Valsts beidzot apmaksās aknu pārstādīšanu. Cik operāciju gadā būs? 0
Eiropā ik gadu veic ap 7000 aknu transplantāciju, Latvijā līdz šim – tikai vienu. Tie mūsu valsts iedzīvotāji, kuriem aknu pārstādīšana bija dzīvības vai nāves jautājums, bija spiesti lūgt sabiedrības ziedojumu, jo uz valsts apmaksātu operāciju varēja cerēt tikai bērni līdz 18 gadu vecumam. Veselības ministrija nākamgad beidzot šim mērķim atvēlējusi līdzekļus – pusmiljonu eiro. Piešķirtais finansējums nākamgad ļaus veikt vismaz septiņas operācijas.
Rindā vairāki desmiti
Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jušinskis atzīst: visiem, kuriem nepieciešama aknu transplantācija, ar to nepietiks, jo patlaban rindā gaida ap 40 pacientu. Viņu vidū ir gan tādi, kam jauns orgāns nepieciešams neatliekami, gan tādi, kuru veselības stāvoklis pagaidām ir stabils, kaut gan jebkurā brīdī var strauji pasliktināties līdz kritiskam.
Latvijas ķirurgi jau sen ir gatavi veikt aknu pārstādīšanu. Pirmo aknu transplantāciju Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgu brigāde profesora Jāņa Gardovska vadībā veica jau 2011. gadā. Vienpadsmit stundu ilgās operācijas laikā aknas tika pārstādītas pacientam, kurš slimoja ar hronisku žultsceļu slimību un aknu cirozi. Taču turpmākās – jau par valsts naudu īstenotās – operācijas finansiālu apsvērumu dēļ atlika gadu no gada. Proti, nepietiek ar to vien, ka pacientam pārstāda aknas, – pēc tam nepieciešama arī uzturošā terapija, lai organisms neatgrūstu orgānu. Veselības ministrijas aprēķini liecināja, ka kopā ar operāciju, aprūpi un medikamentiem viena pacienta ārstēšana varētu izmaksāt ap 300 000 eiro.
Aknu pārstādīšana ir vienīgā iespēja izdzīvot slimniekiem ar hronisku un akūtu aknu mazspēju, dekompensētu aknu cirozi un citām ļoti smagām aknu slimībām. Ciroze ir citu aknu slimību, piemēram, vīrushepatīta C un B, beigu stadija, kad veselās aknu šūnas aizstāj saistaudi un tās vairs nespēj darboties. Kā liecina vīrushepatīta C pacientu reģistra dati, 2016. gadā no jaunatklātajiem 1244 C hepatīta gadījumiem 228 slimība tika diagnosticēta jau cirozes stadijā. Lielākā daļa inficēto ir vecumā no 18 līdz 60 gadiem, tātad darbspējīgā vecumā.
Trūkst veselu donoru
“Aknu transplantācijas operāciju nevar ieplānot. To var veikt tad, kad ir piemērots donors. Novērojumi liecina, ka potenciālie donori kļūst arvien vecāki, slimāki,” saka Jānis Jušinskis. Latvijā gada laikā vidēji notiek apmēram 70 nieru transplantācijas, kā arī 2–4 sirds transplantācijas, bet rindā uz tām gaida attiecīgi 54 un astoņi pacienti. Tas, cik ilgi nāksies gaidīt uz operāciju, atkarīgs no donora un orgānu saņēmēja organismu saderības. Daļa pacientu jaunu orgānu saņem dažu nedēļu laikā, citiem jāgaida 1–2 gadi.
Operāciju skaits varētu būt krietni lielāks, ja būtu vairāk to cilvēku, kas atļautu pēc nāves izmantot mirušā tuvinieka vai savus orgānus. Zināmi gadījumi, kad viena cilvēka ziedojums izglābis līdz pat astoņu līdzcilvēku dzīvību un veselību. Lai gan Latvijas likumi ļauj izmantot mirušā cilvēka orgānus, ja vien viņš nav noteicis aizliegumu, bieži vien tuviniekiem ir grūti pieņemt šādu lēmumu.
“Orgānu transplantācija vienmēr ir izaicinājums. Nieres, aknas vai cits orgāns jāpaņem no viena, visbiežāk – miruša cilvēka un jāpārstāda otram. Jāpārbauda, vai orgāns ir dzīvotspējīgs, jāizdara viss, lai to ātri un efektīvi pārstādītu,” stāsta Latvijas Transplantācijas centra vadītājs. Piemēram, donora sirds jāpārstāda ne vēlāk kā četrās stundās, aknas – 16, bet nieres – 24 stundās pēc to izņemšanas. Jānis Jušinskis norāda, ka aknu transplantācija ir viena no sarežģītākajām operācijām, kuras veikšanā iesaistīta speciālistu komanda: ķirurgs ar pieredzi aknu ķirurģijā un transplantācijā, vairāki asistējoši ķirurgi, anesteziologi un reanimatologi, bet nepieciešamības gadījumā – arī asinsvadu ķirurgs un ārsts mākslīgās asinsrites nodrošināšanai. Ja būtu pietiekami daudz donoru un valsts finansējuma, gadā varētu veikt 20–25 aknu transplantācijas, taču, ja tuvākajā nākotnē izdotos palīdzēt desmit pacientiem, arī tad jau būtu labi, spriež Jānis Jušinskis.
Iespējams arī pārstādīt daļu no dzīva donora aknām, taču, lai to paveiktu, vajag uzkrāt lielu pieredzi. Tādēļ mūsu valsts ķirurgi katru gadu stažējas ārzemju transplantācijas klīnikās, bet 2018. gada sākumā, sākot valsts apmaksātu aknu pārstādīšanu pieaugušajiem, talkā tiks aicināti pieredzējuši lietuviešu kolēģi no Kauņas universitātes slimnīcas.
Patlaban norit Latvijas Transplantācijas centra reorganizācija, lai palielinātu darbinieku skaitu, nodalītu donoru koordināciju no paša transplantācijas procesa un ievāktos jaunās telpās. Jānis Jušinskis mierina, ka valsts apmaksātās aknu pārstādīšanas sākšanu tas neietekmēs. Lai gan daļa pacientu tiks pārvietota uz Nefroloģijas nodaļu, kas izvietota jaunuzceltajā korpusā, Latvijas Transplantācijas centrs pagaidām atradīsies turpat, kur līdz šim.
Par transplantāciju Latvijā
Latvijas likumdošana paredz, ka orgānus pārstādīšanai atļauts ņemt no dzīviem, brīvprātīgiem donoriem vai mirušiem, ja viņi to nav aizlieguši dzīves laikā.
❱ ❱ ❱
No dzīva donora var iegūt vienu nieri, daļu aknas, daļu aizkuņģa dziedzera un daļu no tievajām zarnām. No miruša – visus transplantējamos orgānus.
❱ ❱ ❱
Par potenciālu orgānu donoru var būt tikai tāds pacients, kuru smadzeņu bojājumi nav savienojami ar dzīvi.
❱ ❱ ❱
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca patlaban ir vienīgā Latvijā, kas nodrošina orgānu pārstādīšanu.
❱ ❱ ❱
No nieru transplantācijas sākšanas līdz šā gada sākumam tās sastāvā esošajā Latvijas Transplantācijas centrā veiktas 1919 nieru transplantācijas, 48 no tām – izmantojot dzīva donora nieri. Trim pacientiem vienlaikus pārstādīta niere un aizkuņģa dziedzeris.
Slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā notikušas 22 sirds pārstādīšanas operācijas.
Mūsu eksperts: Jānis Jušinskis,Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs
