Valsts izbraukumā un digitāli 0
Marta beigās Zviedrijas Valsts nodarbinātības dienests (VND) nāca klajā ar paziņojumu, ka tuvāko divu gadu laikā filiāļu skaits visā Zviedrijā tiks samazināts vairāk nekā uz pusi – no šobrīd esošajām 242 filiālēm paliks tikai 130. Tas nozīmē, ka darbu zaudēs katrs trešais no šobrīd 4500 dienesta darbiniekiem. Stokholmas lēnē vien jau ir slēgtas divas filiāles un tuvākajā laikā plānots slēgt vēl piecas.
Kā teikts VND paziņojumā, filiāļu samazinājumam ir vairāki iemesli – dienesta reorganizācija, dienesta pakalpojumu pieejamības digitalizācija, kā arī jaunajā budžetā dienestam atvēlētā finansējuma samazinājums.
Nav skaidrs, kā tiks pildīti marta sākumā darba tirgus ministres Ilvas Johansones solījumi, ka katram darba meklētājam tiks nodrošināta iespēja satikt dienesta darbiniekus savās pašvaldībās. Jau šobrīd daudzās lēnēs Valsts nodarbinātības dienesta filiāļu skaits ir daudz mazāks nekā lēnē esošo pašvaldību skaits.
Piemēram, Jenšēpingas lēnē tikai deviņās no trīspadsmit komūnām ir pieejamas dienesta filiāles.
No savas puses arodbiedrības pārstāvji iebilst – tik krasa samazinājuma dēļ nebūs iespējams veikt dienestam pilnvarotās funkcijas, it īpaši tas attiecas uz Zviedrijas ziemeļu pašvaldībām, kur attālumi starp tuvākajām pilsētām un apdzīvotām vietām ir ievērojami lielāki.
Civillietu ministrs Ardalans Šekarabi, kura pārziņā ir arī komūnu jautājumi, krasi iestājas pret tik ievērojamu filiāļu samazinājumu, piebilstot, ka tas ir ne tikai jautājums par nodarbinātības dienesta pieejamību iedzīvotājiem, tas ir arī jautājums par līdzvērtīgu valsts funkciju pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Tāpēc valdība ir lēmusi, ka pēc analīzes par valsts pakalpojumu un funkciju pieejamību lēnēs tiks izdarīti secinājumi un veikti pasākumi saskaņā ar veikto analīzi.
Jau šobrīd viens no piedāvātajiem variantiem ir sadarbība starp vairākām valsts iestādēm, valsts iestāžu filiāļu mobilitāte, izbraukuma sesijas, kā arī pakalpojumu digitalizācija.
VND ģenerāldirektors Mīkaels Šēbergs filiāļu samazinājumu sola kompensēt ar iespēju satikt dienesta darbinieku “izbraukuma sesijās” (darba meklētājiem būs jāpiesaka sava vizīte iepriekš), variējošiem darba laikiem esošajās filiālēs, piebilstot, ka dienests turpinās strādāt, lai paplašinātu savu pakalpojumu un konsultāciju pieejamības iespēju tiešsaistes režīmā, internetā, ar elektroniskā pasta, kā arī telefona un video palīdzību.
Jautājums gan, kā tiks atrisināta darba meklētāju izglītošana, jo procentuāli vislielākais skaits starp darba meklētājiem ir cilvēki ar zemu izglītības līmeni. Kā minēts Valsts nodarbinātības dienesta statistikas datos – seši no desmit darba meklētājiem ir dzimuši ārpus Eiropas. Daļēji šis ievērojamais skaitlis ir skaidrojams ar lielo bēgļu pieplūdumu 2015. gadā, kad Zviedrija saņēma 162 877 iesniegumus par bēgļa statusu piešķiršanu. Tas bija divreiz vairāk nekā, piemēram, 2014. gadā.
UZZIŅA
Bezdarbs Zviedrijā
Bezdarba līmenis Zviedrijā saskaņā ar Valsts nodarbinātības dienesta datiem 2019. gada janvārī bija 6,9%.
Bezdarbs ir atšķirīgs dažādās komūnās, piemēram, Lessebū pašvaldībā, kas atrodas Zviedrijas dienvidrietumos – 15,6% un vismazākais – Ekeres pašvaldībā Zviedrijas rietumu krastā – 2,3%.
Centrālā statistikas biroja 2019. gada martā publicētajos datos redzams, ka starp tiem darba meklētājiem, kas dzimuši Zviedrijā, bez darba ir tikai 3,2%, bet 15,4% – ārpus Eiropas dzimušie bezdarbnieki.
