Valsts drošības dienesta vadītāju Mežvietu atstāj uz otru termiņu amatā 0
Valdība šodien atbalstīja Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja Normunda Mežvieta palikšanu amatā uz otro termiņu.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) šovakar pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Mežvieta darbu vērtē pozitīvi, tāpēc Mežvieta termiņa pagarinājums esot loģisks lēmums.
“Esmu pozitīvi novērtējis viņu un redzu, cik aktīvi un profesionāli tiek veikts darbs. Arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis dienesta darbu pozitīvi novērtējis,” uzsvēra Ģirģens. Tāpat nekāda veida iebildumi par Mežvieta atbilstību amatam nav bijuši nedz no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, nedz arī Ģenerālprokuratūras.
Minētais jautājums tika izskatīts Ministru kabineta slēgtās sēdes daļā.
Jaunā konservatīvā partija šodien pauda “sašutumu” par to, ka Mežvieta atkārtota apstiprināšana šajā amatā esot iecerēta paslepus un prasīja, lai viņš sniedz atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā. Valdības sēdes slēgtajā daļā šī jautājuma dēļ nepiedalījās tieslietu ministrs Jānis Bordāns un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Cits JKP ministrs Tālis Linkaitis ir atvaļinājumā.
Bordāns pirms valdības sēdes slēgtās daļas norādīja, ka JKP nav iebildumu pret konkrētu personu, bet gan veidu, kā amatpersona tiek izvirzīta amatam, proti, lēmums par virzīšanu tiek pieņemts vienas nakts laikā un jautājums tiek skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā.
Ģirģens, komentējot Bordāna lēmumu nepiedalīties lemšanā par VDD vadītāju, norādīja, ka Mežviets jau iepriekš komunicēja ar partiju pārstāvjiem, lai noskaidrotu, vai ir iespējami kādi iebildumi par termiņa pagarinājumu. Tāpat lūgti viedokļi no sadarbības partneriem, un kopumā saņemts pozitīvs novērtējums.
Ģirģens apgalvoja, ka viņam iepriekš bijusi saruna par Mežvietu, kurā sadzirdējis “mazu repliku par darba rezultātu uzlabošanu”. Iekšlietu ministrs aicinājis savu kolēģi “faktus likt galdā, ja ir problēmas”, taču šāda rīcība no Bordāna nav sekojusi.
Iekšlietu ministrs arī skaidroja, ka valdība sēdes slēgtajā daļā ministriem bijusi iespējas uzdot jautājumus. “Bija nodrošināts viss, un nekas netika slēpts,” piebilda ministrs.
Pašu Mežvietu žurnālistiem nebija iespējas satikt un uzdot jautājumus.
Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no valsts drošības iestādes vadītāja amata.
Kariņš: Valdība nesaņēma tādu informāciju, kas liegtu apstiprināt Mežvietu amatā uz nākamo termiņu
Valdība nesaņēma tādu informāciju, kas liegtu Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāju Normundu Mežvietu apstiprināt amatā uz otro termiņu, pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš atturējās vērtēt Jaunās konservatīvās partijas ministru rīcību, pametot valdības sēdes slēgto daļu. Vienlaikus valdības vadītājs norādīja, ka ministri lēmumus var pieņemt, tos apspriežot visam Ministru kabinetam klātesot, savukārt jautājumā par Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā diskusijām bija jānotiek slēgtā sēde, ņemot vērā, ka virkne jautājumu skāra informāciju, kas klasificējama kā valsts noslēpums.
“Valdībā darbojas piecu politisko spēku partneri, un es kā valdības vadītājs cenšos visos jautājumos panākt vienprātību. Reizēm ir tādi jautājumi, kur vienprātību nevar panākt, tomēr valdībai ir jārīkojas un mums amatpersonai ir jāpasaka – viņš varēs turpināt darbu vai nevarēs. Šodien sēde notika, tika uzdoti jautājumi un saņemtas labas atbildes. Vairākums ministru uzskatīja, ka Mežvietam ir jāturpina darbs,” atzina Kariņš.
