Valsts kapitālsabiedrību uzraudzību uzticēs PKC 0
Valdība sēdē otrdien pēc vairāk nekā pusstundu ilgām diskusijām saistībā ar plānoto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu nolēma paust konceptuālu atbalstu valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūcijas uzdevumu nodošanai Pārresoru koordinācijas centram (PKC),
Sākotnēji Ekonomikas ministrija (EM) piedāvāja attiecīgos uzdevumus uzticēt Privatizācijas aģentūrai, to pārveidojot par valsts akciju sabiedrību “Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra”, taču sēdē izskanēja daudz iebildumu pret šo iniciatīvu.
Tieslietu ministrijas pārstāve pauda šaubas, vai koordinācijas institūcijas uzdevumus var nodot kapitālsabiedrībai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Ministrijas ieskatā arī nav pietiekami paskaidrots, kāpēc nolemts samazināt attiecīgas institūcijas kompetenci, nosakot, kā tai ir konsultatīvs raksturs.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pauda neizpratni, kāpēc jautājums nav saskaņots ar vairākām ministrijām. “Kāda nepieciešamība mums pusotru stundu tagad uzklausīt priekšlikumus un beigās nekur nenonākt?” sacīja Rasnačs, atzīmējot, ka saskaņošanas darbus varētu turpināt citā formātā, nevis valdības sēdē.
Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē minēja, ka likums paredzēja darbu koordinācijas institūcijai sākt jau 1.martā, turklāt jūnijā paredzēts ziņot Ekonomiskās sadarbības un attīstības institūcijai (OECD) par progresu saistībā ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sēdē norādīja, ka gadījumā, ja vasarā nav pozitīvs ziņojums no OECD, tad kavēsies Latvijas iestāšanās organizācijā, kas prasīs papildu līdzekļus. “Man ir tiešām žēl, ka esam pie šīs diskusijas esam nonākuši samērā vēlu. Man ir pienākums jūs brīdināt, ka šis [pievienošanās process] 2016.gadā būs apdraudēts,” teica Rinkēvičs.
Bažas pauda arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, uzsverot, ka kapitālsabiedrību mērķis ir gūt peļņu, turklāt, atbalsot šādu iniciatīvu, tiktu izveidota vienu “superkapitālsabiedrība”, kas uzraudzītu pārējās.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvē sēdē iebilda pret šo iniciatīvu, norādot, ka Privatizācijas aģentūra nav neitrāla institūcija.
Sēdē pret EM iniciatīvu iebilda arī pārstāvji no Valsts kontroles, uzsverot, ka attiecīgā institūcija nekādā gadījumā nedrīkst būt valsts kapitālsabiedrība, tādēļ loģiskāk būtu nodod funkcijas PKC.
Reizniece-Ozola gan minēja, ka, nododot funkcijas PKC, būs nepieciešami papildu līdzekļi.
Ministru prezidente Laimdota Straujumā sēdē atzina, ka valdība nevar “iet pret juristiem” un nodot attiecīgās funkcijas Privatizācijas aģentūrai. Valdība nolēma paust konceptuālu atbalstu PKC noteikšanai par valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūciju un tuvākajā laikā atgriezties pie attiecīgā jautājuma.
Paredzēts, ka PKC pārņems no EM iestrādnes, kas veiktas saistībā ar valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūcijas izveidi.
EM sagatavotajā ziņojumā teikts, ka 2015.gada 1.janvārī ir stājies spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.
“Kapitālsabiedrību pārvaldības likums ir rezultāts jau 2010.gadā uzsāktajai publiskas personas komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformai. Šīs reformas ietvaros Ministru kabinets 2012.gadā pieņēma Publiskas personas komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, kas tika izstrādātas, ievērojot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijās noteiktos principu,” teikts ziņojumā.
Tajā atzīmēts, ka kapitālsabiedrību pārvaldības likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu.
Kapitālsabiedrību pārvaldības likums paredz koordinācijas institūcijas izveidošanu, kas būs specializējusies valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības jautājumos. Koordinācijas institūcija sadarbosies ar visiem kapitāla daļu turētājiem, kā arī kapitālsabiedrībām un valsts pārvaldes institūcijām ar nolūku veicināt kapitāla daļu pārvaldību Latvijā atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības prakses piemēriem un starptautiski atzītām vadlīnijām.
