Valsts dotācija Dailes teātrim sasniegusi 8,3 miljonus eiro. Kā tie tiks tērēti? 36
Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.
3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes “Rotkho” viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.
4,5 miljoni eiro teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tai skaitā 78 598 eiro paredzēti telpu nomas izdevumu segšanai Valmieras drāmas teātra viesizrāžu nodrošināšanai Dailes teātrī. Savukārt 4,4 miljoni paredzēti teātra pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu teātra Mazās zāles pārbūves projektu un iegādātos pamataprīkojumu.
Dailes teātrī šogad plānoti deviņi jauniestudējumi, no kuriem trīs būs paredzēti bērniem un jauniešiem vecumā līdz 17 gadiem. Iecerēts, ka teātrī taps viens oriģināldramaturģijas iestudējums. 2024.gadā Dailes teātris plāno izrādīt 244 izrādes, kuras apmeklēs ne mazāk kā 119 867 skatītāju. Ārvalstīs Dailes teātris plāno izrādīt ne mazāk kā 12 izrādes, iecerēts īstenot ne mazāk kā piecus starptautiskās sabiedrības projektus. Teātris prognozē, ka pašu ieņēmumiem šogad sasniegs 4,3 miljonus eiro.
LETA jau rakstīja, ka pērn valdība nolēma palielināt Dailes teātra pamatkapitālu, ieguldot tajā 4,4 miljonus eiro, lai nodrošinātu teātra Mazās zāles pārbūves projekta īstenošanu un iegādātos pamataprīkojumu.
Kultūras ministrija (KM) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Mazā zāle sākotnēji tā bija paredzēta tikai teātra mēģinājumiem, kā arī kongresiem un atpūtas telpām Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vadības nomenklatūrai. Telpas ir gan morāli, gan fiziski nolietotas un to pilnvērtīgai izmantošanai nepieciešama mūsdienu teātra auditorijai un teātra darbībai atbilstoša pārbūve un remontdarbi.
KM uzsvēra, ka Dailes teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūve būtiski uzlabos skatītāju ērtības, redzamību, dzirdamību, gaisa apmaiņu un palielinās vietu skaitu no 150 uz 350. Dailes teātra Mazā zāle kļūs par Jauno zāli un iegūs funkcionālu balkonu. Tāpat tiks arī modernizēta skatuve un atrisināta problēma ar līdz šim neesošo dūmu novadīšanas sistēmu, kas kādā brīdī var draudēt ar zāles slēgšanu, jo ventilācijas un dūmu novadīšanas sistēmas vairs neatbilst prasībām.
Pārbūves projekts paredz darbus vairākos virzienos, proti, pazemināt esošās Mazās zāles grīdu, lai panāktu labāku skatuves redzamību, palielinātu skatītāju ietilpību zālē, iegūstot divu līmeņu augstuma telpu ar balkonu, kā arī paaugstinātu skatuves telpas augstumu, ļaujot režisoriem un aktieriem izmantot Mazo zāli kā pilnvērtīgu moderna teātra sastāvdaļu. Telpu pārbūves redzējums ir ļāvis domāt arī par jaunu un plašu mēģinājumu zāli. Esošās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4.stāva mēģinājumu telpas tiktu apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kur varētu notikt arī mazākas formas izrādes.
