Valsts izdevumi jāliek uz bremzēm 0
“Jāpieņem, ka viss nenotiks pēc optimistiskākā scenārija. Pārmērīgs optimisms mums reiz jau ir smagi atspēlējies,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Andžs Ūbelis.
Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ziņojums ir kārtējā izpausme slēptajai aizkulišu cīņai starp valdību, kurai parasti ir tendence “aizliet” problēmas ar naudu, un dažādiem finanšu uzraugiem, kas aicina valdību uz politiku, kas raksturojama ar tādiem grūti sagremojamiem vārdiem kā “ilgtspēja”, “atbildība” un “piesardzība”.
Šonedēļ FDP, kas ir neatkarīga iestāde fiskālās disciplīnas uzraudzībai, savā kārtējā paziņojumā aicināja pārlikt valsts izdevumu kāju no gāzes uz bremzēm. FDP konstatē, ka Latvijas ekonomika pārkarst, īpaši darbaspēka tirgus, kurā vērojamas izteiktas gaidas, ka darba samaksa gan publiskajā, gan privātajā sektorā turpinās pieaugt. Arī valsts izdevumi 2018. un 2019. gadā auguši un aug ļoti strauji, kas gan daļēji esot izskaidrojams ar to, ka ES projektu ieviešanas ciklā iestājusies tā fāze, kas saistīta ar lielākajiem izdevumiem – celtniecību, iepirkumiem u. c. Runājot par 2018. gadu, budžeta likumā plānotais valsts izdevumu pieaugums bija 3,5%, bet faktiskais – 9,1%, arī 2019. gadā netiek prognozēta izdevumu samazināšana.
Vienlaikus ar izdevumu pieaugumu pērn spēkā stājusies nodokļu reforma ir samazinājusi valsts budžeta ieņēmumus. Piemēram, agrāk uzņēmumu ienākuma nodoklis stabili atnesa valsts budžetam apmēram 300 miljonus eiro gadā (apmēram 3,2% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem), bet šobrīd reformas rezultātā tā ir nulle. Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana no 23% uz 20% ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu, bet nepārsniedz 20 004 eiro gadā, ir iecirtusi robu valsts budžetā. Nodokļu reformas dēļ Latvija vismaz pagaidām ir attālinājusies no mērķa iekasēt nodokļos trešdaļu no iekšzemes kopprodukta.
FDP uzskata, ka visu šo darbību rezultātā 2020. gadā negatīvā fiskālā telpa būs 112,2 miljoni eiro jeb gandrīz desmit reizes lielāka nekā Finanšu ministrijas (FM) optimistiski nosauktie 11,9 miljoni. Citiem vārdiem sakot, naudas visu vajadzību un solījumu izpildei nebūs. Lai šo starpību segtu, būtu vai nu jāpalielina budžeta ieņēmumi, vai arī jāsamazina izdevumi. Kā situāciju raksturoja FDP priekšsēdētājs Jānis Platais, nodokļu reformas rezultātā ieņēmumi ir samazinājušies, tādēļ FDP uzskatot, ka jāsamazina arī izdevumi, toties Finanšu ministrija uzskatot, ka izdevumus varot palielināt, jo esot taču veikta nodokļu reforma.
Kāpēc šis slēptais konflikts un FDP paziņojums vispār ir svarīgs? Tādēļ, ka šīs neatkarīgās institūcijas secinājumos ieklausās Eiropas Komisija (EK) un citas iestādes, kuru spēkos ir ietekmēt Latvijas politiku. Konkrēti šajā gadījumā secinājumi var novest vai nu pie nepieciešamības grozīt Latvijas Stabilitātes programmu 2019.–2022. gadam, kas ir valsts galvenais vidējā termiņa nodokļu prognožu dokuments, kas ir arī budžeta veidošanas pamatā, vai arī pie nepieciešamības skrupulozi pamatot EK savas prognozes un aprēķinus.
Skaidrs, ka publiska FM prognožu un paziņojumu apšaubīšana neveicina labas attiecības starp ministriju un FDP. Par to, cik tās kļuvušas sarežģītas, liecina FDP paziņojumā ietvertā informācija, ka turpmākā padomes neatkarība un darbs ir apdraudēti, ja tiks uzlikti ierobežojumi padomes sekretariāta darbībai. FDP aicina Saeimu veikt grozījumus likumos, lai nepieļautu, ka Finanšu ministrijas un Valsts kontroles spēkā esošo likumu interpretācija novestu pie padomes darba pilnīgas paralīzes.
