Valsts galvos par jaunajām ģimenēm 9
Valsts piesola galvojumus jaunajām ģimenēm, kas gribētu ņemt kredītus pirmā mājokļa iegādei. Galvojums segtu daļu no pirmās iemaksas. Ģimenei pašai būtu jāmaksā atlikusī daļa, kā arī pats kredīts.
Par noteikumiem vēl jāvienojas
Noteikumus galvojumu piešķiršanai vienlaikus gatavo gan Ekonomikas ministrijā, gan Finanšu ministrijā. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova stāsta, ka ministrija piedāvā galvojumu 20% apmērā jebkurai ģimenei neatkarīgi no bērnu skaita (maksimālais galvojuma apmērs 20 000 eiro).
Savukārt Finanšu ministrijā uzskata, ka jāievēro bērnu skaits ģimenē. Kredītņēmējam ar vienu bērnu galvojuma apmērs būtu 10% (maksimālais galvojuma apmērs 10 000 eiro); ar diviem bērniem – 15% (maksimālais galvojuma apmērs 15 000 eiro), savukārt ar trīs bērniem – 20% (maksimālais galvojuma apmērs 20 000 eiro).
Kādi tie būs, par to ministrijām gan vēl būšot jāvienojas.
Galvojumu skaits neskaidrs
Tiklīdz ministrijās izstrīdēsies par noteikumiem, būšot skaidrs, cik galvojumu būs iespējams.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis agrāk publiski paudis, ka pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm valsts varētu galvot 1000 darījumus 2 miljonu eiro apmērā. Savukārt Finanšu ministrijā rēķinājuši, ka šī atbalsta ietvaros varētu piešķirt 1000 galvojumus par kopējo saistību apmēru līdz 6 314 000 eiro. Šie aprēķini veikti, balstoties uz mainīgu galvojuma apmēru atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders saka, ka pašlaik sagatavotie priekšlikumi neparedz ne vecuma ierobežojumu, ne arī to, ka ģimenei jābūt oficiāli reģistrētai. “Šādas prasības nebija arī no 2007. līdz 2009. gadam īstenotajā galvojumu programmā. Tās ietvaros valsts piešķīra galvojumus gan dzīvokļu, gan ģimenes privātmāju iegādei vai būvniecībai. Vai jaunie valsts galvojumi būs paredzēti arī ģimenēm ģimenes privātmāju iegādei, par to vēl līdz galam neesam izsprieduši,” viņš piebilst.
Galvojumus izsniegtu Latvijas Attīstības finanšu institūcija “Altum” (agrākā Hipotēku un zemes banka). Galvojumu izsniegšana notiktu līdzīgi kā agrāk īstenotās galvojumu programmas ietvaros, proti, kredītņēmējs vērsīsies tajā kredītiestādē, kas ar “Altum” būs noslēgusi sadarbības līgumu. “Altum” dos galvojumu pēc tam, kad aizdevējs būs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts un “Altum” būs saņēmusi galvojuma pieteikumu.
Pašlaik tiekot plānots, ka jaunā galvojumu programmas darbība varētu tikt sākta līdz šā gada 1. jūlijam.
Par atbalstu lielas šaubas
“Daudzām jaunajām ģimenēm pati lielākā problēma sava mājokļa iegādē ir pirmā iemaksa. Ja ar šo valsts galvojumu vien mazliet sarūk tikai daļa no pirmās iemaksas, diezin vai tas būs liels atspaids,” šaubās Krimuldas novada iedzīvotājs, jaunās ģimenes galva Oskars Briedis. Viņaprāt, atbalsts jaunajām ģimenēm būtu krietni jūtamāks, ja ar valsts palīdzību jaunajiem pašiem nebūtu jāiemaksā šī pirmā iemaksa.
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata, ka Ekonomikas ministrijas gatavotā valsts atbalsta programma nekā nepalīdzēs jaunajām ģimenēm iegādāties mājokli. Viņaprāt, tā neradīs lielāku rosību arī nekustamo īpašumu tirgū, uz ko, iespējams, tēmē Ekonomikas ministrijā.
Kā viņš skaidro, valsts galvojums būs spēkā tikai tad, ja jaunā ģimene, nespēdama maksāt kredītu, pieteiksies maksātnespējai. Tā kā Maksātnespējas likuma grozījumu projektā paredzēts tā sauktais “nolikto atslēgu princips”, proti, ja kredīta ņēmējs nespēj maksāt, viņš izvācas no dzīvokļa un ir brīvs no kredīta saistībām, banku kreditēšanas noteikumi kļūs vēl stingrāki un daudziem dzīvokļi vēl nepieejamāki. Ja bankās turpmāk izsniegs kredītus, kas nepārsniegs 60 procentus no pirkuma summas, no šādiem valsts galvojumiem nebūs lielas jēgas.