Viņš piebilda, ka Latvijā ir vairākas kontrolējošās iestādes, kuras piecu gadu garumā vērtē amatpersonu darbu, tomēr līdz šai dienai neviena iestāde vai komisija neesot nākusi klajā ar pārmetumiem par Mežvieta darbu. “Ja ir iebildumi [pret Mežvietu], tad ir jānāk uz sapulci, kur tiek lemts par šo jautājumu,” uzsvēra Kariņš.
Skatieties plašāk LNT sižetā:
Pabriks: Mežvieta neapstiprināšana VDD vadītāja amatā būtu slikts signāls sabiedroto valstu dienestiem
Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja Normunda Mežvieta neapstiprināšana amatā uz otro termiņu būtu slikts signāls Latvijas sabiedroto valstu dienestiem, aģentūrai LETA pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Ministrs, komentējot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) lēmumu nepiedalīties valdības sēdes slēgtajā daļā, kurā lemts jautājums par Mežvietu, klāstīja, ka politiskā spēka lēmums “atstājis rūgtas mieles”.
“Šajā jautājumā bija jāieklausās iekšlietu ministra [Sanda] Ģirģena viedoklī, kurš drošības dienesta darbu novērtēja pozitīvi. Arī no Aizsardzības ministrijas puses vērtējums ir labs, un ir zināms, ka laba sadarbības dienestam ar sabiedroto valstu dienestiem. Ja Mežvieta kungs nebūtu pārapstiprināts, tas būtu slikts signāls mūsu sabiedroto valstu dienestiem,” klāstīja Pabriks, JKP rīcību salīdzinot ar “pirmsskolas vecuma līmeņa sadarbību”.
Pēc viņa teiktā, koalīcijai “jāiet uz priekšu”, jo gaidāmi arī citi nozīmīgi lēmumi, piemēram, nākamā gada valsts budžeta apstiprināšana. Arī šiem lēmumiem seko starptautiskie partneri, tāpēc partijām būs jāspēj vienoties.
Arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs vietnieks Jānis Dombrava aģentūrai LETA pauda, ka nozīme būs tam, kā JKP balsos par valsts budžetu. Viņš izteica cerību, ka JKP lēmumam nebūs izšķiroša ietekme uz koalīcijas darbu.
Par Mežvietu publiski ir pieejama skopa informācija
Mežviets VDD (toreiz Drošības policijas) vadītāja amatā ar valdības lēmumu iecelts 2014.gada 28.oktobrī.
Par Mežvietu publiski ir pieejama skopa informācija, vērtē aģentūra LETA.
Viņš 2000.gada sākumā strādājis Aizsardzības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Valsts kancelejā. Valsts ieņēmumu dienestā gadsimta pirmās desmitgades sākumā iesniegtās deklarācijas liecina, ka Mežviets dzīvojis tikai no algas un nelieliem uzkrājumiem, viņam nav bijis parādu, īpašumu un automašīnas. VDD viņš strādā kopš 2005.gada, un kopš tā laika viņa deklarācija publiski nav pieejama.
Mežviets ir dzimis 1973.gadā. Viņš studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē un humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē.
Ar nacionālās drošības jautājumiem Mežviets bijis saistīts kopš 2002.gada, savukārt dienestu Drošības policijā sāka 2005.gadā. Dienesta sākumā Mežviets strādājis ar pretterorisma jautājumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu Drošības policijas Pretterorisma centra un nacionālās pretterorisma sistēmas izveidē un attīstībā.
Karjeras turpinājumā viņa pienākumi bijuši saistīti ar dienesta darba stratēģiskās plānošanas, iegūtās operatīvās informācijas analīzes, kā arī specdienestu starptautiskās sadarbības jautājumiem. Mežviets koordinēja Drošības policijas gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Savu augsto profesionalitāti Mežviets apliecinājis, plānojot sarežģītus augstākā līmeņa drošības pasākumus, iepriekš norādīja VDD.
Mežviets par VDD vadītāju kļuva, jo iepriekšējais dienesta vadītājs Jānis Reiniks paziņoja, ka personīgu apsvērumu dēļ nolēmis no 2014.gada 7.novembra doties izdienas pensijā. Toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) par viņa pēcteci izvēlējās Mežvietu un valdība šo kandidatūru akceptēja.
