem ir atbrīvojums no valsts nodevas 2% apmērā par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Kā atzīst vietējās pašvaldībās, uz maiņas līgumiem balstītās zemes robežu iztaisnošanu, ja vien par to vienojušies divi vai vairāki zemes īpašnieki, kavē pārāk lielie izdevumi, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Lielsaimniecību īpašniekiem pārkārtot robežas, samainot zemes īpašumus vai vairākus nelielus zemes īpašumus apvienojot vienā, ir vieglāk nekā vienam neliela zemes gabala īpašniekam, kuram turklāt pašlaik nav ceļa piekļūšanai.
Arī ziņojuma autori atzīst, ka bez valsts vai pašvaldību atbalsta robežu pārkārtošana, lai no tās būtu kāds taustāms ieguvums, nebūs pieejama zemes īpašniekiem un saimniecībām ar maziem ienākumiem.
Pēc aptuvenām aplēsēm, viena tā dēvētā konsolidācijas projekta izstrādes un īstenošanas izdevumi par vienu 4 līdz 5 ha zemes gabalu varētu sasniegt ap 2000 eiro. Tādējādi viena robežu pārkārtošanas un īpašumu konsolidācijas projekta izdevumi par teritoriju ap 100 ha platībā, kurā ietilpst 25 zemes gabali, varētu sasniegt ap 50 000 eiro.
