5
Aizdomu pilnā “Eslingena – 70”
“Rūgtu pieredzi baudījušie kolēģi, kam pastāstīju savu stāstu par sadarbību ar Sabiedrības integrācijas fondu, man teica: “Dullā, vai tu gribi nemitīgas kontroles uz savas ādas? Un lai tu vispār vairs nedabū nekādu finansējumu?!” Skaidrs, ka negribu kontroles un gribu uzvaras projektos, bet klusēt arī nevaru, tāpēc gribu dalīties pavisam konkrētā pieredzē,” stāsta L. Kovtuna. “Ja nolemjat piedalīties konkursā, ko izsludinās šis fonds ar Kultūras ministrijas starpniecību, projekta tāmes ailītē “administratīvie izdevumi” noteikti paredziet naudu, pirmkārt, grāmatvedim vai finanšu konsultantam, otrkārt, ‒ juridiskajam konsultantam vai labāk – administratīvajās tiesībās rūdītam advokātam. Tāpēc, ka nezināšanas un nevaļas dēļ jūs taču nespēsiet iedziļināties līgumos uz neskaitāmām lapām, finanšu/grāmatvedības, kā arī fonda darbinieču birokrātiskās jaunrades rosinātās niansēs. Mēs naivi domājam, ka projekta īstenošanā galvenais ir tā saturs. Nekā! Īstenot projekta saturu ar visiem komandējumiem, intervijām, faktu vākšanām un iemūžināšanām, saistošiem izklāstiem utt. ir viens nieks salīdzinājumā ar to, kas jārada, jāfiksē, jāpamato, birokrātiski jāietērpj un vēl jāuzmin, rakstot finanšu pārskatu. Rodas sajūta, ka tev jāaizstāvas pret aizdomām valsts izlaupīšanā.
Tātad – aizvadītā gada 20. jūnijā SIF padome apstiprināja Latvijas valsts budžeta finansētās mērķprogrammas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai diasporai” projekta konkursa rezultātus un pieņēma lēmumu par 8198,78 eiro piešķīrumu Eiropas latviešu laikraksta “Brīvā Latvija” projektam, kas tā arī saucas – “Sabiedriski nozīmīga satura veidošana diasporai”. Projekts saņēma 41 punktu no 45 iespējamiem – tātad novērtēts kā labs projekts. Piebildīšu gan, ka projekta īstenošana jau bija sākusies. Projekts tika izsludināts gada sākumā, un saskaņā ar noteikumiem (kas fiksēti līgumā ar SIF) tas sākās 1. jūnijā un turpinājās līdz 31. oktobrim. Taču pats līgums tika parakstīts 2017. g. 7. augustā, tātad pašā gada vidū. Tā apjoms – 32 lappuses, no kurām deviņas lappuses – pamatlīgums, pārējais – projekta pārstāsts ar pielikumiem. Pirmo reizi mūžā saskāros ar tik apjomīgu līgumu.
Loģiski, ka dzīvē projekta īstenošana jau ritēja pilnā sparā, jo projekta kulminācija – vērienīgais sarīkojums “Eslingena – 70” notika no 15. līdz 18. jūnijam. Biļešu un viesnīcu rezervēšana, kā arī attiecīgie publicitātes materiāli līdz lēmumam (kur nu vēl līguma noslēgšanas datumam!) jau bija notikuši fakti. Jau bija ieguldīta nauda, jo laikus jāpērk biļetes un jārezervē viesnīcas, lai būtu lētāk. Turklāt ziņas apstiprinājums par atbalstīto projektu no SIF pienāca 2. jūnijā. Tad sākās precizēšana un papildināšana, ko redakcija tūlīt veica, un visu SIF arī apstiprināja. Tad sekoja vēl biežas sarakstes ar SIF, tika atvērts konts Valsts kasē utt., līdz 1. augustā kontā tika ieskaitīti avansa līdzekļi, kā norunāts līgumā – 80% apmērā. Par visu paveikto tika iesniegts pārskats 22. novembrī (līgums paredzēja – ne vēlāk kā līdz 30. novembrim). Saturiskā atskaite acīmredzot nekādus jautājumus neraisīja – netika ziņots ne labs, ne slikts. Bez regulārām publikācijām avīzē vēl arī izdota grāmata “Atmiņas par Eslingenu”. Diemžēl prieki ar to beidzās. Kā izrādās, administratīvo izdevumu ailītē tāda grāmatas izdošana neiederas. Tur, kā vēlāk SIF darbinieces ieteica, jāparedz telefonsarunas, degviela braucieniem utt. Tātad mums savā aizņemtībā būtu “jāknibina” laukā no telefonsarunu rēķiniem tās, kas attiecas tieši uz konkrēto projektu?!”
