Valsts iestāžu datus piedāvās bez maksas 1
Valdībā tiek virzīts priekšlikums padarīt brīvpieejamus vairāku valsts iestāžu datus, par kuru izmantošanu līdz šim uzņēmumiem un privātpersonām bija jāmaksā.
“Latvijas valdība ir izstrādājusi Datos balstītas nācijas konceptu, kura trīs pamatprincipi ir – brīva pieejamība publiskajiem datiem, sabiedrības izglītošana un iesaistīšana caur atvērtajiem datiem un inovatīvu produktu izstrāde,” uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis, piektdien tiekoties Tokijā ar Japānas ekonomikas, tirdzniecības un industrijas ministru Hirosigi Seko.
Tajā pašā laikā Rīgā, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notika Latvijas ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju konference, kuras dalībnieki aicināja valsts iestādes un uzņēmumus aktīvāk atvērt sabiedrībai savas datubāzes un piedāvāt datus izmantot bez maksas.
Datu pieejamība mazinātu slogu
“Datu atvēršana samazinātu uzņēmumu administratīvo slogu, paātrinātu pakalpojumu sniegšanu klientiem, radītu plašākas pieejamības produktus un servisu,” uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) speciālists Toms Ceļmillers. Viņš apstiprināja, ka valdībā apstiprināšanai tiek virzīta ideja atvērt vairākas datu kopas, kuras pārvalda Valsts ģeotelpiskās informācijas aģentūra un Valsts zemes dienests – adrešu reģistrs, teritoriju robežas, ortofoto kartes un vēl citas datu kopas.
Viens no spēcīgākajiem argumentiem, ko valsts ie-stādes izmanto, lai nedalītos ar saviem datiem par velti, ir tas, ka šī par uzņēmumiem un iedzīvotājiem pārdotajiem datiem iegūtā nauda tiek izmantota šo datu kvalitatīvai uzturēšanai. Ja datus dotu visiem, kas vēlas, par velti, tad ciestu to kvalitāte. “Tas, protams, ir arguments, tajā pašā laikā ir valsts iestādes, kas neveic maksas pakalpojumus un tāpat nodrošina datus. Piemēram, Uzņēmumu reģistrs ir atradis iespēju dot pamatdatus par uzņēmumiem bez maksas. Arī Statistikas pārvaldes dati ir pieejami tajos formātos, lai ar tiem varētu strādāt,” uzskata T. Ceļmillers.
Ir grūti pateikt, cik valsts iegūst, pārdodot savus datus, taču, kā liecina provizoriskie aprēķini par divām iestādēm, tie varētu būt apmēram 180 tūkst. eiro gadā. Nodrošinot uzņēmumiem iespēju piekļūt valsts datiem bez maksas būtu papildu ieguvums budžetā.
Ja dati būtu atvērti, tad, piemēram, karšu izdevniecības “Jāņa sēta” pienesums valsts budžetā nodokļu veidā varētu pieaugt par 48,8 tūkst. eiro. Savukārt SIA “Mērniecības datu centrs” prognozē, ka, pateicoties atvērtajiem datiem, tiks radītas vismaz divas jaunas darba vietas, kas valsts budžetā nodokļu veidā ienesīs papildus apmēram 19 tūkst. eiro.
Atvērto datu portālā 44 datu kopas
Šobrīd visi atvērtie dati, ko piedāvā Latvijas valsts uzņēmumi un iestādes, pieejami Latvijas atvērto datu portālā https://data.gov.lv/lv. Portāla izveidošanai no Eiropas naudas iztērēts 71 tūkst. eiro. Kas tur pieejams?
Šobrīd portālā pieejamas 44 datu kopas. Vakar Rīgas dome, sekojot Latvijas ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju konferences aicinājumam, ievietoja divas jaunas datu kopas. Viena datu kopa reizi diennaktī attēlo pieteikumus bērnu uzņemšanai Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, otra datu kopa satur Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvā teritorijā piešķirto adrešu punktus. “Tie nav oficiālie zemes dienesta dati, bet tie ir tieši paši dati,” zināja teikt T. Ceļmillers.
Atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija, ko var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. Atvērto datu pieeju var attiecināt uz visu informāciju, kuru valsts iestāde publicē, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām, pētījumiem, statistiku, tabulām utt. Pieejas pamatā ir ideja, ka informācija sabiedrībai ir jānodod tādā formā, lai to varētu apstrādāt.
Mežu informācija jau bez maksas
Arī Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs AS “Latvijas valsts meži” savām vajadzībām ir izstrādājis vairākus telpisko datu servisus. Uzņēmums pieņēmis lēmumu lielāko daļu no tiem padarīt brīvi pieejamus arī citiem Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, tā sauktās ĢIS, lietotājiem. Tā, piemēram, brīvi pieejami ir augstumlīkņu dati.
Augstumlīknes klāj gandrīz pusi Latvijas teritorijas, tās pilnībā sedz Kurzemi, lielāko daļu Zemgales, kā arī nelielu daļu Vidzemes un Latgales. Slānis satur informāciju par augstumlīknēm ar divu metru soli. Dati sagatavoti, izmantojot zemes reljefa modeli ar 15 metru izšķirtspēju. Savukārt zemes vienību ģeotelpisko datu slāņi satur informāciju par vairāku meža zemju īpašnieku – SIA “Bergvik Skog”, SIA “Latvijas Finieris mežs”, AS “Latvijas valsts meži” īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajām kadastra vienībām. Brīvpieejā ir dati arī par meža stigām un meža ceļiem, par vairāk nekā 2200 meža ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām u. c.
“Latvijas valsts meži” nenopirktie ģeoprodukti – apmēram 36 tūkst. eiro gadā – tiek ieskaitīti valsts budžetā dividenžu veidā.
“Nav jābūt ĢIS speciālistam ar zināšanām par attiecīgo programmatūru, lai strādātu un izmanotu visus šos servisus – tie visi ir pieejami www.lvmgeo.lv/kartes,” norādīja “Latvijas valsts mežu” speciālists Rolands Rihters. Viņš arī uzsvēra, ka vietās, kur “Latvijas valsts meži” veic aktīvu saimniecisku darbību, dati tiek atjaunoti regulāri, jo primāri šie dati tiek apkopoti valsts mežu apsaimniekošanai.
