Levits: Tagad labāk pazīstam Latvijas valsti 11
“Tagad mēs labāk pazīstam Latvijas valsti nekā pirms šīs diskusijas,” piektdien, noslēdzot Satversmes preambulai veltītu konferenci, teica šī dokumenta autors Egils Levits. Viņaprāt, Latvijas valsts savā būtībā ir instruments, ar kura palīdzību latviešu nācija var realizēt savu pašnoteikšanos.
Levita virzienā raidīts ne mazums pārmetumu, galvenokārt tieši par valstsnācijas koncepta iekļaušanu Satversmē. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks preambulas autoram pārmetis “pirmsholokausta laika domāšanu”. Viņam atradušies arī citi domubiedri, kam latviskuma izcelšana valsts pamatlikumā ir kā dadzis acīs. Filozofe Maija Kūle savā uzrunā konferences dalībniekiem preambulas kritiķus nodēvēja par pseidoekspertiem, kurus nemaz nevajadzētu laist publiskajā telpā.
Pats Levits, šķiet, tikai priecājas par viedokļiem un labprāt sniedz argumentētu atbildi ikvienam oponentam. Viņš minēja piemērus par to, kā valstsnācija tiek nostiprināta Igaunijas, Polijas, Lietuvas, Īrijas un citu valstu konstitūcijās, un aicināja beigt kaunēties par to, ka latviešu nācijai ir sava identitāte ar savām kultūrvēsturiskām un idejiskām saknēm. “Vai kādam domājošam cilvēkam bijušas šaubas par latviešu nācijas īpašo lomu Latvijas valsts izveidošanā, aizstāvēšanā, atjaunošanā? Par to, ka Latvija tāpat kā gandrīz visas citas Eiropas valstis ir nacionāla valsts? Kādēļ tad šī valsts vispār saucas par Latviju? Un kādēļ tā izvietota tieši latviešu vēsturiski apdzīvotā teritorijā? Kādēļ valsts valoda ir tieši latviešu valoda, nevis angļu, krievu vai ķīniešu?” retoriski jautāja Levits. Vienlaikus viņš norādīja, ka latviešu nācijai jāievēro pienākumi pret cittautiešiem, kas jūtas piederīgi Latvijai un latviešu nacionālkulturālajai telpai. Tāpat katram jāievēro zināmi morāli pienākumi un atbildība pret līdzcilvēkiem, nākamajām paaudzēm un valsti, nepieļaujot vieglprātīgu valsts iznīcināšanu, pat ja to vēlas acumirklīgais vairākums.
Izskanējuši arī viedokļi, ka preambula nemaz nebūtu nepieciešama, jo tajā iekļautās lietas jau esot atrodamas Satversmē vai ir pašsaprotamas. Un, ja tās sabiedrībai nav pašsaprotamas, tad nekāds formāls dokuments to nemainīšot. Taču Levits arī nemaz nepretendē uz to, ka būtu izdomājis ko jaunu. Vien apkopojis lietas, kas vienmēr bijušas zināmas, bet izkaisītas dažādos tekstos judikatūrā vai sabiedrības priekšstatos par savu valsti. Preambulas galvenie uzdevumi būšot trīs. Pirmkārt, morāla vadlīnija politikai. Otrkārt, tā sasaista valsts pagātni ar tagadni un sniedz orientāciju nākotnei. Taču pats galvenais preambulas uzdevums esot atklāt, kādi ir konkrētās valsts pamati, jēga un būtība. Tāds kā uzskates līdzeklis pilsoniskās izpratnes radīšanai. Jeb, dzejnieces Māras Zālītes vārdiem sakot, Latvijas valsts vizītkarte. “Latvijas valsts nav radusies tukšā vietā. Latviešu nācija nav šeit pirms 20 gadiem nokritusi no Mēness. Latvijas valsts un latviešu nācija nav produkti kā veļas pulveris, kas tikai jāiepako visai pasaulei tīkamā preambulā,” teica Levits, norādot, ka preambulā jāatspoguļo Latvijas unikālā situācija, vēsture, vērtības un pamatprincipi. Vienlaikus viņš brīdināja arī preambulas atbalstītājus laikus atteikties no ilūzijām, ka šādi Satversmes labojumi gluži kā brīnumnūjiņa atrisinās visas problēmas. Preambulas devumu būšot iespējams izjust tikai ilgākā laika posmā.
Levita piedāvātās preambulas virzienā tiek raidīti pārmetumi ne tikai par tekstu, bet arī par to, ka tā tapusi šaurā lokā. Šādas bažas konferencē izteica arī Saeimas opozīcijas frakciju pārstāvji Andrejs Elksniņš (“SC”) un Kārlis Seržants (ZZS). “Turklāt ir pamatotas šaubas, vai pašreizējā Saeima ar tās zemo reitingu sabiedrības acīs spēs padarīt šo dokumentu tautas acīs pieņemamu,” teica K. Seržants. Opozicionāri uzskata, ka nepieciešams referendums vai vismaz dokumenta projekta plaša apspriešana tautā. Uz jautājumu, vai šāda Satversmes papildinājuma pieņemšanai nepieciešama tautas nobalsošana, pagaidām nespēj atbildēt arī viens no Latvijas labākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem Gunārs Kusiņš. Preambulai būtu vēlams panākt augstāku leģitimitāti, tāpēc deputātiem ir iespēja konstitūcijā noteikt jaunu tautas nobalsošanas iespēju, kas būtu paredzēta Satversmes preambulas pieņemšanai.
Alternatīva būtu pašvaldību obligāta iesaistīšana preambulas izveidē vai to subjektu loka paplašināšana, kuriem būtu tiesības iesniegt attiecīgus priekšlikumus par preambulas tekstu, skaidroja G. Kusiņš.
Viņš norādīja, ka vairākiem pašreizējā preambulas projekta tekstā minētajiem aspektiem Satver-sme neprasa tautas nobalsošanas rīkošanu. Taču šī situācija var mainīties ar grozījumiem pirms otrā vai trešā lasījuma.
