Valsts kā sabiedrisko organizāciju donors. Šogad vēlmes par pusotru miljonu 2
Pērn uz jaunizveidotā valsts finansētā NVO fonda naudu – kopumā 400 000 eiro – pretendēja nevalstiskās organizācijas ar 261 projektu, bet šogad Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā NVO fonda administrētājs saņēma 149 projektu iesniegumus. Tas vis nenozīmē to, ka ir mazinājušās sabiedrisko organizāciju vēlmes saņemt valsts budžeta naudu, bet gan to, ka šogad viena biedrība vai nodibinājums vairs nevarēja SIF iesniegt divus projektus kā pagājušajā gadā, bet tikai vienu. Tā kā martā apritēja gads, kopš tika izsludināts pirmais NVO projektu konkurss, vērts paraudzīties, cik mērķtiecīgi nauda tērēta pērn, kas izdarīts un kādiem mērķiem tā tiks biedrībām un nodibinājumiem šogad.
Ilgi lobētā ideja
Par to, lai nevalstiskajām organizācijām būtu iespēja savas darbības nodrošināšanai saņemt naudu no valsts budžeta ar vienota fonda starpniecību, tās cīnījās jau kopš 2003. gada. Viens no spēcīgākajiem argumentiem bija tāds, ka valsts šīm organizācijām ir uzticējusi funkcijas – piedalīties politikas plānošanā un lēmumu izvērtēšanā, un šim nolūkam nepieciešami resursi. “Atzinumu skaits, ko NVO eksperti snieguši par politikas plānošanas un tiesību aktu projektiem, arvien pieaug – 2008. gadā tie bijuši 395, 2013. g. – 709, 2014. g. – 512 un 2015. gadā – 716,” teic Valsts kancelejas pārstāve Zane Legzdiņa-Joja. Nevalstisko organizāciju biedri piedalās dažādās nozaru ministriju un Ministru kabineta veidotās darba grupās, sniedzot atzinumus par izglītību, veselību, sociāliem jautājumiem, valsts pārvaldi, vidi u. c., kā arī ierodas uz Saeimas komisiju sēdēm, paužot viedokli par iecerētajiem tiesību aktu grozījumiem.
2015. gadā Ministru kabinets apstiprināja NVO fonda koncepciju. Tika izveidota NVO fonda Stratēģiskās plānošanas komiteja, kurā ir sešu ministriju pārstāvji, seši NVO pārstāvji, Valsts kancelejas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji. Organizācijas varēja pieteikties atbalstam trīs darbības virzienos – “NVO darbības stiprināšana”, “Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm” un “NVO interešu aizstāvības stiprināšana”. No pērn iesniegtajiem pieteikumiem SIF padome apstiprināja 66 projektus. Gada beigās izrādījās, ka dažas organizācijas nebija izmantojušas visu finansējumu, bet dažas – nebija spējušas pārliecināt, ka plānoto patiešām izdarījušas. Tāpēc 400 000 vietā tika iztērēti tikai 366 840 eiro. Bet starpība – vairāk nekā 33 tūkstoši eiro atskaitīti atpakaļ valsts budžetā.
SIF Projektu konkursu nodaļas vadītāja Linda Mežviete teic: “Diemžēl bija viens gadījums, kad nācās lauzt līgumu, jo projekta iesniedzējs neko nedarīja un divi projekti bija tādi, kur iesniegtie dokumenti nepārliecināja par faktisku aktivitāšu norisi.” Līgums tika lauzts ar biedrību “Kultūras un mākslas projekts NOASS”. Savukārt nepārliecinošus dokumentus iesniedza nodibinājums “MM art” un biedrība “Saulkrastu Kultūras un sporta centrs”. “MM art” ar 5000 eiro vērtu projektu “Šekspīrs manā pagalmā” bija iecerējis piecus īpašus spēlfilmas “Romeo n’ Džuljeta” seansus vidusskolēniem ar diskusiju pēc tās noskatīšanās par tēmu “Latviešu un krievu jauniešu kopienas līdzāspastāvēšana un mijiedarbība Latvijā”, ar mērķi veicināt daudznacionālās sabiedrības integrāciju un dialogu ar kino palīdzību.
Savukārt biedrība “Saulkrastu Kultūras un sporta centrs” darbības stiprināšanai bija par 4991,61 eiro paredzējusi ekspertu (projektu vadītāja, žurnālista un jurista) “piesaisti biedrības iniciatīvas grupas izglītošanai un konsultēšanai sakarā ar biedrības veiktajām aktivitātēm un ziedojumu stratēģijas izveidi biedrības turpmākās finanšu piesaistes aktivitāšu nodrošināšanai”. Ja tiek lauzts līgums vai projekta veicējs neiesniedz atbilstīgus dokumentus, tam avansā saņemtais finansējums ir jāatmaksā atpakaļ.