Paskaidrojumu un pieprasījumi nerimstošā straume
“Procedūra, kas sākās ar finanšu pārskatu, ir prātam neaptverama birokrātijas paraugstunda. Dokumentu aprite aizņem biezāko mapi, kāda manā izdevējdarbībā ir savākusies. Tika apšaubīts un aizdomīgi pārprasīts it viss, bet paši interesantākie bija papildu dokumentu pieprasījumi, kas sekoja nerimstošā straumē. Īsta birokrātiskās jaunrades laboratorija! Citēšu tos precīzi no mūsu sarakstes ar SIF. Tātad: 1) sniegt paskaidrojumu, kā tika aprēķināta komandējuma nauda uz Vāciju (kas tad to nezina, saskaņā ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem); 2) norādīt atbildīgās personas parakstu (kā to var “norādīt”?); 3) uz grāmatvedības un pamatojošo dokumentu oriģināliem (!) “iesniegt apliecinājumu, ka tas ir paveikts”; 4) iesniegt grāmatvedības kontu plānu; 5) iesniegt grāmatvedības politiku, kurā atrunāta projektu uzskaite; 6) iesniegt, kādā programmā strādā grāmatvede; 7) iesniegt autoratlīdzības aprēķinu un publikāciju “pieņemšanas-nodošanas” aktu; bet pats “krāšņākais” – 8) darba laika uzskaites tabeles! Šai vietā iedomājos savu kolēģu žurnālistu sejas, jo skaidrs, ka ir raksti, kas top pusstundā un kas – dienām un nedēļām. Turklāt žurnālisti bija līgti uz autoratlīdzības pamata, tātad – strādāja nevis “brīvajā režīmā”, bet gan atkarībā no tā laika un notikumiem, kas risinās projekta satura diktētajos laikos (piemēram, Eslingenas svētki, Eiropas Latviešu apvienības divu dienu kongress u. c.). Lai negarlaikotu lasītāju, nesākšu stāstīt, cik reizes tika pārprasīti kontu pārskati un kādi vēl dīvaini jautājumi uzdoti.
“Pārdzīvoju” arī divu SIF darbinieču vizīti redakcijā, kas bija pavisam korekta. Tādējādi pat tika samazināta tā naudas summa, kas no trūcīgā un apšaubītā avansa vēl jāatmaksā atpakaļ Valsts kasē. Jā, vēl taču nepateicu, ka atlikušos 20% SIF atteica izmaksāt. Un tomēr – 186,10 eiro ir jāatmaksā (no sākotnēji “piespriestā” 441,43 eiro). Tātad ar visu mūsu brīnišķīgo un vērtīgo projektu esam vēl iedzīvojušies parādos? Nolīgu profesionālu advokāti, kura palīdzēja sastādīt iebildumu vēstuli ar SIF lolotās birokrātijas nepilnībām. Bet ko saņēmām atbildē? Te, līdzībās runājot, gribu pastāstīt kādu stāstu no vecajiem padomju laikiem. Tolaik dzīvoju Pļavniekos, man bija mazi bērni, kuri gāja spēlēties mikrorajona smilšu kastē. Kāds iniciatīvas bagāts namu pārvaldes darbinieks bija parūpējies, lai mazās smilšu kastes pašā vidū ieliek smagas metāla šūpoles. Tādas, ka, tajās šūpojoties, var traumēt bērnus, kuri spēlējas smiltiņās. Uzrakstīju iesniegumu ar lūgumu steidzami novākt un saņēmu atbildi – “komisija apsekoja smilšu kasti un konstatēja, ka smiltis tajā ir pietiekamā apjomā”…
Apmēram tāda bija SIF projektu vadītājas Lienes Jēkabsones sastādītā un SIF priekšnieces Aijas Baueres parakstītā atbilde, proti, tika cītīgi pārstāstīta visa notikumu (lasi – sarakstes) gaita. Bet neviena vārda par vēstulē minētajām būtiskajām iebildēm, nemaz nerunājot par atbildēm uz būtiskiem jautājumiem.
Ko ar visu to gribu teikt? Mīļie, birokrātija mūsu valstī zeļ un plaukst. “Policejiskums”, neuzticēšanās, burtakalpība būs mūsu uzticamie pavadoņi, ja vien paši to pieļausim.
Rudenī Saeimas vēlēšanās es noteikti balsošu par to partiju, kas programmā pavisam konkrēti minēs to, ka ir identificējusi birokrātijas uzbrukumu konkrētās jomās, un parādīs iespējas, kā pret to cīnīsies,” saka L. Kovtuna.
Laikraksta “Brīvā Latvija” administratore Solvita Pavloviča piebilst: “SIF lēmums ne tikai neizmaksāt mums pienākošos 20%, bet uzlikt vēl naudas sodu, man bija šoks. Sadarbojoties ar citām iestādēm projektu jomā, papildinājumu un precizējumu prasīšana pie atskaitēm līdz šim saistījās ar atskaites pilnveidošanu, nevis šķēršļu joslas radīšanu, lai beigās, pie finiša taisnes esot, tev iedotu ar “bomi pa galvu”, noraidot.”
