Valsts galvos par ģimenēm ar bērniem 2
Šogad varētu sākt īstenot ilgi gaidīto valsts atbalstu jaunajām ģimenēm ar bērniem, kuras gribētu ņemt kredītus jau gatava pirmā mājokļa iegādei vai jauna būvēšanai. Valsts galvojums nosegtu daļu no pirmās iemaksas, ģimenei pašai būtu jāsamaksā atlikusī daļa, kā arī pats kredīts.
Tādējādi ģimenēm ar bērniem atvieglotu pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Par to vakar lēmusi valdība, apstiprinādama Ekonomikas ministrijas iesniegtos noteikumus par valsts galvojumiem personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki nepilngadīgi bērni. Tie paredz, ka galvojuma apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē – ja ģimenē ir viens bērns – 10% apmērā (maksimālais galvojuma apmērs – 10 000 eiro); ja ģimenē ir divi bērni – 15% (maksimālais galvojuma apmērs – līdz 15 000 eiro); ja ģimenes apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni – 20% (maksimālais galvojuma apmērs – līdz 20 000 eiro). Sagatavotie noteikumi neparedz ne vecuma ierobežojumu, ne arī to, ka laulībai jābūt oficiāli reģistrētai. Ekonomikas ministrijā sākumā gan bija iecerēts, ka galvojumu 20% apmērā piedāvātu jebkurai ģimenei neatkarīgi no bērnu skaita ar maksimālo galvojuma apmēru 20 000 eiro. Bet uz galvojuma apmēru pēc bērnu skaita uzstāja Finanšu ministrija.
Galvojumus ģimenēm ar bērniem izsniegtu Latvijas Attīstības finanšu institūcija “Altum” (agrākā Hipotēku un zemes banka). Darījuma procedūra notiktu līdzīgā veidā kā no 2007. līdz 2009. gadam īstenotās galvojumu programmas ietvaros: aizņēmējs dosies uz to komercbanku, kas būs noslēgusi ar “Altum” sadarbības līgumu. Valsts akciju sabiedrība “Altum” dos galvojumu pēc tam, kad: būs saņēmusi galvojuma pieteikumu; aizdevējs būs rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts vai jau būs piešķīris aizdevumu; “Altum” izsniegs galvojumus uz laiku līdz 10 gadiem.
Galvojumiem pašlaik gan paredzēti vien 332 678 eiro. Tas ir krietni mazāk par ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska agrāk publiski pausto, ka pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm valsts varētu izsniegt galvojumus divu miljonu eiro apmērā. Galvojumiem paredzēto summu cer palielināt no ienākumiem, ko valsts sāktu saņemt ar šā gada 1. septembri par uzturēšanās atļaujām ārzemniekiem, kuri Latvijā iegādājas nekustamos īpašumus. Ekonomikas ministrijā plāno, ka šādus galvojumus varētu saņemt aptuveni 220 ģimenes.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa atzīst, ka pirmā iemaksa, ko prasa bankās, izsniedzot kredītus mājokļu iegādei, daudzām ģimenēm ir nepārvarams šķērslis. Pēc viņas vadītajā institūtā veiktajiem optimistiskajiem aprēķiniem, lai sakrātu pirmajai iemaksai, ģimenei Rīgā būtu vajadzīgi pieci līdz septiņi gadi, atlicinot vismaz 10% no ģimenes ienākumiem. Taču daudzām ģimenēm šādu uzkrājumu veidošana pirmajai iemaksai var ieilgt pat līdz 10 gadiem. Tāpēc esot apsveicami, ka valsts mēģina kaut mazliet nogludināt ceļu uz mājokļa iegādi. A. Kauliņa gan piebilst, ka valsts atbalsts nenozīmē, ka turpmāk mājokļa iegādei ģimene varēs iztikt bez iekrājumiem. Piemēram, 70 kvadrātmetru padomju laikā celta dzīvokļa iegādei Rīgas mikrorajonā divu bērnu ģimenei pirmajai iemaksai un darījuma procedūrai tik un tā būs vajadzīgi aptuveni 6000 eiro. Tāpat jāņem vērā, ka plānotā minimālā aizņēmēja pirmā iemaksa ir 5%.
“Apsveicami, ka šī valsts atbalsta programma neierobežo mājokļa veidu,” spriež “Swedbank” pārstāve, “kaut arī dzīvoklis jaunā namā ir salīdzinoši labāks ieguldījums, lielai iedzīvotāju daļai tas diezin vai būs pa kabatai. Piemēram, iegādājoties 70 kvadrātmetru dzīvokli padomju laikā uzceltā daudzstāvu namā Rīgā, kredīta maksājums būtu ap 190 eiro mēnesī. Bet jaunajā projektā Rīgas mikrorajonā – jau ap 350 eiro mēnesī.”
Viņasprāt, no šī valsts atbalsta paši lielākie ieguvēji tomēr būšot jauno mājokļu pircēji tāpēc, ka tieši jaunajos projektos pirmās iemaksas lielākoties ir mazākas.