“Koordinācijas institūcijai nav paredzēts nodot turējumā valsts kapitāla daļas, jo kapitālsabiedrību pārvaldības likums neparedz tiešu valsts kapitāla daļu pārvaldības centralizāciju. Izveidojot koordinācijas institūciju, nav paredzēts mainīt esošos valsts kapitāla daļu turētājus kapitālsabiedrībās, vienlaikus ar koordinācijas institūcijas starpniecību tiks pilnveidota līdz šim dažādā valsts kapitāla daļu pārvaldības prakse Latvijā,” klāsta EM.
Attiecīgā koordinācijas institūcija izstrādās kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas, sniegs valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem, kā arī konsultēs Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem.
Tāpat institūcija organizēs kapitāla daļu turētāju pārstāvju un valsts pārvaldes institūciju locekļu apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos, nodrošinās to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kā arī tiek sagatavots ikgadējs publisks pārskats par valstij piederošajiem aktīviem un sniegs atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniegs viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā.
Vienlaikus attiecīgajai institūcijai būs uzdots atbilstoši kompetencei izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus.
Pēc ziņojumā paustā, koordinācijas institūcijai būs 2015.gadā jāveic vairākas darbības, piemēram, jāizstrādā kārtība par kandidātu nomināciju kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļiem, jāizstrādā noteikumu projekts par to, kādā kārtībā vērtējami kapitālsabiedrību darbības rezultāti un finanšu rādītāji, par dividenžu izmaksu, jāizstrādā kārtībā par atlīdzības apmēriem valdes un padomes locekļiem u.c.
Tāpat institūcijai būs jāizstrādā valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas, kapitālsabiedrības, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, darbības rezultātu izvērtēšanas metodes, informācijas publiskošanas vadlīnijas valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem, vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas, kā arī kārtība, kādā koordinācijas institūcijai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām.
Par attiecīgo koordinācijas institūciju bija paredzēts noteikt PKC vai Privatizācijas aģentūru – EM lēma par labu Privatizācijas aģentūrai.
Pret šo EM iniciatīvu iebildusi Valsts kontrole. Iestāde vēstulē premjerei norāda, ka, uzticot koordinācijas institūcijas uzdevumus Privatizācijas aģentūrai, rodas situācija, ka viena valsts kapitālsabiedrība pārvalda citas, turklāt, ja koordinācijas institūcija būs, valsts kapitālsabiedrība, tas neatbilst principiem, kuru dēļ valsts iesaistās komercdarbībā.
Tāpat, pēc Valsts kontroles uzskata, veicot attiecīgās izmaiņas Privatizācijas aģentūra pildīs kapitālsabiedrībai neraksturīgus uzdevumus, piemēram, izstrādās kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijas. Revīzijas iestāde arī atzīmē, ka koordinējošās institūcijas uzdevumi ir konsultatīvu rakstura un nepieciešams atkārtoti izvērtēt šādu konsultatīvu priekšlikumu nepieciešamību.
“Šobrīd situācija ar likumprojekta virzīšanu liecina par jaunu tiesību normu radīšanu, lai kapitālsabiedrību likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu pielāgotu vienas kapitālsabiedrības – Privatizācijas aģentūras – turpmākajai darbībai,” teikts Valsts kontroles vēstulē.
Bažas par attiecīgo ieceri paudis arī Valsts kancelejas Juridiskais departaments. “Koordinācijas institūcijai normatīvajos aktos ir noteikti valsts pārvaldes iestādei raksturīgi uzdevumi, un tie nav uzdevumi, kuru veikšanai publiska persona dibina kapitālsabiedrību (šajā gadījumā uztic veikt jau esošai kapitālsabiedrībai). Institūcijas paredzētā darbības joma neatbilst nevienam no gadījumiem, kas noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kad valsts ir tiesīga nodarboties ar komercdarbību. Vienlaikus vēršu uzmanību, ka katras komercsabiedrības darbības pamatmērķis ir peļņas gūšana, kas neatbilst ne koordinācijas institūcijas izveides mērķiem, ne Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem mērķiem, kas paredzēja mainīt valsts kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības modeli,” teikts atzinumā.
