Riepu kalni, riepu lejas. Valsts grib organizēt apsaimniekošanas monopolu 3
Lai novērstu jaunu, legālu un nelegālu riepu kalnu veidošanos, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards rosina no 2019. gada 1. janvāra nolietoto riepu apsaimniekošanu uz 10 gadiem nodot tikai vienam apsaimniekotājam, kuru izvēlētos konkursa kārtībā. Konkursa nolikumā būtu iekļauti nosacījumi par riepu pārstrādes jaudu un nodrošināšanu Latvijas teritorijā.
Tādējādi būšot viens uzņēmums, kuru Valsts vides dienests (VVD) varēšot stingrāk uzraudzīt, un būšot zināms, kādi ir savākto nolietoto riepu apjomi, kur tos uzglabā un kam aizved pārstrādei. Tāpat ar finansiālu instrumentu palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas teritorijā savāktajām riepām ir pārstrādes prioritāte.
Savukārt riepu tirgotājiem, kuru valstī esot ap 40, ar apsaimniekotāju būs jānoslēdz līgumi vai jāmaksā dabas resursu nodoklis – 660 eiro par tonnu. Riepu problēmu tirgus pats nav varējis sakārtot, tāpēc nepieciešama valsts stingrāka uzraudzība, atzina ministrs.
Riepu pārstrādē plānots arī piemērot zaļā iepirkuma principus, kas paredzēs pārstrādāto riepu materiālu izmantot ceļu būvē, sporta laukumu labiekārtošanā. Arī publiskajos iepirkumos augstāku vērtējumu varētu iegūt gumijas izstrādājumi, kas izgatavoti, pārstrādājot riepas.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības lietās Alda Ozola vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina, ka riepu kalni aug tāpēc, ka riepas nav kur likt. Ar šo problēmu saskaras arī citās Eiropas valstīs. Ik gadu Latvijā ieved ap 20 tūkstošiem tonnu jaunu autoriepu, bet trūkst uzņēmumu, kas gribētu pievērsties nolietoto riepu pilnīgai pārstrādei, pārstrādāto materiālu izmantojot jaunu produktu, piemēram, bituma ražošanā.
Pārstrāde neatmaksājas tāpēc, ka par riepu savākšanu un nodošanu apsaimniekošanas uzņēmumi negrib maksāt. Kādu daļu nolietoto riepu līdz šim pieņēma Brocēnu cementa ražotnē “Cemex”, kur tās sadedzināja. Bet, tā kā cementa ražošanas apjomi samazinājušies, riepas dedzināšanai vairs nevajagot arī tam. Vēl kādu daļu riepu dažos uzņēmumos sapresē, kas tik un tā nenovērš sapresēto materiālu uzglabāšanu un vides piesārņošanu.
VARAM vēlas ieviest maksimālo atkritumu uzglabāšanas ilguma noteikšanu. Uzņēmumiem par neatbilstoši uzglabātiem atkritumiem varētu noteikt maksimālo termiņu, kura laikā jāsatīra teritorija. Ministrija arī aicina noteikt, ka atkritumu gala saņēmējs nevar būt atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks. Visiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas valstī ieved atkritumus vai otrreizējās izejvielas, tiks prasītas finansiālās garantijas.
