Valsts kancelejas grēkāži un slēptie patiesības meklējumi: kas patiesībā notika ar Kariņa speciālajiem lidojumiem? 137
Ekspremjera Krišjāņa Kariņa speciālo lidojumu lietā šovasar tika atrasti pirmie vainīgie: pret vairākiem Valsts kancelejas ierēdņiem ar bijušo direktoru Jāni Citskovski priekšgalā tika sāktas disciplinārlietas – saistītas ar iepirkumu procedūrām un rēķinu apmaksu, vēsta portāls lsm.lv.
Citskovskim kā sodu premjere Evika Siliņa piemēroja pazemināšanu amatā, pēc kā viņš no darba Valsts kancelejā aizgāja un vērsās tiesā. Dārgo lidojumu izmantošanu par nelikumīgu uzskatīja gan prokuratūra, gan Valsts kontrole, tomēr dienesta pārbaudes komisija secināja, ka par to pieļaujamību ir “atšķirīgi viedokļi”. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka tāpēc lidojumu pasūtītāju – Kariņa biroja darbinieku – atbildību komisija nemaz nevērtēja.
Aprīlī, kad Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par speciālo lidojumu izmantošanu Kariņa komandējumos, Ministru prezidente Siliņa pašas izveidotās dienesta pārbaudes komisijas uzdevumus raksturoja šādi: “Es neesmu izmeklēšanas iestāde, es varu rīkoties atbilstoši tam, ko šobrīd norāda normatīvi. Un esmu arī aicinājusi izvērtēt visu amatpersonu – vēlreiz norādu – atbildību. (..) Gan Valsts kancelejas, gan tajā strādājošo cilvēku atbildību, kas ietver arī [premjera] biroju gan vadības līmenī, gan darbinieku līmenī.”
Uz pārbaudes laiku uzreiz tika atstādināts toreizējais Valsts kancelejas direktors Citskovskis. Tomēr, kā izrādījās tagad, komisija, kuras sastāvā bija iekļauta arī Siliņas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, neviena premjera biroja darbinieka atbildību nav saskatījusi.
Citskovskis jau iepriekš publiskajā telpā pauda, ka vērsies tiesībsargājošajās iestādēs par mēģinājumiem viņu ietekmēt laikā, kad Valsts kanceleja sniedza paskaidrojumus Valsts kontrolei. Viena no ietekmētājām esot bijusi Kļaviņa, ko viņa pati gan publiski noliedza.
Komisijas vadītājs bija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mihails Papsujevičs, kurš apgalvo – nekāda politiska spiediena uz komisijas darbu neesot bijis.
Komisija secināja – tolaik lemt par līgumreisu izmantošanu premjera komandējumiem neesot bijis “juridiski neadekvāts” viedoklis: “Pirmais, ko mēs vērtējām – vai vispār šādi lidojumi varēja notikt. Mēs neskatījāmies tik detalizēti katru lidojumu tajā brīdī, kad mēs tikām galā ar šo jautājumu. (..) Tajā brīdī tas nav šķitis juridiski neadekvāts lēmums, ka tas “biznesa klase vai tiem pielīdzināmi” būtu traktējams šādi. Šobrīd jā – es domāju, visi šobrīd viennozīmīgi saprot, ka vajag skaidri pateikt tad “jā” vai “nē” un normatīvajā aktā to atrunāt. Tad diskusiju par šo tēmu nebūs.”
Starp komisijas secinājumiem ir tēze, ka Valsts kancelejā nav izveidota atbilstoša iekšējās kontroles sistēma, piemēram, netiek dokumentēts līgumreisu izvēles pamatojums, kas būtu sagaidāma rīcība, ņemot vērā to dārdzību. Vienlaikus komisija neapšaubīja, ka līgumreisa nevis cita lidojuma veida izvēle varētu būt Ministru prezidenta biroja kompetencē. Lai gan komisijai dotais uzdevums bija vērtēt pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un pārvaldes amatpersonu rīcību, premjera biroja pārstāvju darbībām vērtējums ziņojumā nav atrodams. Tur gan minēts, ka Citskovskim kā ierēdnim saskaņā ar Valsts civildienesta likumu bija pienākums atteikties no tādu uzdevumu izpildes, par kuru likumību viņam radās šaubas.
“Ja komisija konstatēja šādu lietu, nu, tāds patvaļīgs apgalvojums, tad komisijai bija jākonstatē, kura persona ir devusi šo uzdevumu,” šādi to komentē pats Citskovskis. “Un tas ziņojumā nav norādīts. Ja tas bija Kariņš, tad skaidri un gaiši bija jāuzraksta: Kariņš deva prettiesisku rīkojumu Citskovskim veikt apmaksu. Ja tas bija kāds no Ministru prezidenta biroja amatpersonām, tad tas bija skaidri un gaiši jāuzraksta. Šobrīd ir abstrakti apgalvojumi bez konkrētiem pierādījumiem, un tas ir arī apstrīdēts viens no argumentiem tiesā, iesniedzot šo sūdzību.”
Citskovskis uzskaita vairākus, viņaprāt, notikušus procesuālus pārkāpumus komisijas darbā, taču galvenais, kam viņš nepiekrīt pēc būtības, ir, ka ierēdņiem jāatbild par politisko amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem. Citskovskis disciplinārsodu ir pārsūdzējis tiesā, jo grib, lai to atzītu par nepamatotu, taču atgriešanos amatā neprasa. To, vai viņam ir kāds statuss prokuratūras uzsāktajā un KNAB izmeklētajā kriminālprocesā, bijušais Valsts kancelejas direktors nekomentē. Tas gan ir ļoti ticams:
KNAB “de facto” apstiprināja, ka abas personas, kurām lietā šobrīd ir tiesības uz aizstāvību, bija nodarbinātas Valsts kancelejā.
Valsts kancelejas direktora amatu šonedēļ sāka pildīt Raivis Kronbergs, kurš iepriekš ir bijis valsts sekretārs Zemkopības un Tieslietu ministrijās. Viņš atzīst, ka Valsts kancelejā atmosfēra neesot komfortabla, jo vairāki kolēģi ir saņēmuši sodus. Vienlaikus Kronbergs norāda, ka ierēdņiem esot visas iespējas nostāties pret nepamatotām prasībām: “Valsts kanceleja ir arī izdevusi smalkas vadlīnijas, neatceros, cik gadus atpakaļ, kurās ir noteikts gan politisko cilvēku amatu pienākuma robežas, gan civildienesta ierēdņu amata pienākumi un noteikumi. Es aicinātu ikvienam atkal izlasīt šīs vadlīnijas un arī tādās robežās tās ievērot un strādāt. Vai ierēdņi, darot kaut ko nelikumīgu vai viņiem liek kaut ko tādu darīt… Tad mums ir mehānisms, kur par to tu vari celt trauksmi.”
Kronbergs apgalvo, ka šobrīd, kamēr Ministru kabineta noteikumos par komandējumiem nebūs konkrēti atrunāta specreisu izmantošana, šādi lidojumi notikt nedrīkst un viņš tādus nepieļaušot. Šovasar gan tika pieņemti Valsts kancelejas iekšējie noteikumi par to, kā tiek organizēta daļa no līgumreisiem – tie, kurus apmaksā no Eiropas Savienības Padomes budžeta. Saskaņā ar noteikumiem, turpmāk Valsts kancelejas direktors būs tas, kurš izvērtē premjera biroja iesniegto pamatojumu un saskaņo vai noraida speciālā gaisa transporta līgumreisa izmantošanu valdības vadītāja ceļā uz Eiropadomi vai atpakaļ no tās.
