Valsts drošības dienests: Krievijai problēmas “rūpēs” par tautiešiem ārvalstīs iesaistīt jauniešus 5
Viena no Krievijas ieilgušām problēmām darbā ar tā sauktajiem tautiešiem Latvijā ir nespēja piesaistīt jauniešu interesi, savā pagājušā gada darbības pārskatā norāda Valsts drošības dienests (VDD).
VDD norāda, ka Krievijas politikas plānošanas dokumenti plaši deklarē tā saukto tautiešu aizsardzību ārvalstīs. Tomēr realitātē Krievijai tā sauktie tautieši ir nepieciešami vien kā atbalsts agresīvās politikas īstenošanai.
Pirmkārt, “rūpes” par tautiešiem ārvalstīs ir noderīgs iekšpolitikas instruments, ar ko novērst uzmanību no sociālajām un ekonomiskajām problēmām.
Otrkārt, ar tautiešu rokām Krievija netieši var iejaukties citu valstu iekšpolitikā – ietekmējot politisko dienaskārtību, imitējot pilsoniskās sabiedrības aktivitāti, veidojot sabiedrisko domu.
Treškārt, tautieši Krievijai ir vitāli nepieciešami arī globālu procesu ietekmēšanai no šķietami neitrālām pozīcijām – lai panāktu Krievijai izdevīgu lēmumu pieņemšanu starptautiskajos forumos un organizācijās.
Šo iemeslu dēļ tautiešu atbalsta fondi un finanšu instrumenti tiek ieguldīti Krievijas ietekmes aģentos, neatkarīgi no etniskās saiknes pastāvēšanas, norāda VDD.
Latvijā tā sauktie tautieši aizvadītajā gadā tika ekspluatēti, lai atbalstītu Krievijas centienus “pierādīt” šeit it kā valdošo “rusofobiju”, “nacisma un fašisma atdzimšanu”, “krievu tiesību pārkāpumus” un citus Krievijas interešu īstenošanai nepieciešamos vēstījumus.
Uzskatāms piemērs bija tā saukto tautiešu izmantošana marginālos “protesta” pasākumos un Krievijas propagandas sižetos par Baltijas valstīs notiekošo “spiegu māniju”, “raganu medībām”, “specdienestu atriebību un savas pastāvēšanas attaisnošanu”, “rusofobisko un etnokrātisko Latvijas režīmu”, “vārda brīvības ierobežojumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem”.
Viena no Krievijas ieilgušām problēmām darbā ar tā sauktajiem tautiešiem Latvijā ir nespēja piesaistīt jauniešu interesi. Šo jautājumu Krievijas tā saukto tautiešu politikas pārstāvji ilgstoši aktualizējuši dažādos formātos Krievijā un ārpus tās robežām, arī LSOP organizētajos pasākumos Latvijā.
Aizvadītajā gadā VDD identificēja jaunus centienus konsolidēt jauniešus ap tautiešu institūtu Latvijā.
Ar Krievijas diplomātiskā korpusa pārstāvju tiešu un pastarpinātu atbalstu tika virzīta ideja par jauna nereģistrēta veidojuma – Latvijas Jauniešu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomes (LJSOKP) – dibināšanu. Par nereģistrētā veidojuma vadītājiem pēc Krievijas vēstniecības Latvijā atzinības tika izraudzīti Aleksejs Vesjolijs, Viktors Urvačovs un Jānis Kuzins.
Jaunā veidojuma dibināšana raisīja izteikti negatīvu pretreakciju no “vecās paaudzes” tautiešu aktīvistiem, jo sevišķi no tā saukto “antifašistu” puses.
Situācija būtiski nemainījās arī pēc aizvadītā gada nogalē Maskavas namā notikušās Krievijas tautiešu jauniešu konferences, kas līdzīgi izcēlās ar saliedētības trūkumu un cīņu par Krievijas institūciju finansējumu. Konference iezīmēja arī šķelšanos jaunizveidotajā LJSOKP – viens no tās dibinātājiem Vesjolijs ar Krievijas vēstniecības atbalstu tika iecelts par pagaidām vēl nenosauktas jaunas jauniešu kustības un sadarbību konsolidējošas organizācijas līderi.
VDD vērtējumā tā saukto tautiešu aktīvistu savstarpējo domstarpību pamatā bija konkurence par finansējumu, kas pašreizējos “taupības apstākļos” arī citos tautiešiem aktuālos jautājumos raisa saspīlējumu, sašķeltību un efektivitātes trūkumu.
Vienlaikus konkurence tā saukto tautiešu vidē ir izdevīga Krievijas interešu īstenošanai Latvijā. Pastiprinoties “cīņai” par finansējuma saņemšanu, pretendentiem būs Krievijai jāpierāda darba efektivitāte, tādējādi palielinot atkarību no Krievijas, uzskata VDD.
Līdztekus aktivitātēm, lai “konsolidētu” jauniešus, Krievija turpināja atvēlēt finansējumu ārvalstu studentu piesaistes programmām Krievijas augstākās izglītības iestādēm, secinājis VDD.
