Kas seko līdzi atkritumu plūsmai? 3
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) šaubās, vai būtu lietderīgi nolietoto riepu apsaimniekošanu uz 10 gadiem nodot tikai vienam apsaimniekotājam, kurš tad vienīgais lemtu, par kādu cenu nodot tās pārstrādei. Drīzāk apsaimniekošana jānodod valsts rokās. Viņaprāt, sadzīves atkritumu problēma ir daudz smagāka, tās nav tikai nolietotās riepas. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur sadzīves atkritumus joprojām uzglabā poligonos, radot piesārņojumu videi. Deputātam radies iespaids, ka VVD tikmēr sarakstās ar uzņēmumiem, kamēr tie bankrotē un vairs nav kam prasīt atbildību vai piedzīt naudu par dabai nodarīto kaitējumu.
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts uzskata, ka problēmas un kaitējumu videi veicina Valsts vides dienesta avansā izsniegtās atkritumu apsaimniekošanas vai ievešanas atļaujas cerībā, ka to saņēmēji izdarīs to, ko ir apņēmušies. Viņaprāt, nolietoto riepu pārstrādātājiem jābūt skaidram plānam, ko no tām saražos vai kā tās izmantos pēc pārstrādes.
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns gribēja noskaidrot, vai pēc nesen Jūrmalā atklātās nelegālās izgāztuves, tāpat SIA “Riepu bloki” izveidotās riepu glabātavas Rīgā, Starta ielā, Kaspars Gerhards esot vērtējis VVD vadītājas Ingas Koļegovas darbību. “Šādas nelegālas glabātavas to izveidotājiem ir izdevīgs bizness, pēc tam var pieteikt maksātnespēju un pazust. Bet atkritumi un dabai nodarītais kaitējums jānovērš valstij par nodokļu maksātāju naudu. Ja nelegālās izgāztuves sakopšanai un piesārņojuma novēršanai Jūrmalā bija vajadzīgi 700 000 eiro, cik būs nepieciešams citu vietu sakopšanai? Vai VVD vispār seko, kur aizved un kā uzglabā riepas un citus sadzīves atkritumus?” jautā deputāts.
Jālabo likumi
Lai novērstu atkritumu ievešanu no citām valstīm, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) ierosina labot Atkritumu apsaimniekošanas likumu, nosakot, ka atkritumus Latvijā var ievest tikai licencēts pārstrādātājs, kuram būtu pienākums tos pārstrādāt sešu mēnešu laikā. Ja ievestos atkritumus ievestu īslaicīgai uzglabāšanai kādam starpniekam, tad tam būtu jāiesniedz VVD neatsaucama bankas garantija vai jāiemaksā Valsts kasē depozīts dabas resursu nodokļa apmērā, kāds būtu jāmaksā par noteikta atkritumu apjoma apglabāšanu poligonā. Saeimas deputāts aicina VARAM ātrāk ķerties pie grozījumu sagatavošanas šajā un citos tiesību dokumentos, kurus Saeimā varētu pieņemt jau līdz šā gada beigām un kuri būtu spēkā no 2018. gada 1. janvāra.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālā komisija konceptuāli atbalstīja VARAM piedāvātos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Dabas resursu nodokļa likumā.
