Valsts iestādēs atklāj naudas šķērdēšanu 0
“Revīzijas laikā saņēmām signālus un guvām pārliecību par to, ka krīze vismaz valsts pārvaldes iestādēs ir beigusies, jo mēs atkal sākam redzēt tādus izdevumus, kādu noteikti nebija krīzes gados,” sacīja Valsts kontroles (VK) padomes pārstāve Marita Salgrāve, iepazīstinot ar VK veiktajām revīzijām ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes iestādēs 2012. gadā.
Lūk, daži piemēri, kas liecina, ka VK jāpievērš arvien lielāka uzmanība valsts naudas tēriņu lietderības jautājumam. Vides un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija un Ekonomikas ministrija atļāvusies iepirkt nesamērīgi dārgus mobilos telefonus, planšetdatorus un portatīvos datorus. M. Salgrāve: “Mūsuprāt, šo iekārtu cena nav samērojama ar to iepirkšanas mērķi – nodrošināt normālu saziņu un strādāt ar elektroniskajiem dokumentiem ārpus biroja. Mēs nevaram apgalvot, ka līdzīgu izšķērdīgu tēriņu nav citās valsts iestādēs, jo šā veida revīziju veicām izlases kārtībā.” Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs pēc revīzijā konstatētā izšķērdīgā fakta izdevis rīkojumu atļaut iepirkt mobilos telefonus cenā līdz 150 latiem.
Bet VK revidents Aivars Ērglis secināja, ka joprojām valstī aktuāls ir tā sauktais “zemeņu kūku jautājums”. 2011. gada vasarā likumdevējs nonāca pie pārliecības, ka valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi nav paredzēti kolektīvo pasākumu rīkošanai, un laboja likumu. Tomēr ne visu iestāžu vadītāji šo likumdevēja principiālo nostāju pamanījuši vai, iespējams, nav atraduši spēku, lai to ievērotu, atzina A. Ērglis.
Piemēram, Tieslietu ministrijai padotais Valsts zemes dienests 2012. gada decembrī darbinieku kolektīvā pasākumā Latviešu biedrības namā konditorejas izstrādājumu iegādei un ar vakara vadīšanu saistītajiem izdevumiem iztērējis 5273 latus.
Savukārt Zemkopības ministrijai padotajā Valsts mežu dienestā darba jautājumiem veltītu sanāksmju laikā darbiniekiem tika rasta iespēja cienāties ar konditorejas izstrādājumiem un citu pārtiku par 2200 latiem. Mazāku summu – 870 latus – par telpu nomu, pārtiku un citām precēm atvēlējis arī Ekonomikas ministrijai padotais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, lai rīkotu plānošanas un pārskata sanāksmi.
VK pamatīgi pievērsusies arī iepirkuma jautājumiem un secinājusi, ka jo-projām tiek pieļauti būtiski likuma pārkāpumi. Piemēram, Valsts meža dienests 2012. gadā veicis apjomīgu apvidus un ugunsdzēsības automobiļu iegādi. Konkursa nolikumos netika precizēts pārdevējam maksājamā avansa apmērs, par to runāts, tikai slēdzot līgumu. Tādējādi apvidus automobiļu konkursa uzvarētājam avansā samaksāti 40 procenti no līguma summas jeb ap 570 tūkstošiem latu. Tikpat lielu avansa maksājumu saņēmis arī ugunsdzēsības automobiļu konkursa iepirkuma uzvarētājs, lai gan savā pieteikumā bija prasījis tikai 15 procentus. Turklāt abos minētajos iepirkumos Valsts meža dienests neprasīja līguma izpildes garantijas. Ja citi tirgus dalībnieki būtu zinājuši par iespējām pieņemt tik dāsnus avansus, kā arī negarantēt līguma izpildi, droši vien būtu saņemts vairāk piedāvājumu un, iespējams, par zemākām cenām, kas mums ļautu taupīt budžeta līdzekļus, secina VK revidenti.
VK ar līdzīgu situāciju saskārusies Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Tā noslēgusi līgumu apmēram viena miljona latu apmērā par valsts robežas demarkācijas darbiem. Tūdaļ pēc līguma noslēgšanas radīti izpildītājam labvēlīgāki nosacījumi. Turklāt aģentūra samaksājusi aptuveni 92 tūkstošus latu par neveiktiem darbiem.
Tomēr pēc VK iejaukšanās bija iespēja šos līdzekļus operatīvi atgūt, atskaitot tos no nākamā maksājuma.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pastāstīja, ka VK sniegusi atzinumu ar iebildēm un informējusi Ģenerālprokuratūru par konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Labklājības ministrijas padotības ie- stādē – Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Tur konstatētas krāpnieciskas darbības ar aģentūras resursiem. Neesot skaidrs, vai uzrādītie ieņēmumi – kopumā 455 810 latu – atbilst iestādes sniegto pakalpojumu apjomam. Ar šo jautājumu būs jātiek galā prokuratūrai.
Valsts kontroliere atzina, ka kopumā revīziju rezultāti uzlabojas. Salīdzinājumā ar 2011. gadu pieaudzis to iestāžu skaits, kurās VK nav konstatējusi nepilnības grāmatvedības uzskaitē un iekšējās kontroles sistēmās.
