Valsts īpašumi turpina nonākt Krievijas pilsoņu rokās – katrs trešais Jūrmalā pārdotais īpašums ticis ārzemniekiem 0
Šonedēļ partijas Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība Saeimā iesniegušas priekšlikumus aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem pirkt nekustamo īpašumu Latvijā. Abu partiju priekšlikumi neļautu zemi un ēkas iegādāties arī uzņēmumiem, kas pieder cilvēkiem ar agresorvalstu pasēm. Pamatojums – nacionālās drošības intereses. Tā svētdienas vakarā vēsta TV3 raidījuma “Nekā personīga”.
Vai pilnīgs aizliegums gūs vairākuma atbalstu Saeimā, pagaidām nav zināms, bet, kā noskaidrojis “Nekā personīga”, pat valsts īpašumu izsolēs nav rīku, kā no tām izslēgt Krievijas pilsoņus.
Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju dēļ Latvijā iesaldēti 103 nekustamie īpašumi. Vairāk nekā puse no tiem – Jūrmalā. Ekskluzīvu dzīvokļu mājā Madonas ielā dzīvoklis ir krievu dziedātājai Larisai Doļinai. Viņa atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā un uzstājusies okupētajā Donbasā, tāpēc pagājušā gada pēdējās dienās iekļauta Eiropas sankciju sarakstā, bet viņas dzīvoklis – arestēts.
Te gandrīz visi dzīvokļi pieder ārzemniekiem – tā Iekšlietu ministrijas informatīvā ziņojumā valdībai vēl nesen rakstīja zemes dienests, konkrēto māju izceļot kā spilgtu raksturojumu termiņuzturēšanās atļauju politikas sekām.
Starp ekskluzīvo dzīvokļu ēkām atradās valstij piederošs neapbūvēts zemes pleķis ar veciem kafejnīcas pamatiem. Neskatoties uz izcilo atrašanās vietu, tas nesa tikai zaudējumus. 2021. gadā uzņēmums “Valsts nekustamie īpašumi” zemes gabalu par 394 tūkstošiem eiro pārdeva izsolē.
Zemi Madonas ielā, Jūrmalā, iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis. Viņa tēvs Krievijā pazīstams kā cilvēks, kas izveidoja Piemaskavas ciematu, kur dzīvo valsts bagātākie un ietekmīgākie politiķi un ierēdņi.
Andreja Klinovska tēvs Timofejs netālu no Maskavas savulaik tika pie izbijuša kolhoza zemes un tur attīstīja privātmāju ciemu, kas tagad zināms kā Rubļovka. Pilīm līdzīgās privātmājās tur dzīvo valsts uzņēmumu vadītāji, ģenerāļi un pat bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, “Valsts nekustamie īpašumi” jau bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neradās.
ANDRIS VĀRNA, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis raidījumam saka: “Visi potenciālie pircēji, pirms mēs noslēdzam pirkuma līgumu, saņemam naudu, tiek pārbaudīti gan pēc sankciju saraksta, gan atbilstības noziedzīgu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumam.”
Uz žurnālista jautājumu, kurā brīdī šīs AML pārbaudes sāka veikt, Andris atbild: “Sākotnēji sankciju saraksts – tas vēl bija pirms, 2019. gada, AML – pirms 2020. gada, jo tur bija diskusijas par to, vai nepieciešams to veikt dubultā, ņemot vērā, ka mēs ar skaidru naudu nestrādājam, ka tas nonāk jebkurā gadījumā caur Latvijas bankām. Un skaidrs, kad Latvijas bankās šī te procedūra ir ļoti augstā līmenī, bet jebkurā gadījumā nonācām pie tā, ka konsultējoties gan ar Valsts ieņēmumu dienestu, gan ar Finanšu ministriju par to, ka mums tomēr tas ir jādara, un tad mēs to darām. Un pie pārdošanas nē, bet pie iznomāšanas ir bijis, ka mēs arī esam informējuši Finanšu izlūkošanas dienestu par to, ka ir kaut kāda informācija, kas liekas mums aizdomīga.”
