Monika Zīle: Kad krēsls dabūts, visi zeltamutes interesi par vēlētāju zaudē. Teiksi, nav taisnība? 0
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās mana jaunības draudzene balsojusi par “No sirds Latvijai”. Tagadējo izvēli viņa pagaidām glabā noslēpumā, bet skaidrs, ka “NSL” zaudējusi pievilcību: pilnīgi nekas no tā, ko zem Sudrabas kundzes karoga sanākušie plānoja, neesot īstenojies.
Kad bilstu, ka jau pirmajā 12. Saeimas darba gadā vajadzēja pieprasīt “NSL” atskaiti par skaisto nodomu piepildīšanas gaitu, draudzene uzšvirkst: brauciens uz Rīgu maksā naudu un vienkāršs pensionārs Jēkaba ielas namā nemaz netiek! Saki, varēja konkrēto tautas kalpu paaicināt uz savu pagastu? Nu-u… Tā jau šis atskries, kad krēsls dabūts. Pēc tam visi zeltamutes interesi par vēlētāju zaudē. Teiksi, nav taisnība? – viņa tincina ar īstas lauku sievas krampi.
Draudzības saglabāšanas vārdā piekrītu.
Tiesa, neaiztaupot piebildi, ka deputātu vienaldzībā ir paša vēlētāja liela vaina. Sakiet, vai pazīstat kādu, kurš atsacītos pieskatīt kaut vai malkas nojumes uzsliešanai salīgtus celtniekus?… Bez šaubām, muļķīgs jautājums. Jo nevar taču zināt, vai meistaru kvalifikācija realitātē izrādīsies atbilstoša izcilajiem pašraksturojumiem – iespējams, nemāk naglu dēlī taisni iedzīt un daudz kas būs jāpārtaisa. Neviens prātīgs saimnieks tādas lietas neatstāj pašplūsmā sava privātā īpašuma ietvaros. Valsts mērogā notiek pretējais.
Šis pats visnotaļ prātīgais pilsonis, biļetenu balsošanas urnā mezdams, taču noalgo valsts nama celtniekus un pēc tam četrus gadus ļauj viņiem darboties, kā nu kuru reizi sanāk. Ļoti daudzos gadījumos šo svarīgo pienākumu uzticējušais pat neinteresējas, tieši kuri viņa atbalstītās listes pārstāvji saņēmuši deputātu mandātus. Taču pilnīgi iespējams, jau drīz pēc vēlēšanām pilsonis piekritīs apgalvojumam, ka Saeimas nams noslēpumaini ietekmē tautas kalpu personību, kas deputāta krēslā strauji mainās līdz nepazīšanai. Uz slikto pusi, vairs ne vēsts no dāsnuma un sirsnības. Atkal nav trāpījušies īstie…
Pirms dažām dienām Valsts prezidents Raimonds Vējonis 12. Saeimas darba vērtējumam izmantoja diplomātisku mērauklu: esot varējuši strādāt labāk. Elektorāts, jo īpaši ārpus lielpilsētām, izsakās skarbāk un prāto, vai nesalīgt citus valsts nākotnes ēkas celtniekus. Tādas tiesības vēlētājam ir. Bet viņam, par jebkuru sarakstu balsojušam, arī jāapzinās sava atbildība par jaunās Saeimas kvalitātēm.
Diemžēl pie mums vēl nav izveidojusies tradīcija parlamentāriešiem regulāri atskaitīties sava vēlēšanu apgabala cilvēkiem, un tā neradīsies bez pašu balsotāju pieprasījuma informēt par kampaņā skanējušo solījumu izpildes gaitu. Šīs pagaidām nerealizētās vēlētāju iespējas kontrolēt deputāta darbu gan piebremzētu daža laba populista zirgus, gan stiprinātu parlamenta saikni ar sabiedrību.