Rāviņš: “Jābūt ļoti uzmanīgiem.”
Ko par šo birokrātiskās jaunrades laboratoriju saka SIF izpilddirektore Aija Bauere un SIF padomes priekšsēdētājs Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš?
A. Bauere ar SIF sabiedrisko attiecību speciālistes Daces Zariņas-Zviedres starpniecību “LA” informēja, ka vidēji gadā fondā notiek desmit piecpadsmit auditi – gan fonda iekšējās revīzijas, gan arī no ārpuses. Tās esot dokumentu revīzijas, projekta īstenotāji netiekot izvaicāti. Revidenti pārliecinoties, kā tiek īstenoti attiecīgie projekti, vai ir nodrošināts finanšu izlietojuma caurspīdīgums, vai ievērota pareizā metodika, vai nav radušās kādas nelikumības ar iepirkumiem… Papildus tam arī Valsts kontrole veic valsts finanšu izlietojuma revīzijas. Valsts finanšu izlietojumu administrē arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Iebildumu esot ļoti maz.
Arī padomes priekšsēdētājs A. Rāviņš neuzskata, ka fonds liktu sprunguļus riteņos ar pārmērīgām birokrātiskajām prasībām: “Šogad fondam ir pāris tiesvedības, kurās tas cenšas atgūt naudu, kas tērēta neatbilstoši likumam. No vienas puses, cilvēkiem nepatīk birokrātija, bet, no otras puses, fonds apsaimnieko ne tikai valsts budžeta naudu, bet arī ārvalstu piešķirto finansējumu, un mums jābūt ļoti uzmanīgiem tēriņu uzraudzībā.”
Valsts institūcijas “pārapdrošinās”
Fonds formāli atrodas Ministru prezidenta Māra Kučinska pārraudzībā, bet par šo situāciju viedokli tika uzticēts paust Valsts kancelejai. VK direktors J. Citskovskis tika iepazīstināts ar L. Kovtunas pieredzi saskarsmē ar birokrātiju, tomēr kanceleja norādīja, ka tā nesniegs vērtējumu par konkrēto projektu – tas nebūtu korekti, jo šai iestādei neesot nedz kompetences to darīt, nedz visu faktu. Tāpēc VK viedoklis esot attiecināms uz kopējo situāciju Eiropas un valsts atbalsta instrumentu apgūšanas jomā. Un, proti – VK direktors uzskata, ka atklātie neizpratnes dēļ vai ar nodomu paveiktie pārkāpumi (līdzekļu tērēšana neatbilstoši mērķiem, atskaites dokumentu viltošana, projektu izpilde neatbilstošā kvalitātē vai termiņu neievērošana u. c.) dažādos projektos bijuši par pamatu tam, ka valsts institūcijas, kas atbild par šādu projektu izstrādi, “pārapdrošinās”, mēģinot izdomāt tādus noteikumus, nosacījumus un atskaišu formas, kas samazinātu pārkāpumu iespējas.
J. Citskovskis: “Galarezultātā cieš visas puses – valsts nodarbojas ar pārlieku birokrātiju, godīgie komersanti vai nevalstiskās organizācijas cīnās ar pārmērīgām barjerām, administratīvie līdzekļi tiek tērēti neefektīvi, savukārt izvirzītie mērķi netiek sasniegti. Minēto situāciju nevarēs atrisināt ātri, bet valsts pārvaldes pusei ir lielākā atbildība, attīstot saprotamus, paredzamus, iespējami labvēlīgus spēles noteikumus, kas veicinās komercdarbību un uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tikai tā būs iespējams mainīt komersantu un visas sabiedrības attieksmi pret likumu ievērošanu. Jāuzsver, ka Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome Sabiedrības integrācijas fondu vairākkārt lūgusi vienkāršot procedūras citā no valsts budžeta līdzekļiem finansētā programmā (“NVO fonds”), kurā projektu īstenotāji ir saskārušies ar līdzīgām situācijām un par to informējuši valsts pārvaldes institūcijas.”
Valsts kanceleja portālā mazaksslogs.lv aicina iesniegt šādu vai citu birokrātijas situāciju gadījumā savu problēmjautājumu risināšanai un priekšlikumu administratīvā sloga mazināšanai. Kanceleja sola, ka tā uzraudzīs iesniegto priekšlikumu virzību un to, lai tiktu sasniegts rezultāts, tātad samazināta birokrātija.
Bet, kamēr auditi tiks veikti, tikai iepazīstoties ar iesniegtajiem dokumentiem, bet neinteresējoties par projekta dalībnieku reālo saskarsmi ar birokrātijas jaunajām izpausmes formām, tikmēr iegūtais priekšstats būs birokrātiski aizplīvurots un cīņa ar birokrātiju turpināsies gliemeža ātrumā.