Pēdējo desmit gadu laikā Valsts nekustamie īpašumi pārdevuši ap 30 īpašumiem Jūrmalā. Teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.
Tā, piemēram, Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros – Gafurs Jafarovs.
EDGARS STOBOVS, Jūrmalas domes izpilddirektors uz jautājumu, vai kopumā Jūrmalas domei ir problēmas ar to, ka valstij joprojām ir daudz īpašumu Jūrmalā, kas netiek apkopti, kur īpašnieks tieši ir valsts viena vai otra institūcija, atbild: “Godīgi sakot, jā, problēma pastāv, un tas nav tikai saistīts ar Latvijas valsts īpašumiem jeb nekustamajiem īpašumiem. Ir arī īpašumi, kas pieder, piemēram, tur Polijas vēstniecībai, kurš nav sakārtots.”
Ko pašvaldība dara – pašvaldība nepiemēro nodokļu atlaides, un šādā veidā mēs varam stimulēt īpašniekus sakārtot īpašumu, jo nav noslēpums, ka Jūrmalā ir ļoti augsts nekustamā īpašuma nodoklis.
Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties ir nolaisti, to rekonstrukcijā jāiegulda lieli līdzekļi. Tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.
INGA BĒRZIŅA, Finanšu ministrijas Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītāja: “Nav tā, ka valsts nekustamā īpašumu portfelis ir konstants un nemainīgs. Valstij piekrīt īpašumi, kas ir bezmantinieku, bezīpašnieku lietas. Un kādas viņas nonāk jeb kādas viņas piekrīt valstij, to nevar ietekmēt. Bieži vien tie īpašumi arī nav ļoti labā stāvoklī.”
Viens no pērnā gada lielākajiem valstij piederošo īpašumu darījumiem Jūrmalā noticis ar zemi Vikingu ielā. Arī tā nonākusi Krievijas pilsoņa rokās, tiesa gan, jau pēc izsoles.
Ekskluzīvo zemes gabalu Lielupes krastā 1997. gadā no Finanšu ministrijas iznomāja tā laika Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis. Viņš tur uzcēla māju. Teritorijā bez saskaņošanas ierīkoja baseinu un tenisa laukumu un īpašumu iznomāja atpūtniekiem. Gadā par nomu maksāja nedaudz virs 2000 eiro. Pirms pieciem gadiem “Valsts nekustamie īpašumi” ģenerālprokuratūrai prasīja izvērtēt, vai līgums un apbūve ir likumīga. Saņēma atbildi, ka sen iestājies noilgums.
Valsts nekustamie īpašumi secināja, ka nojaukt patvaļīgi sabūvēto būtu pārāk dārgi, tiesāties par nomnieka izlikšanu – pārāk ilgi. Tādēļ pirms gada zeme tika izlikta izsolē. Īpašumam līdzi nāca nomas līgums ar Nagli par māju, kas samazināja zemes vērtību. Otrajā izolē zemi par 219 tūkstošiem eiro nopirka Jānis Naglis jaunākais. Pēc dažiem mēnešiem viņš visu pārdeva Krievijas un Ungārijas pilsonim Aleksandram Romanovam.
Finanšu ministrija prasīs uzdot visām iestādēm pārskatīt savus nekustamo īpašumu portfeļus, atbrīvoties no nevajadzīgā, to pārdodot vai nododot citām iestādēm.
Valsts nekustamie īpašumi neatklāj objektu pircēju pilsonības, aizbildinoties, ka tie ir personas dati. Lielākajā daļā gadījumu par to nav ziņu arī Zemesgrāmatas ierakstos. Nule arī Uzņēmumu reģistrs vairs datu bāzē neuzrāda uzņēmumu amatpersonu valstisko piederību, tā apgrūtinot darbu gan iestādēm, gan medijiem, gan jebkuram sabiedrības loceklim, kas vēlas noskaidrot vienkāršus faktus.
