Valsts iestāde zaudē 2 miljonu eiro prasībā pret vēja tuneļu ražotājiem 6
Šī gada 17.oktobrī Augstākās tiesas Civillietu departaments atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta LIAA prasība nepilnu divu miljonu eiro apmērā pret SIA “Gaisa sporta sertifikācijas centrs” bijušo valdes locekli Ivaru Beitānu, kā arī Reini Rūtentālu un Kārli Marku.
Tādējādi iepriekš publiski izskanējušais strīds starp LIAA un Ivaru Beitānu beidzies ar LIAA zaudējumu.
Kā informēja Ivara Beitāna pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, pēc 6 gadu tiesāšanās ir noslēgusies tiesvedība Jelgavas vēja tuneļa lietā starp LIAA un “Aerodium” īpašniekiem.
LIAA ir zaudējusi visās trijās tiesu instancēs, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams, uzsver J. Kārkliņš.
Viņš atzīmē, ka jau no paša sākuma esot bijis skaidrs, ka minētā LIAA prasība ir nepamatota un rada liekus un bezjēdzīgus LIAA tēriņus.
“Neskatoties uz zaudējumu jau pirmajā instancē, LIAA turpināja tiesāšanos, pārsūdzot spriedumu, t.sk., arī tai nelabvēlīgo otrās instances tiesas spriedumu. Pēc vairāku gadu tiesvedības Augstāka tiesa apstiprināja mūsu jau sākotnēji pausto pozīciju, ka celtā prasība ir pilnībā nepamatota,” norāda advokāts.
Ivars Beitāns papildina, ka LIAA pirms vairākiem gadiem uzsākto tiesvedību pret viņu saista ar Pasaules “Expo” paviljona būvniecības laikā izcēlušos publisko strīdu starp viņu un LIAA vadītāju Andri Ozolu.
Toreiz Ekonomikas ministrs Artis Kampars atstādināja LIAA vadītāju no “Expo” Latvijas paviljona virsuzraudzības. Šo funkciju pārņēma Ekonomikas ministrija.
Tomēr A. Ozols nenomierinājās un savu negāciju turpināja publiski izgāzt uz “Aerodium” kompāniju un īsi pēc “Expo” beigām LIAA uzsāka tiesvedību pret “Aerodium” saistīto uzņēmumu “Gaisa Sporta Sertifikācijas Centrs” (GSSC).
Rezultātā GSSC bija spiests pasludināt maksātnespēju un vēja tunelis tika pārdots atklātā izsolē.
“Šis ir spilgts piemērs, kā viens ierēdnis, izmatojot sagrozītus faktus, melus, viltus ekspertus un savu stāvokli valsts iestādē, bezjēdzīgi tērē valsts līdzekļus, lai iestādes vārdā vērstos pret uzņēmējiem savu personīgo aizvainojumu vai interešu kārtošanai.”
Pēc I. Beitāna teiktā, nožēlojami ir arī tas, ka tieši LIAA ir iestāde, kas pēc sava gara un būtības ir paredzēta uzņēmēju atbalstam. Tai pat laikā šī iestāde ir tieši rīkojusies pretēji tās uzdevumiem.
“Kamēr LIAA savu enerģiju un valsts resursus veltīja, lai mūs salauztu un pazemotu virknē tiesvedību, “Aerodium” turpināja darbu. Absurdi šodien skan apgalvojumi, ka Jelgavas vēja tunelis bija darboties nespējīgs (par ko sākās šī tiesvedība), jo tieši šo tuneli izmantoja gan Džekijs Čans, gan “Disney” kompānija akrobātu treniņiem. Pēc izsoles šis konkrētais tunelis tika pārvests uz Ķīnu un turpina veiksmīgi darboties.”
LIAA prasības pamatā bija apstākļi, ka 2006.gada 20.decembrī starp LIAA un GSSC tika noslēgts līgums par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu.
Tā kā projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu, LIAA izmaksāja atbildētājai atbalsta finansējumu 1 346 386 latu apmērā, no kura vairāk nekā puse bija Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums, bet pārējais Latvijas finansējums.
Tomēr vēlāk, 2011.gadā LIAA pieņēma lēmumu par finansējuma atmaksāšanu, pamatojoties uz to, GSSC nav sasniedzis plānotos rezultātus saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to LIAA ieskatā īstenotajā projektā tika veiktas būtiskas izmaiņas un bija pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.
2012.gadā LIAA vērsās ar prasību tiesā pret GSCC bijušajiem valdes locekļiem Ivaru Beitānu, Reini Rūtentālu un Kārli Marku par 1 346 386 latu (1 916 836,56 EUR) solidāru piedziņu.
Gan pirmās, gan otrās instances tiesas LIAA prasību pilnībā noraidīja. Pēc vairāku gadu tiesāšanās š.g. 17.oktobrī AT Civillietu departaments noraidīja LIAA lūgumu ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi AT Civillietu departaments atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta LIAA prasība.
Zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Vidzemes apgabaltiesas spriedumā, kurš stājies spēkā, secināts, ka Latvijas valsts un Eiropas Savienības atbalsta veidā saņemtais finansējums, saskaņojot ar pašu LIAA, izlietots projekta mērķu sasniegšanai un tas nav bijis izsaimniekots.”
Uzņēmuma attīstību un izaugsmi aizkavējuši, tostarp tādi apstākļi kā 2008.-2009.gadu pasaules ekonomiskā krīze un iedzīvotāju maksātspējas krišanās.
Līdz ar to Vidzemes apgabaltiesa secinājusi, ka LIAA prasība ir noraidāma, jo lietā nav iespējams konstatēt, ka Ivara Beitāna, Reiņa Rūtentāla un Kārļa Marka rīcība ir bijusi pretēja saprātīgai komercapgrozības praksei, un ka viņi ir pieņēmuši lēmumus, kas būtu pretēji krietna un rūpīga saimnieka rīcībai.
Savukārt AT Civillietu departaments 2018.gada 17.oktobra lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību norādījis, ka Vidzemes apgabaltiesa ir vispusīgi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un, pareizi kvalificējot starp pusēm pastāvošās tiesiskās attiecības, izšķīrusi strīdu pēc būtības.
Tāpat advokāts J. Kārkliņš norādīja, ka “pašlaik saistībā ar šiem pašiem notikumiem tiek izskatīta krimināllieta pret Ivaru Beitānu, un Augstākās tiesas izdarītie secinājumi civillietā pēc būtības norāda, ka arī izskatāmā krimināllieta ir pilnīgi nepamatota un ir lieka valsts resursu tērēšana”.
“Aerodium” ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar vertikālo vēja tuneļu ražošanu izklaides industrijai, šovbiznesam un militārajiem klientiem.
Uzņēmuma radītās tehnoloģijas ir izmantotas vairāk kā 40 pasaules valstīs, tai skaitā ASV, Kanādā, Ķīnā, Argentīnā, Spānijā, Itālijā, Indonēzijā, Marokā, Apvienoto Arābu Emirātos, Lielbritānijā, Francijā un citur.
“Aerodium” klientu vidū ir tādi pasaules zīmoli kā “Disneyland”, “Warner Brothers”, “Red Bull”, “Mercedes Benz”, “Guinness World Records”, un slaveni aktieri, piemēram, Toms Krūzs un Džekijs Čans un citi.
Pēdējo piecu gadu griezumā “Aerodium” uzņēmumu grupa ir ienesusi Latvijas ekonomikā vairāk nekā 32 miljonus eiro un samaksājuši nodokļos vairāk par 2 miljoniem eiro.
