Valsts ekonomiskie rādītāji uzlabojas, kompensāciju prasītāji tūlīt klāt 0
Ir tāda dīvaina tēma Latvijas politiski sabiedriskajā dzīvē. Kā spoks tā klīst apkārt, ik pa laikam par sevi atgādinot. Tādos brīžos plašsaziņas līdzekļi atslēdz arhīvus, lai vecajās mapītēs atcerētos, kad bija tā reize, kad spoks pirmo reizi uzradās mūsu pusē, un kāda ir viņa parādīšanās hronoloģija gadu griezumā. Runa ir par tā saucamo ebreju īpašumu kompensāciju jautājumu.
Maija vidū Ministru prezidenta birojā saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kurā uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju. Jāatgādina, ka šis jautājums parādījās arī iepriekšējo (Kalvīša un Godmaņa) valdību darba kārtībā un pat reiz nonācis līdz balsojumam Saeimā, taču ticis noraidīts. Argumenti gan par, gan pret ir uzklausīti ļoti daudzas reizes, un šajā ziņā nekas nav mainījies. Tad kāpēc par to atkal tiek atgādināts?
Galvenais iemesls acīmredzot ir tas pats, kas nupat licis sarosīties arodbiedrībām, pieprasot dažādu nozaru darbinieku algu paaugstinājumu. Latvijas valdība ir sākusi zīmēt rožainas ainas ar pārpildītiem nodokļu plāniem un pozitīviem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, bet tās nu ir ziņas, kas tiks saklausītas bez liekas atkārtošanas. Ja valdība pateikusi “Mums ir nauda!”, tad ilgi nebūs jāgaida, kad dažādi interesenti sāk pulcēties kases tuvumā. Krīzes un jostu savilkšanas brīdī šāda rīcība tiktu uzskatīta par bezkaunību, bet tagad par to var neuztraukties.
Kā noprotams no amatpersonu izteikumiem, kompensāciju prasītājiem pagaidām pieklājīgi atteikts, taču skaidrs, ka šis spoks mūs tik viegli nepametīs.
