Prioritātes un vērtētāji 2
Pārliecinoši realizēts par 4903,44 eiro bija biedrības “Urban move” projekts “”Ghetto dance” bezmaksas deju nodarbības Latvijā” ar meistarklasēm 13 – 25 gadus veciem jauniešiem un lekcijām par hiphopa kultūras vēsturi, dejošanas stiliem, attīstības vēsturi un ar ielu kultūru saistītām vērtībām. Tomēr – vai tieši NVO fonds bija tas, no kura būtu bijis jāpiešķir līdzekļi interešu izglītības aktivitātēm? Bet varbūt iepriekšējie gadi, kad naudas bija stipri vairāk, toskait dažādiem sabiedrības integrācijas projektiem no EEZ un Norvēģijas piešķīrumiem, pieradinājuši nevalstiskās organizācijas pie tā, ka, gudri ierakstot projektos svarīgo vārdu “integrācija”, finansējumu varēs dabūt?
“Mēs no SIF puses norādījām NVO fonda Stratēģiskās plānošanas komitejai, ka ir nepieciešams definēt konkrētas prioritātes, konkrētus mērķus, ko valsts kā donors šajā gadījumā vēlas deleģēt nevalstiskajam sektoram,” saka L. Mežviete. Viņas vērtējumā, šajā komitejā dominējis tieši NVO viedoklis “visiem – visu!”, sak, nevajag neko ierobežot, lai projektu konkursos var pieteikties jebkurš un naudu saņemt jebkurš, ja vērtētāji projekti atzinuši par labu esam.
“Nelielā “NVO fonda” nauda tika it kā saskaldīta smalkos gabalos,” uzskata biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” direktors Andris Bērziņš.
NVO tā dēvētās jumta organizācijas – Latvijas pilsoniskās alianses – direktores pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga nepiekrīt L. Mežvietes viedoklim, ka NVO pārstāvji būtu vēlējušies “Visiem – visu!” K. Zonberga valsts pārvaldei savukārt pārmet, ka netiek atklāti projektu vērtētāju vārdi, un bilst: “Esam aicinājuši atklāt projektu vērtētāju sastāvu, kas būtu atbilstīgi labas pārvaldības principiem.” Te jāpaskaidro, ka pērn visus iesniegtos projektus vērtēja valsts pārvaldes darbinieki. Komisijā bija pārstāvji no sešām ministrijām, SIF, Valsts kancelejas un Pārresoru koordinācijas centra (viņi projektus vērtēja bez papildu atlīdzības par šo darbu “piespiedu brīvprātīgi”, saka SIF pārstāve).
Viņu vārdus SIF pārsvarā patur noslēpumā, aizbildinoties ar nepieciešamību izvairīties no korupcijas riskiem. Linda Mežviete kā konkursa komisijas vadītāja man atklāja tikai Valsts kancelejas pārstāves Zanes Legzdiņas-Jojas vārdu. Z. Legzdiņa-Joja spriež, ka projektu konkursu vērtēšanas kritēriji bijuši daudzveidīgi – projekta mērķu nozīmīgums, projekta idejas ilgtspēja, budžeta attiecība pret sasniedzamajiem rezultātiem. Tā kā pērn valsts pārvalde saņēma kritiku, ka neizprot NVO vajadzības, šogad vērtēšanā tika iesaistīti arī desmit eksperti no NVO vidus. Un, definējot prioritātes 2017. gadam, vienā no darbības virzieniem – “Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm” – tika nosauktas konkrētas prioritātes, tostarp kritiskās domāšana stiprināšana, starpkultūru sadarbība. Un tā, piemēram, bezmaksas ielu deju rīkošanas projekts vairs neatbilda konkursa nosacījumiem. Tāpat NVO fonda naudu nevarēja iegūt ielu basketbola turnīra rīkošanai.
L. Mežviete piebilst, ka projektu konkursos nopietno, mērķtiecīgo projektu vidū ir arī citādi, kas tikuši rakstīti ar ieganstu: “Tur ir nauda, un izdomāsim kaut ko, lai to dabūtu!”
